Briti apsver daļu finansiālās palīdzības no Āzijas un Āfrikas novirzīt Baltijas valstīm 2
Lielbritānijas valdībā norisinās diskusijas par iespēju novirzīt daļu vērienīgās palīdzības, ko Londona sniedz Āzijas un Āfrikas valstīm, uz Viduseiropu un Austrumeiropu, tai skaitā Baltijas valstīm, tādā veidā cerot nodrošināt to atbalstu sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vēsta “The Times”.
Saskaņā ar šo plānu daļa no 12 miljardiem sterliņu mārciņu (14 miljardiem eiro) lielās palīdzības, ko Lielbritānija gada laikā sniedz diezgan izšķērdīgiem projektiem Āzijā un Āfrikā, būtu jānovirza tādām valstīm kā Polijai, Ungārijai un Baltijas valstīm.
Kā norāda laikraksts, viens no premjerministres Terēzas Mejas tuvākajiem padomniekiem privātās sarunās par “Breksita” stratēģiju izteicies, ka šī nauda varētu pārliecināt Austrumeiropas valstis, lai tās atbalsta Lielbritānijas vēlmi izstāšanās sarunās panākt sev izdevīgāku tirdzniecības līgumu. Tāds plānas palīdzētu Lielbritānijai samazināt izstāšanās tēriņus.
Taču Lielbritānijas Starptautiskās attīstības departamenta amatpersonas izteikušās, ka tas būtu nelikumīgi, jo vienīgās Austrumeiropas valstis, kuras saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikumiem ir tiesīgas saņemt ārvalstu palīdzību, ir Ukraina un Albānija.
“Ne jau mēs to nosakām. OECD lemj, kuras valstis atbilst oficiālas attīstības palīdzības saņemšanas kritērijiem. Tās Austrumeiropas valstis, kuras pieder pie ES, tiem neatbilst,” izteicies avots valdībā, kritizējot ministrus, ka viņi raugās uz palīdzības budžetu “ar badīgām acīm”.
Šādi aizrādījumi izpelnījušies Lielbritānijas Ārlietu ministrijas kritiku. Ministrs Boriss Džonsons jau devis rīkojumu 700 miljonus sterliņu mārciņu paredzēt Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
Kā izteikušās valdības amatpersonas, Džonsons, aizsardzības ministrs Maikls Falons un vēl daži ministri vēlas, lai “Breksita” līguma uzlabošanā tiktu ieguldīti lielāki atbalsta līdzekļi. Par šādu ideju esot ieinteresējies arī finanšu ministrs Filips Hamonds.
Šī informācija parādījusies tieši pirms jaunnedēļ gaidāmās “Breksita” ministra Deivida Deivisa vizītes Baltijas valstīs. Kā ziņots, ministrs, kas atbild par Apvenotās Karalistes izstāšanos no ES, pirmdien ieradīsies Igaunijā, bet otrdien plāno apmeklēt Latviju un Lietuvu.
Lietuvā Deivisu pieņems premjers Sauļus Skvernelis. Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis viņa preses pārstāvis Toms Beržinsks, valdības vadītājs, tiekoties ar Deivisu, gatavojas uzsvērt, ka Lietuvai pēc Lielbritānijas izstāšanās joprojām būs svarīgas “visas četras ES brīvības – brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās”.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs decembrī intervijā aģentūrai BNS izteicās, ka Lietuva nepiekrīt dažu politiķu aicinājumiem “sodīt britus”, un uzsvēra, ka Lietuvas mērķis ir “noturēt viņus pēc iespējas tuvāk gan tirdzniecības, gan drošības jautājumos”.
Taču Rietumeiropā izskanējis arī atšķirīgs viedoklis. Francijas valdība un Briseles amatpersonas ne vienreiz vien uzsvērušas, ka nekāda jauna vienošanās nevar pavērt Lielbritānijai labākus nosacījumus, nekā tai nodrošinātu palikšana Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar starptautisko plašsaziņas līdzekļu informāciju ES lēsusi, ka izstāšanās britiem var izmaksāt 60 miljardus eiro. Paši briti gan līdz šim minējuši trīsreiz mazākus skaitļus.
