Kur šobrīd atrodas karalienes zārks un kur tas atradīsies līdz bērēm? 14
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā 8. septembrī 96 gadu vecumā mūžībā devās Lielbritānijas karaliene Elizabete II, kura Apvienotās Karalistes tronī aizvadīja 70 gadus. Līdz ar viņas aiziešanu mūžībā pasaule atvadās no vesela laikmeta, kura laikā pasaules karte būtiski izmainījusies.
Karalienes bēru ceremonija notiks Vestminsteras abatijā Londonā 19. septembrī.
Čārlzu III pasludina par monarhu
Pēc karalienes Elizabetes II nāves troni mantojis viņas vecākais dēls Čārlzs, kurš sestdien Londonā Sentdžeimsas pilī Troņmantošanas padomes sēdē oficiāli pasludināts par Apvienotās Karalistes jauno monarhu Čārlzu III. Jaunā karaļa pasludināšanas ceremonija pirmo reizi tika pārraidīta televīzijas tiešraidē.
Dokumentu parakstīja arī jaunais troņmantnieks princis Viljams, kurš pārņēmis tēva bijušo titulu Velsas princis, karaliene konsorte Kamilla, Pārstāvju palātas līdere un Padomes lordprezidente Penija Mordaunta, premjerministre Liza Trasa un Kenterberijas arhibīskaps.
Čārlzs savā pirmajā uzrunā tautai kopš troņa mantošanas solīja kalpot valstij mūža garumā, kā to darījusi mūžībā aizgājusī karaliene Elizabete II. Jaunais karalis pateicās “dārgajai mammai” par viņas “mīlestību un uzticību mūsu ģimenei un nāciju ģimenei”.
Pirms ceremonijas Čārlzam bija emocionāla tikšanās pie Bakingemas pils vārtiem ar tūkstošiem cilvēku, kas bija atnākuši nolikt ziedus, atvadoties no karalienes. Kāda kundze emociju uzplūdā pat pamanījās noskūpstīt viņu uz vaiga, pārkāpjot protokolu, bet padarot jauno karali tuvāku tautai.
Atsākas diskusijas par Sadraudzības valstu statusu
Austrālija un Jaunzēlande Apvienotās Karalistes jauno karali Čārlzu III oficiāli pasludinājušas par savu karali. Abas ceremonijas bija formalitātes. Abas bijušās Lielbritānijas kolonijas ir neatkarīgas gadu desmitiem, bet saglabā britu monarhu kā valsts galvu, atzīstot ciešās vēsturiskās, kultūras un valodas saites.
Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņojis, ka aiz cieņas pret mirušo Lielbritānijas karalieni Elizabeti II pagaidām neplāno rīkot referendumu par monarhijas atcelšanu valstī. “Tagad ir laiks izrādīt cieņu mirušajam monarham, nevis cilāt jautājumus par mūsu konstitūciju,” teica Albanīzs. Viņš plāno doties uz karalienes bērēm 19. septembrī.
Albanīzs ir vairākkārt norādījis, ka plāno padarīt Austrāliju par republiku. Pēc viņa teiktā, katram austrālietim vajadzētu būt iespējai kļūt par valsts galvu. 1999. gadā referendumā lielākā daļa (55%) austrāliešu nobalsoja par monarhijas saglabāšanu, paturot Apvienotās Karalistes monarhu kā valsts galvu.
Jaunais karalis apceļo karalisti
Pirms karalienes bērēm jaunais karalis karalienes konsortes Kamillas pavadībā apmeklēs visas četras nācijas, kas veido Apvienoto Karalisti – Angliju, Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju. Vakar Bakingemas pilī karalis Čārlzs III tikās ar Sadraudzības valstu augstajiem komisāriem (vēstniekiem) no 14 valstīm, kurās viņš ir valsts galva.
Šodien karalis paredzējis ierasties Vestminsteras pilī, kur pulcēsies abu parlamenta palātu deputāti, lai paustu līdzjūtību. Vakar karalienes zārks tika nogādāts no karaļnama Skotijas rezidences Balmoralā uz Holirūdas pili Edinburgā, sešas stundas ilgajā 280 kilometru braucienā caur Aberdīnas, Dandijas un Pērtas pilsētām ceļa malā pēdējās atvadas mājot tūkstošiem cilvēku. Cilvēkiem būs iespēja atvadīties no karalienes Holirūdas pils Troņa zālē un pēc tam Vestminsteras pilī Londonā.
Otrdien karalienes zārks no Skotijas tiks nogādāts Londonā un novietots Bakingemas pilī, trešdien – Vestminsteras pilī, kur atradīsies līdz bēru dienai 19. septembrī. Kā atzīmē britu mediji, daudziem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem karalienes Elizabetes II aiziešana mūžībā vairojusi nestabilitātes sajūtu, izvēršoties enerģijas krīzei, strauji augot dzīves dārdzībai, plosoties karam Ukrainā un izpaužoties breksita sekām.
Apbrīnas avots vairākām paaudzēm
Pasaules līderi apliecinājuši cieņu mūžībā aizgājušajai karalienei un izteikuši līdzjūtību karaliskajai ģimenei un britu tautai. Īrijas, ar kuru Lielbritānijai gadsimtu gaitā bija sarežģītas attiecības, prezidents Maikls Higinss izteicis līdzjūtību britiem un nodēvējis Elizabeti II par “ievērojamu Īrijas draugu, kurai bija liela ietekme uz mūsu abu tautu savstarpējās sapratnes saitēm”.
Itālijas premjerministra Mario Dragi ieskatā, karaliene reprezentējusi līdzsvaru un gudrību. “Viņa garantēja stabilitāti krīzes brīžos un uzturēja dzīvu tradīciju vērtību sabiedrībā. Viņas kalpošanas gars, dziļā cieņa, ar kādu viņa ieņēma amatu tik ilgu laiku, ir bijis pastāvīgs apbrīnas avots vairākām paaudzēm,” paziņojis Dragi.
“Karaliene Elizabete piedzīvoja mūsdienu vēsturi un rakstīja mūsdienu vēsturi,” savā līdzjūtībā norādījis Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, piebilstot, ka Vācijā viņa tika apbrīnota un cienīta, jo pati piedzīvojusi karu Eiropā un devusi savu ieguldījumu kara brūču dziedēšanā.
Uzticība pienākumam mūža garumā
Elizabete II kļuva par karalieni 25 gadu vecumā pēc viņas tēva nāves 1952. gadā. Vēlāk karaliene atcerējās, ka troņa pārņemšana bijusi ļoti pēkšņa un viņa centusies visu paveikt tik labi, cik iespējams.
Karaļnama biogrāfi un visi cilvēki, kas pazinuši karalieni Elizabeti, atzīmē viņas pienākuma apziņu, morālo godīgumu un humora izjūtu. Viņas valdīšanas laikā Lielbritānija piedzīvoja milzīgas sociālās un politiskās pārmaiņas, no impērijas kļuva par sadraudzību, atguvās no Otrā pasaules kara, pieredzēja Aukstā kara beigas, iestājās Eiropas Savienībā un pēc tam pameta to.
Viņas valdīšanas laikā Lielbritānijā viens otru nomainīja 15 premjerministri, sākot no Vinstona Čērčila, kurš dzimis 1874. gadā, un beidzot ar Lizu Trasu, kura dzimusi 101 gadu vēlāk.
Amata pienākumu pildīšanas laikā karaliene tikusies ar visiem ASV prezidentiem no Dvaita Eizenhauera līdz Džo Baidenam, izņemot Lindonu Džonsonu, kurš nebija ieradies vizītē Lielbritānijā.
1947. gadā, piecus gadus pirms kļūt par karalieni, Elizabete apprecējās ar Grieķijas un Dānijas princi Filipu. Viņas mūža mīlestība un uzticamais balsts princis Filips aizgāja mūžībā 2021. gada aprīlī 99 gadu vecumā.
Viņu pirmais dēls Čārlzs piedzima 1948. gadā. 1950. gadā pasaulē nāca princese Anna, 1960. gadā – princis Endrū un 1964. gadā – princis Eduards. Viņi dāvājuši karalienei astoņus mazbērnus un 12 mazmazbērnus.
Kas mantos troni pēc Čārlza
Karalienes Elizabetes II vecākajam dēlam kļūstot par karali Čārlzu III, viņa dēlu un mazdēlu pirmais desmitnieks, kas pretendē uz troni, sarindojas šādā secībā:
1. Princis Viljams, Čārlza un mirušās princeses Diānas vecākais dēls, kurš precējies ar Keitu, Kembridžas hercogieni. Viņu trīs bērni ir nākamie rindā uz troni.
2. Princis Džordžs, dzimis 2013. gada jūlijā.
3. Princese Šarlote, dzimusi 2015. gada maijā.
4. Princis Lūiss, dzimis 2018. gada aprīlī.
5. Princis Harijs, Čārlza un Diānas jaunākais dēls.
6. Ārčijs Mauntbetens-Vindzors, Harija un Saseksas hercogienes Meganas dēls, dzimis 2019. gada maijā.
7. Lilibeta Mauntbetena-Vindzore, Harija un Meganas meita, dzimusi 2021. gada jūnijā.
8. Princis Endrū, karalienes Elizabetes II un prinča Filipa vidējais dēls.
9. Princese Beatrise, Endrū un viņa bijušās sievas Sāras Fērgusones vecākā meita.
10. Sjenna Elizabete, Beatrises un Edoardo Mapelli Mocci meita, dzimusi 2021. gada septembrī.
