Britānijas valdība neizmeklē Kremļa iejaukšanos. Izliekas neredzam liecības par to? 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojums par Krievijas specdienestu iejaukšanos britu politikā liecina, ka britu valdība un valsts izlūkdienesti nav veikuši pienācīgu izmeklēšanu un izvērtēšanu par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt 2016. gada breksita referendumu un parlamenta vēlēšanas.
Izliekas neredzam liecības par Krievijas iejaukšanos
Britu mediji atzīmē, ka parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojums bija sagatavots jau pirms pusotra gada, taču premjerministra Borisa Džonsona valdība nevēlējās to publiskot pirms parlamenta vēlēšanām pagājušā gada decembrī, jo tajā bija nevēlama informācija par krievu oligarhu ziedojumiem Konservatīvo partijai.
Ziņojumā secināts, ka Džonsona valdības ministri izlikās neredzam liecības par Krievijas iejaukšanos britu politikā. “Valdība nav pamanījusi vai meklējusi pierādījumus par (Krievijas) sekmīgu iejaukšanos Apvienotās Karalistes demokrātiskajos procesos,” teikts ziņojumā, tā autoriem piebilstot, ka atbildīgās amatpersonas nav veikušas nopietnus pūliņus, lai tos atklātu, atzīmē laikraksts “The Guardian”.
“Ziņojums atklāj, ka valdībā neviens nezināja, vai Krievija iejaucās vai centās ietekmēt referendumu, jo viņi negribēja zināt,” paziņojis Britānijas parlamenta deputāts no Skotu nacionālās partijas Stjuarts Hozijs, kurš darbojas parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejā.
“Apvienotās Karalistes valdība ir aktīvi izvairījusies meklēt pierādījumus par Krievijas iejaukšanos. Mums tika teikts, ka viņi neesot redzējuši nekādus pierādījumus, bet tam nav nozīmes, jo viņi tos nemeklēja,” teica Hozijs.
Britu izlūkdienestu darbu pārraugošās parlamenta komitejas pārstāvis paziņojis, ka “pēc referenduma mums nav ticis iesniegts nekāds izvērtējums par Krievijas iejaukšanās mēģinājumiem”.
Britu drošības eksperti atzīmē, ka tas ir pilnīgi pretēji ASV rīcībai pēc liecībām par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās, kad izlūkdienestu izvērtējums tika sagatavots divu mēnešu laikā un tā kopsavilkums tika publiskots.
Britu parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas deputāti atzinuši, ka nevar pārliecinoši secināt, vai Kremlis ir vai nav sekmīgi iejaucies referendumā, kas noveda pie Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, jo nav mēģināts to noskaidrot.
“Pat ja secinājums pēc šādas izvērtēšanas būtu, ka notikusi minimāla iejaukšanās, tas tomēr būtu noderīgs atgādinājums sabiedrībai, ka Apvienotās Karalistes demokrātiskie procesi ir kļuvuši samērā droši,” teikts ziņojumā.
Pieaugošs apdraudējums no Krievijas
Kad konservatīvo valdība nekavējoties noraidīja aicinājumus veikt šīs lietas pilnīgu izmeklēšanu, opozīcijā esošās Leiboristu partijas deputāti apsūdzēja to nespējā atbildēt uz drošības apdraudējumu, ko britu demokrātijai rada Krievija.
Leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministrs Niks Tomass-Simonds paziņojis, ka “valdības atbilde jebkurā līmenī neatbilst apdraudējuma nopietnībai”.
“Parlamenta komisijas ziņojums apliecina, cik nepietiekama ir valdības atbilde uz mūsu nacionālās drošības uzturēšanu, saduroties ar pieaugošu un ievērojamu apdraudējumu no Krievijas,” viņš teica.
Ziņojumu 18 mēnešos sagatavoja parlamenta abu palātu deputāti no vairākām politiskajām partijām, izmantojot britu izlūkdienestu iegūtos pierādījumus un neatkarīgu ekspertu vērtējumus.
Lai gan ilgi aizkavētā ziņojuma saturs ir daudzviet rediģēts un svītrots, tā galvenais secinājums – Krievijas infiltrācijai britu politikā un sabiedriskajā dzīvē bijusi veltīta nepietiekama uzmanība – ir skaidrs, atzīmē laikraksts “The Guardian”.
Izlūkošanas un drošības komitejas deputāti ievērojuši, ka referenduma laikā publiski pieejamos avotos visvairāk norāžu bijis uz materiāliem, kas atbalsta breksitu vai vērsti pret ES, Krievijas telekanālos “RT” un “Sputnik”, plaši izmantojot arī algotus troļļus “Twitter” vēstījumos.
Krievija izvērsa arī “ietekmēšanas kampaņas” sakarā ar 2014. gada Skotijas neatkarības referendumu, taču varasiestādes nepievērsa vērību Kremļa propagandas kanālu radītajam apdraudējumam britu demokrātijai līdz pat breksita balsojuma rezultātam.
Tikai pēc tam, kad Krievijas datorurķi 2016. gada jūlijā uzlauza ASV Demokrātu partijas serverus ar prezidenta kandidātes Hilarijas Klintones e-pasta vēstulēm, šķiet, arī Britānijā tika veikts kāds izvērtējums.
“Ja izlūkdienestu atbildīgās personas būtu veikušas līdzīgu draudu izvērtējumu pirms referenduma, maz ticams, ka viņi nenonāktu pie tā paša secinājuma par Krievijas nodomiem,” teikts britu parlamentāriešu ziņojumā.
Britānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs noliedzis, ka valdība būtu “aktīvi” centusies nepētīt dziļāk Krievijas iejaukšanās potenciālos draudus.
“Ir bijis ilgs posms, kad mēs atklājām nopietnus draudus, ko Krievija rada Apvienotajai Karalistei, tajā skaitā kiberjomā. Krievija ir (Britānijas) nacionālās drošības prioritāte,” apgalvoja Rābs.
Britānija ir iecienīts mērķis krievu oligarhiem un viņu naudai
Deputāts Hozijs kritiski izteicies par premjera Džonsona un bijušās premjerministres Mejas atteikšanos pēc breksita referenduma izmeklēt Kremļa iejaukšanos.
“Neviens negribēja pārbaudīt šo lietu ar trīs metrus garu mietu, taču ir nepieņemami, ka ziņojums netika publiskots pirms parlamenta vēlēšanām pagājušā gada decembrī,” uzskata Hozijs.
“Britānija ir kļuvusi par iecienītu mērķi krievu oligarhiem un viņu naudai,” teikts ziņojumā, piebilstot, ka viņi ar saviem sakariem ir kļuvuši par koruptīvu elementu britu sabiedrībā.
Nesaucot politiķus vārdā, ziņojumā atzīmēts, ka “vairākiem Lordu palātas locekļiem ir biznesa intereses Krievijā vai arī viņi strādā Krievijas firmu labā, kas saistītas ar Krievijas valsti”.
Marina Ļitviņenko, kuras vīrs Aleksandrs tika nogalināts 2006. gadā Londonas viesnīcā, kad bija izdzēris Kremļa atsūtītu slepkavu saindētu tēju, uzskata, ka parlamenta komisijas ziņojums apliecina draudus, ko Kremlis rada Apvienotajai Karalistei.
Viņasprāt, “Britānijas valdībai nav attaisnojuma būt naivai. Pēc tā, kas notika ar manu vīru 2006. gadā un Sergeju Skripaļu un citiem 2018. gadā, nav nekādu attaisnojumu.
Ir pārāk daudz aizdomīgu nāvju,” teica Marina Ļitviņenko, kuras drosme un uzstājība piespieda britu valdību detalizēti izmeklēt viņas vīra slepkavību un publiskot vainīgo vārdus.
Laikraksts “The Daily Mail” uzstājīgi pieprasa valdības enerģisku rīcību, lai “padarītu rāmu krievu lāci”, bet “The Financial Times” atzīmē, ka “premjera Džonsona ministri aktīvi izvairījušies veikt izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos breksita balsojumā”.
Cerību vieš avīzes “The Times” informācija, ka valdība plāno dot plašākas pilnvaras Britānijas pretizlūkošanas dienestam MI5 Kremļa aģentu darbības novēršanai.
Krievijas amatpersonas noraidījušas Britānijas parlamenta Izlūkošanas un drošības komitejas ziņojumā paustās apsūdzības par Krievijas iejaukšanos britu politikā kā “kārtējo rusofobijas izpausmi”.
