Britānijas premjers pret Londonas mēru 0
Londonas mērs Boriss Džonsons kļūst par iedvesmotāju kustībai par Britānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons pēc sava Eiropas Savienības reformu plāna apstiprināšanas ES samitā aicinājis britu sabiedrību 23. jūnijā paredzētajā referendumā balsot par valsts palikšanu ES, taču ne viņa valdībā, ne Konservatīvo partijā nav vienprātības šajā jautājumā. Izaicinājumu premjeram metis Londonas mērs Boriss Džonsons, aicinot balsot par Britānijas izstāšanos no ES. Uzskata, ka harismātiskā un ietekmīgā Londonas mēra nostāja var veicināt eiroskeptiķu uzvaru referendumā un tad Džonsons varētu pretendēt uz konservatīvo līdera posteni un premjerministra amatu.
Dumpis premjera partijā
Valdošajā Konservatīvo partijā briest dumpis, jo vairāk nekā simt likumdevēju varētu balsot pret Kemerona Briselē panākto vienošanos. Vismaz pusducis Kemerona ministru kabineta locekļu ir paziņojuši, ka aicinās referendumā balsot par Britānijas izstāšanos no ES. Taču lielākais trieciens premjeram bija viņa partijas un studiju biedra Oksfordas universitātē Borisa Džonsona lēmums atbalstīt eiroskeptiķus. Kā izteicās Džonsons, šādu lēmumu viņš esot pieņēmis “pēc lieliem sirdēstiem”.
Britu mediji Džonsona lēmumu nodēvējuši par “blondās bumbas” sprādzienu, apspēlējot Londonas mēra gaišo matu krāsu. Vēl dažas stundas, pirms Džonsons paziņoja par savu lēmumu, Kemerons bija centies viņu pierunāt “nesadoties rokās” ar Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) vadoni Naidželu Feridžu un kreiso aktīvistu Džordžu Geloveju, kuri aģitē par Britānijas izstāšanos no ES. Vēl vienu triecienu Kemerons saņēma no tieslietu ministra un sava tuva drauga Maikla Gouva, kurš arī iesaistījies kampaņā par izstāšanos no ES, jo uzskata, ka ES politika ir kļuvusi par nestabilitātes un nedrošības avotu. Premjers Kemerons salīdzinājis izstāšanos no ES ar “lēcienu tumsā”, kas būtu “nepareizs solis mūsu valstij”. Džonsons paudis savu viedokli avīzē “The Daily Telegraph”, apgalvojot, ka ES nemitīgi paplašina savas pilnvaras, smacējot Britānijas suverenitāti. “Mēs vērojam lēnu un neredzamu legālas kolonizācijas procesu, ES iefiltrējoties vai katrā publiskās politikas jomā,” viņš apgalvo.
Londonas mērs uzskata, ka “nav nekā preteiropeiska vai ksenofobiska vēlmē balsot par izstāšanos [no ES] 23. jūnijā”. Džonsons, kuru uzskata par Kemerona varbūtēju pēcteci konservatīvo līdera amatā, apsveica premjerministru par centieniem panākt izdevīgāku darījumu Apvienotajai Karalistei Eiropas Savienībā. Džonsons teica, ka nepiedalīsies TV debatēs pret paša partijas pārstāvjiem, taču ir pievienojies sešiem ministru kabineta locekļiem, kas dosies braucienā pa valsti, lai skaidrotu, kāpēc Britānijai jāizstājas no ES. Analītiķi uzskata, ka viņa lēmums var vairot atbalstu izstāšanās kampaņas aizstāvjiem, raksta izdevums “EUobserver”. Nobažījies par ES pilnvaru paplašināšanos un varas centralizāciju Briselē, Džonsons brīdinājis, ka ES likumi ir neapturami un neatgriezeniski, apcērpot Apvienotās Karalistes suverenitāti. Viņš uzstājās pret ES likumu pārākumu un brīdināja, ka Eiropas Tiesa var nonākt pretrunā ar Apvienotās Karalistes likumiem.
Mērs iedvesmo izstāšanās kustību
“Tas ir tas, ko mēs domājam ar suverenitātes zaudēšanu – cilvēku nespēju izmest ārā vēlēšanās vīrus un sievas, kas kontrolē viņu dzīvi,” uzsvēra Džonsons, piebilstot, ka šāda situācija veicina vēlētāju apātiju un ekstrēmistisku partiju rašanos. Londonas mērs brīdināja, ka no Briseles nāks tikai vēl vairāk centralizācijas, eirozonas dalībvalstīm cenšoties veidot “arvien ciešāku savienību”. “Visa ES vēsture liecina, ka viņi patiešām ieklausās cilvēkos tikai tad, kad viņi saka “nē”,” apgalvoja Džonsons, piebilstot, ka riskus sakarā ar izstāšanos no ES nevar neņemt vērā, taču tie esot pārspīlēti. Džonsons aicina Britānijas iedzīvotājus “atgūt kontroli” no Briseles un panākt “labāku darījumu”. Laikraksts “The Metro” atzīmē, ka pēc Džonsona iesaistīšanās kampaņā par Britānijas izstāšanos no ES derību slēdzēju kantoros likmes par Apvienotās Karalistes izstāšanos ir augušas no 12/5 līdz 2/1.
“Šī ir reizi mūžā dota iespēja balsot par reālām izmaiņām Britānijas attiecībās ar Eiropu,” uzskata Džonsons. “Šī ir vienīgā iespēja, kāda mums jebkad būs – apliecināt, ka mums ir svarīga pašvaldība. Balsojums par palikšanu ES tiks uztverts Briselē kā zaļā gaisma plašākam federālismam un demokrātijas erozijai.” Avīze “The Independent” raksta, ka Džonsona lēmums padara viņu par izstāšanās kustības dabisku vadoni un nopietnāko kandidātu uz premjerministra amatu, ja referendumā valsts balsotu izstāties no ES. Laikraksts “The Mirror” Džonsona lēmumā saskata “cinisku pieteikumu uz konservatīvo līdera posteni”. Zināms atspaids Kemeronam varētu būtu ietekmīgās avīzes “The Financial Times” ziņojums, ka simt Apvienotās Karalistes lielāko uzņēmumu vadītāji gatavo atklātu vēstuli, kurā apgalvots, ka Britānija ir “spēcīgāka, drošāka un veiksmīgāka” reformētā ES.
