Britānijas ārlietu ministre ierodas Krievijā 13
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Britānijas ārlietu ministre Liza Trasa vakar ieradās Maskavā ar vēstījumu, ka Krievijai Ukrainas krīzē ir jāizvēlas miera un diplomātijas ceļš vai jārēķinās, ka būs “masīvas konsekvences” ar Rietumu sankcijām.
Londona mudina Maskavu tiekties pēc diplomātiska risinājuma
Šī bija pirmā kāda Apvienotās Karalistes ārlietu ministra vizīte Krievijā pēdējos četros gados. Tās laikā Liza Trasa tikās ar Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, lai mudinātu Maskavu ievērot starptautiskās saistības un cienīt Ukrainas suverenitāti.
“Britānija ir apņēmības pilna iestāties par brīvību un demokrātiju Ukrainā,” pirms došanās vizītē uz Krieviju apliecināja Trasa.
“Es apmeklēju Maskavu, lai mudinātu Krieviju tiekties pēc diplomātiska risinājuma un skaidri apliecināt, ka vēl vienam Krievijas iebrukumam suverēnā valstī sekos masīvas konsekvences visiem iesaistītajiem,” viņa piebilda.
Britānija, kas ilgu laiku tikusi kritizēta, ka tā piever acis uz nelegālas naudas plūsmām Londonā no Krievijas un citām valstīm, pagājušajā mēnesī apliecināja, ka padarīs stingrākus likumus, lai noteiktu bargas sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam, ja Krievija iebruks Ukrainā.
Britānijas ārlietu ministre norādīja, ka sankciju pakete būs daļa no koordinētās ASV vadībā īstenotās atbildes uz Krievijas agresiju.
Maskava iesaka Londonai mainīt sarunu toni
Krievijas Ārlietu ministrija pirms sarunām izplatītā paziņojumā aicināja britu amatpersonas mainīt retoriku.
“Britānijas pusei ir skaidri jāapzinās, ka bez izmaiņas britu vadības pārstāvju runu tonī produktīva sadarbība nav iespējama, nedz risinot divpusējas problēmas, nedz noregulējot starptautiskas problēmas,” norādīja ministrija.
“Attiecībām mūsu valstu starpā jābūt balstītām vienlīdzības un savstarpējas cieņas principos bez mākslīgiem ierobežojumiem, kas apdraud darījumus.”
Maskava piebilda, ka tirdzniecība un ekonomiskās saites ir stabilizējošs faktors divpusējās attiecībās. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzīmēja, ka “ideoloģiskas pieejas, ultimāti un draudi Ukrainas krīzē ir ceļš uz nekurieni”.
Rietumi apsūdz Krieviju, ka tā sakoncentrējusi karaspēku pie Ukrainas robežām, gatavojoties iespējamam uzbrukumam.
Lavrovs apsūdzēja rietumvalstu diplomātus, ka tie arvien vairāk liek lietā draudus un ultimātus pret Maskavu.
“Krievijas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības atrodas zemākajā punktā pēdējo gadu laikā,” viņš teica. Britānijas un Krievijas ārlietu ministru sarunas notika laikā, kad Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7. decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Britānija pilda NATO saistības
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons vakar NATO mītnē Briselē tikās ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un apliecināja Apvienotās Karalistes apņēmību pildīt savas saistības un stiprināt Eiropas drošību.
Britānija jau nosūtījusi papildspēkus un bruņojumu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā. Premjers pavēstīja par gatavības izsludināšanu vēl 1000 britu karavīriem Britānijā, lai atbalstītu humānās operācijas Austrumeiropā, ja tas būs nepieciešams. Džonsons arī apsolīja vairāku gaisa spēku iznīcinātāju nosūtīšanu uz Eiropas dienvidiem un divu karaflotes kuģu nosūtīšanu uz Vidusjūras austrumiem.
Britu mediji atzīmē, ka līdz ar konservatīvo valdības vadītāju uz Briseli bija devies arī opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Keirs Stārmers, kurš arī tikās ar NATO vadītāju Jensu Stoltenbergu, apliecinot vienprātību Apvienotās Karalistes ārpolitiskajā nostādnē pret Krievijas militāro spiedienu pret Ukrainu.
Džonsons uzsvēra, ka NATO sabiedrotajiem nav pieļaujami kompromisi par alianses pamatprincipiem, katras Eiropas valsts tiesībām kļūt par alianses dalībvalsti un NATO saistībām aizsargāt sabiedroto drošību.
Britu premjers apliecināja, ka tic Ukrainas krīzes diplomātiska risinājuma iespējai, balstoties uz esošajiem starptautiskajiem līgumiem un starpvalstu attiecību fundamentālajiem principiem.
Savā rakstā izdevumā “The Wall Street Journal” Džonsons atzīmējis, ka transatlantiskie sabiedrotie ir vienoti savā apņēmībā neatgriezties laikos, kad dažas lielvalstis izlēma mazo nāciju likteņus bez to ziņas.
No Briseles Britānijas premjerministrs Džonsons devās uz Varšavu, kur apspriedās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki un prezidentu Andžeju Dudu. Džonsons tikās ar britu karavīriem, kas darbojas Polijā izvietotajā NATO paplašinātajā ātrās reaģēšanas kaujas grupā.
Eiropas līderi pēdējās dienās pauduši zināmas cerības, ka bažas par plaša kara izraisīšanos tuvāko dienu vai nedēļas laikā sāk mazināties, pateicoties intensīvam diplomātiskam spiedienam pret Kremli un Ukrainas atbalstam.
Šodien Maskavā paredzējis ierasties Britānijas aizsardzības ministrs Bens Voless, lai tiktos ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.
