Britānijā sāk referenduma kampaņu 0
Diskusija Britānijā par (ne)palikšanu Eiropas Savienībā rit jau vairākus gadus, bet argumentu spriedze pieauga, kad premjerministrs Deivids Kemerons pirms pusgada noteica referenduma datumu – 23. jūniju.
Rūpnieki par reformām
Pievienojusies Eiropas Ekonomiskajai Kopienai 1973. gadā, kā toreiz sauca Eiropas Savienību, Britānija izvirzīja virkni finanšu un politisku prasību un panāca ES piekrišanu. Šogad pēc intensīvām sarunām ar ES dalībvalstīm premjers Kemerons vienojās par reformu paketi, kas stāsies spēkā, ja briti referendumā nobalsos par palikšanu ES. Reformas ietver sociālo pabalstu ierobežošanu iebraucējiem no ES valstīm, nepiedalīšanos eirozonā un savas valūtas – mārciņas – paturēšanu, robežkontroles saglabāšanu, neiesaistīšanos ciešākā savienībā un nacionālo parlamentu suverenitātes saglabāšanu. Kemerona panāktās vienošanās kritiķi atzīmē, ka Londonai nav izdevies atgūt solītās pilnvaras no Briseles, taču gala vārds būs jāsaka britu vēlētājiem 23. jūnijā. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka britu sabiedrība ir sašķelta aptuveni līdzīgās daļās attieksmē pret (ne)palikšanu ES.
Apvienotās Karalistes Neatkarības partija, kas ir par izstāšanos no ES, ieguva 13% balsu parlamenta vēlēšanās pagājušā gada maijā. Par to nobalsoja gandrīz četri miljoni vēlētāju, taču Britānijā ir mažoritārā vēlēšanu sistēma, un partija ieguva tikai vienu vietu parlamentā. Aptuveni puse no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem parlamentā ir par izstāšanos no ES. Ierindas briti bažījas par imigrantu pieplūdumu, vidējie un mazie uzņēmēji ir norūpējušies par birokrātisko šķēršļu vairošanu uzņēmējdarbībā. Britu rūpnieku konfederācijas vadība uzskata, ka nav ticamas alternatīvas valsts palikšanai ES. Zināms atspaids Kemeronam varētu būt ietekmīgās avīzes “The Financial Times” ziņojums, ka simt Apvienotās Karalistes lielāko uzņēmumu vadītāju atklātajā vēstulē apgalvots, ka Britānija ir “spēcīgāka, drošāka un veiksmīgāka” reformētā ES.
Dumpis premjera partijā
Premjerministrs Deivids Kemerons pēc sava reformu plāna apstiprināšanas ES virsotņu apspriedē aicinājis Britānijas iedzīvotājus referendumā balsot par valsts palikšanu ES, taču ne viņa valdībā, ne Konservatīvo partijā nav vienprātības šajā jautājumā. Izaicinājumu premjeram metis Londonas mērs Boriss Džonsons, aicinot balsot par Britānijas izstāšanos no ES. Uzskata, ka harismātiskā un ietekmīgā Londonas mēra nostāja var veicināt eiroskeptiķu uzvaru referendumā un tad Džonsons varētu pretendēt uz konservatīvo līdera posteni un premjerministra amatu.
Kemerons paziņojis, ka neatkarīgi no referenduma iznākuma viņš neplāno kandidēt nākamajās vēlēšanās. Pēc tā saucamo Panamas dokumentu publicēšanas premjeram nākas veltīt daudz laika un enerģijas, lai atkratītos no apsūdzībām par apšaubāmiem finanšu darījumiem ārzonās.
Valdošajā Konservatīvo partijā briest dumpis, jo vairāk nekā simt likumdevēju varētu balsot pret Kemerona Briselē panākto vienošanos. Vismaz pusducis Kemerona ministru kabineta locekļu ir paziņojuši, ka aicinās referendumā balsot par Britānijas izstāšanos no ES. Taču lielākais trieciens premjeram bija viņa partijas un studiju biedra Oksfordas universitātē Borisa Džonsona lēmums atbalstīt eiroskeptiķus. Kemerons bija centies viņu pierunāt “nesadoties rokās” ar Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) vadoni Naidželu Feridžu un kreiso aktīvistu Džordžu Geloveju, kuri aģitē par Britānijas izstāšanos no ES. Vēl vienu triecienu Kemerons saņēma no tieslietu ministra un sava tuva drauga Maikla Gouva, kurš arī iesaistījies kampaņā par izstāšanos no ES, jo uzskata, ka ES politika ir kļuvusi par nestabilitātes un nedrošības avotu. Premjers Kemerons salīdzinājis izstāšanos no ES ar “lēcienu tumsā”, kas būtu “nepareizs solis mūsu valstij”. Džonsons paudis savu viedokli avīzē “The Daily Telegraph”, apgalvojot, ka ES nemitīgi paplašina savas pilnvaras, smacējot Britānijas suverenitāti.
Sacensībai jābūt taisnīgai
Referenduma rīkošanu pārraugošajai vēlēšanu komisijai jāgādā, lai starp “izstāties” un “palikt” pusēm būtu taisnīga sacensība. Reklāmas izdevumu apjoms politiskajām partijām ir atkarīgs no iegūto balsu skaita pēdējās parlamenta vēlēšanās. Konservatīvo partija saņem septiņus miljonus mārciņu reklāmas materiāliem un telpu īrei kampaņas pasākumiem, leiboristi – 5,5 miljonus, UKIP – četrus miljonus un Liberāldemokrātu partija – trīs miljonus mārciņu. Pārējās partijas, kas maija vēlēšanās ieguva mazāk par pieciem procentiem balsu, saņem 700 000 mārciņu katra, ziņo raidsabiedrība BBC. Leiboristu partija, Liberāldemokrātu partija, Skotijas nacionālā partija un Velsas nacionālā partija atbalsta palikšanu ES, taču katrā no šīm partijām ir arī citādi domājošie. Ekonomikas un finanšu eksperti uzskata, ka dalība ES veicina Britānijas eksportu un saimniecisko attīstību. Stingri kontrolējot imigrantu skaitu un nosakot saprātīgus ierobežojumus sociālajiem pabalstiem, Britānija būtu ieguvēja, jo imigranti dotu pienesumu valsts budžetā. Analītiķi atzīmē, ka Britānijas starptautiskajam statusam un drošībai tiktu nodarīts kaitējums, ja valsts izstātos no Eiropas Savienības.
