Britānijā sākas priekšvēlēšanu kaujas 0
Galvenās tēmas vēlēšanu kampaņā ir ekonomika, veselības aprūpe un attiecības ar Eiropas Savienību.
Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons šīs nedēļas sākumā apmeklēja britu monarhijas oficiālo rezidenci Bakingemas pilī, kur tikās ar karalieni Elizabeti II, lūdzot viņai atlaist valsts parlamentu. Līdz ar šo formālo procedūru tika dots starts priekšvēlēšanu kampaņai, kas beigsies 7. maijā, kad paredzētas Britānijas parlamenta vēlēšanas. Tās šogad solās būt īpaši spraigas. Līdzās britu politikas smagsvariem – konservatīvajiem un leiboristiem – pretenzijas uz varu skaļi pieteikusi arī Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (“UKIP”). Arī konservatīvo līdzšinējie koalīcijas sabiedrotie liberāldemokrāti negrib zaudēt savas pozīcijas.
Sīva spēkošanās
Sabiedriskās domas aptaujas ļauj gaidīt ārkārtīgi sīvu cīkstēšanos par varas grožiem parlamentā ar 650 deputātu vietām. Pēc pēdējiem datiem, gan konservatīvos, gan leiboristus atbalsta vienāds vēlētāju skaits – par katru partiju gatavi balsot 34 procenti vēlētāju. Nedaudz atpaliek “UKIP” ar 14 procentu atbalstu, bet par liberāldemokrātiem gatavi balsot astoņi procenti vēlētāju. Aptaujas liecina, ka parlamentā varētu iekļūt arī Zaļā partija, kurai ir sešu procentu atbalsts.
Uzsākot priekšvēlēšanu kampaņu, kas turpināsies piecarpus nedēļas, konservatīvo partijas līderis un britu valdības vadītājs Kemerons paziņoja, ka pirms pieciem gadiem, kad viņš kļuva par premjerministru, “valsts atradās kraujas malā”. “Protams, mēs vēl neesam visu sakārtojuši. Taču Britānija atkal stāv uz kājām,” sacīja Kemerons.
Starp dažādajām nākotnēm
Kemerons sacīja, ka pēc pieciem smagiem gadiem Britānija ir atgriezusies “uz pareizā ceļa”. “Pēc šīm vēlēšanām mums jāturpina virzība uz priekšu. Jūs varat izvēlēties ekonomiku, kas aug, kas rada darba vietas, kas veido naudu, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu Nacionālajam veselības dienestam. Jūs varat izvēlēties valdību, kas samazinās nodokļus 30 miljoniem smagi strādājošu cilvēku, vai arī jūs varat izvēlēties ekonomisko haosu Eda Milibenda Britānijā,” paziņoja Kemerons.
Līdzīgi kategoriskos toņos runāja arī leiboristu līderis Milibends, kurš uzsvēra, ka Britānijas iedzīvotājiem ir jāizvēlas starp “divām nākotnēm”, informē raidsabiedrība “CNN”. “Var turpināt ar konservatīvo plānu, kas balstīts idejā, ka visiem būs labi, kamēr bagātākajiem un veiksmīgākajiem būs panākumi. Vai arī var balsot par leiboristu plānu, kas ir labāks plāns un kas saka, ka Britānija gūs panākumus tikai tad, kad strādīgākie cilvēki gūs panākumus,” uzsvēra Milibends. Viņš norādīja, ka sīvāko konkurentu atrašanās pie varas vēl piecus gadus apdraudētu Britānijas dalību Eiropas Savienībā un radītu “skaidrus un tūlītējus draudus britu firmām un labklājībai”.
“UKIP” līderis Naidžels Feridžs ar savas partijas prioritātēm iepazīstināja preses konferencē, kuru viņš bija noorganizējis Londonas centrā Vestminsteras ielas vidū. Vēlētājiem viņš piesolīja izstāšanos no ES, trīs miljardu mārciņu (4,1 miljarda eiro) ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā un nodokļu atcelšanu iedzīvotājiem, kuri saņem minimālo algu. Tāpat viņš paziņoja, ka Britānijai ir jāatjauno stingrāka kontrole pār valsts robežām. “Mums ir pilnīgi atšķirīgs plāns no citām politiskajām partijām. Mēs esam vienīgā partija, kas apgalvo, ka Britānijai jāveido tirdzniecības attiecības ar ES, nevis jābūt bloka dalībvalstij. Mēs esam vienīgā partija, kas piedāvā risinājumu imigrācijas krīzei,” paziņoja Feridžs, norādot, ka viņa partija “diezgan atspoguļo mūsdienu Britāniju”.
Debatēs likvidē augumu pārsvaru
Britānijā priekšvēlēšanu kampaņa tiek uztverta ļoti nopietni. Rīt norisināsies septiņu šobrīd vislielāko atbalstu baudošo partiju līderu debates, kas tiešraidē tiks demonstrētas televīzijā un kas, domājams, piesaistīs lielu uzmanību. Līdzās jau minētajiem Kemeronam, Milibendam, Feridžam un Klegam debatēs piedalīsies Zaļo partijas līdere Natālija Benete, Velsas partijas “Plaid Cymru” līdere Līna Vuda un Skotijas Nacionālās partijas vadītāja Nikola Stērdžena. Debatēs tiks pārrunātas četras tēmas – ekonomika, Nacionālā veselības dienesta darbība, imigrācija un Britānijas nākotne.
Laikraksts “The Daily Telegraph” norāda, ka pirms debatēm to dalībniekiem un dalībniecēm lūgts izvēlēties, uz cik augsta paaugstinājuma viņi vēlas stāvēt, lai neizskatītos īsāki par saviem konkurentiem. Televīzijas kanāla “ITV” producenti, atsaucoties uz vairākiem pētījumiem psiholoģijā, norāda, ka grib panākt, lai neviens no debašu dalībniekiem neizskatās augumā garāks par konkurentiem, jo pētījumi pierāda, ka garāka auguma cilvēkiem esot vieglāk pārliecināt par savu viedokli un ka viņi izstarojot lielāku autoritāti. Laikraksts “The Independent” norāda, ka augumā garākie premjerministra amata kandidāti ir 185 centimetru garie Kemerons un Klegs, bet augumā mazākā ir Stērdžena (163 centimetri).
