Britānija un ES – kopā vai šķirti? 0
Decembra sākumā EK pārstāvniecība Latvijā rīkoja diskusiju “Referendums par Britānijas nākotni ES: perspektīvas un izaicinājumi”, kurā piedalījās Britānijas vēstniece Latvijā Sāra Kaulija, Eiropas Reformu centra ārpolitikas direktors Īens Bonds, Saeimas deputāts Atis Lejiņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eduards Stiprais. Diskusiju vadīja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Britānija sākusi intensīvas konsultācijas ar ES dalībvalstīm par reformu īstenošanu vairākās jomās, no kā iegūtu visa Eiropas Savienība, ne tikai Britānija, teica Sāra Kaulija. Viņa norādīja, ka reformu plānam ir četri galvenie punkti: lielāka ES ekonomikas konkurētspēja, taisnīgi noteikumi eirozonas valstīm un ES dalībvalstīm ārpus tās, lielāka loma valstu nacionālajiem parlamentiem iepretī ES un tādas migrācijas novēršana no ES valstīm, kas saistīta ar sociālo pabalstu izmantošanu.
Statistika liecina, ka 14% imigrantu Britānijā saņem kādu pabalstu. Sociālo pabalstu jautājuma iekļaušana referendumā nav taktikas jautājums, bet ataino bažas britu sabiedrībā par pieaugošo imigrantu skaitu, uzsvēra Kaulija. Vēstniece piebilda, ka Britānija nav pret cilvēku brīvu pārvietošanos, bet pret sociālo pabalstu tūlītēju pieprasīšanu. Viņa atzīmēja, ka sarunas ar ES dalībvalstīm turpinās, Britānijas premjerministram Deividam Kemeronam cerot apstiprināt konkrētus priekšlikumus ES valstu vadītāju apspriedē 2016. gada februārī. Vēstniece Kaulija pauda cerību, ka referendumā varētu uzvarēt ES atbalstītāji, ja premjeram Kemeronam izdosies panākt dalībvalstu atbalstu reformām, kas varētu tikt apstiprināts ES līguma papildprotokolā.
Eiropadomes vadītāja Donalda Tuska, kurš vada ES sarunas ar Britāniju par Londonas izvirzītajām reformām, vēstulē dalībvalstu līderiem teikts, ka vienošanās varētu tikt panākta nākamā gada februārī, lai novērstu bloka otras lielākās ekonomikas izstāšanos no ES, atgādināja Īens Bonds. Britu premjerministrs Kemerons solījis izmantot 17. un 18. decembra ES samitu, lai “fokusētu prātus” uz pārmaiņām, kuras viņš vēlas panākt, un bruģētu ceļu vienošanās panākšanai februārī.
“Pašlaik ir sliktākais brīdis referenduma rīkošanai,” atzina Īens Bonds, kritizējot britu valdības sarunu taktiku un laika izvēli: “Eiropas māja deg, bet Britānija prasa saldējumu tūlīt un tagad.” Viņaprāt, premjerministrs Kemerons ir zaudējis pārraudzību pār sarunām. Britu analītiķis izteica bažas, ka ES referendums varētu tikt izmantots, lai dotu triecienu valdībai, bet tas būtu bīstami. Premjers Kemerons uzvarēja referendumā Skotijā, taču zaudēja Skotiju, jo 56 no 59 deputātiem no Skotijas Britānijas parlamentā ir no skotu Nacionālistu partijas. Ja Skotijā tiktu rīkots atkārtots referendums, varētu uzvarēt neatkarības piekritēji, un neizbēgami atkal izvirzītos jautājums par attiecībām ar ES. Britu eiroskeptiķiem nav skaidras pozīcijas par tālāko rīcību, ja referendumā iedzīvotāji lemtu par izstāšanos no ES.
Ja Britānija uzstātu uz sociālo pabalstu ierobežošanu iebraucējiem no citām ES dalībvalstīm, ES tiesā varētu apstrīdēt diskrimināciju starp ES valstu pilsoņiem. ASV un Ķīna grib, lai Britānija paliktu ES. Tikai Krievija ir par Britānijas izstāšanos no ES, atzīmēja Bonds. Kā pamatotu Britānijas prasību viņš minēja ekonomikas konkurētspējas veicināšanu un birokrātisko šķēršļu novēršanu uzņēmējdarbībā, piekrītot arī prasībai par taisnīgiem noteikumiem valstīm, kas nav eirozonā. Sakarā ar Londonas prasību par nacionālo parlamentu lielāku lomu Bonds pauda viedokli, ka Britānijas parlaments ir “pārsteidzoši neefektīvs”, salīdzinot ar Dāniju vai Zviedriju.
Arī Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš, pilnībā atbalstot Britānijas prasību par ES ekonomikas konkurētspējas vairošanu, atzina, ka šis ir sliktākais brīdis referenduma rīkošanai. Imigrantu krīze satricinājusi Eiropu, tiek celti žogi uz vairāku dalībvalstu robežām. Viņaprāt, Latvijai ir labi būt eirozonā, jo tas garantē banku sistēmas stabilitāti, un noguldītāji zina, ka var saņemt kompensāciju līdz 100 000 eiro, ja kāda banka bankrotē. Britānijas izstāšanās no ES būtu trieciens latviešiem, kas strādā Britānijā. Lejiņš pauda viedokli, ka Britānijas izstāšanās no ES destabilizētu Eiropu un ka Eiropas atgriešanās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados būtu “murgs”.
Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eduards Stiprais, kurš savulaik bija Latvijas vēstnieks Britānijā, atzina, ka pati par sevi referenduma ideja nav slikta, jo diskusijā var labāk apzināt problēmas. Viņaprāt, pastāv risks, ka premjerministra Kemerona valdība nespēs pārvarēt britu sabiedrības eiroskepticismu, un Britānija kā mēnessērdzīga virzās uz “breksitu” (izstāšanos). Diplomāts atzīmēja, ka daļa debašu referenduma ietvaros ir neprofesionālas un pamatojas uz bailēm un neziņu par ES iestādēm, jaucot to darbības jomas. Esot gadījumi, kad pašvaldība Britānijā piešķir pabalstu trūcīgai ieceļotāju ģimenei no kādas ES dalībvalsts dzīvokļa īrei, bet prese to pasniedz kā nodokļu maksātāju naudas neierobežotu šķiešanu patvēruma meklētājiem no visas pasaules. Britānijas prasība ierobežot sociālos pabalstus ES valstu pilsoņiem prasītu veikt izmaiņas ES līgumā, ko panākt būtu nereāli, turklāt diskriminējošus noteikumus varētu apstrīdēt Eiropas tiesā. Latvija ir eirozonā, un būtu netaisnīgi eirozonas valstīm lemt par valstīm ārpus eirozonas un otrādi. Te jāatrod līdzsvars starp tiesībām un pienākumiem. Prasība izmainīt vienu no ES pamatnoteikumiem – pilsoņu brīvu kustību – varētu pamudināt apspriest vēl citus pamatprincipus.
Ja Britānija referendumā nobalsotu par izstāšanos no ES, tas varētu atkal uzjundīt diskusijas Skotijā par izstāšanos no Apvienotās Karalistes un varētu tikt apdraudēta vienošanās par izlīgumu Ziemeļīrijā. Ja Britānija izstātos no ES, Latvija zaudētu vienu no drošiem sabiedrotajiem ES stingras nostājas ieturēšanā pret Krieviju, uzskata Stiprais.
