Kas strādās britu fermās? Britānijas slepenais plāns imigrācijas likumam 12
Britu mediju centrālā tēma ir vakar noplūdinātajā Iekšlietu ministrijas slepenajā plānā paredzētās izmaiņas imigrācijas likumā pēc izstāšanās no Eiropas Savienības. Dokumentu saņēmusi un pirmā publicējusi kreisi orientētā avīze “The Guardian”, kas atbalsta Britānijas palikšanu ES. Plāna, kuru britu valdība vēl nav oficiāli apstiprinājusi un kurā var tikt veiktas izmaiņas, publiskošana liecina par pretstāvi, kas turpinās politiskajās aprindās un sabiedrībā jautājumā par Britānijas izstāšanos no ES. Uz noplūdināto dokumentu ir reaģējusi arī Eiropa. “Tas vairos uzticamības trūkumu un padziļinās neuzticēšanos,” uzskata Elmārs Broks, viens no Eiroparlamenta breksita sarunu pārstāvjiem, piemetinot, ka šie priekšlikumi apgrūtinās vienošanās panākšanu breksita sarunās.
Kas strādās britu fermās?
“Dokuments, ko ieguvis laikraksts “The Guardian”, pieļauj, ka brīva kustība tiks izbeigta izstāšanās brīdī 2019. gada martā un Apvienotā Karaliste (AK) uzsāks “selektīvu pieeju” [imigrācijai], ņemot vērā AK ekonomiskās un sociālās vajadzības,” ziņo raidsabiedrība BBC. Pieeja darbaspēkam no Eiropas varētu tikt liegta tām nozarēm, kur darbaspēka netrūkst. BBC atzīmē, ka minētais dokuments pagaidām nav parakstīts. Noplūdinātais dokuments ar atzīmi “ārkārtīgi sensitīvs” datēts ar 2017. gada augustu, tajā ir uzskaitītas nepieciešamās izmaiņas robežšķērsošanas, imigrācijas un pilsonības sistēmā. Plānots, ka mazkvalificētais darbaspēks varēs uzturēties valstī līdz diviem gadiem, bet izglītotie darbinieki varēs uzturēties trīs, piecus gadus. Darba devēji tiks mudināti nodarbināt vietējo darbaspēku, un ES pilsoņiem būs jāsaņem atļauja pirms darba sākšanas. Avīze “The Times” raksta, ka plāns satraucis britu uzņēmējus, kuri bažījas, ka nevarēs sameklēt darbiniekus viesnīcās, fermās un veselības aprūpes iestādēs. Dārzeņu un ogu fermās Anglijas dienvidos ražas laikā strādā tūkstošiem austrum-eiropiešu, bez kuru darba raža aizietu postā. Britu mediji ceļ trauksmi, ka valstī trūkst 40 000 medicīnas māsu. Lai arī netiks ieviesta jauna robežkontroles sistēma, tomēr visiem ES pilsoņiem nāksies ceļojot uzrādīt pasi. Šīs izmaiņas stāsies spēkā pēc divu gadu pārejas posma, kas varētu būt divus vai trīs gadus ilgs. BBC vēsta, ka šis ir dokumenta variants, kuram pirms tam ir bijušas vismaz piecas iepriekšējās versijas. Aizsardzības ministrs Maikls Felons apgalvojis, ka Britānija pēc breksita negrasās aizvērt durvis iebraucējiem no ES, taču vēlas nodrošināt labākus darbus vietējam darbaspēkam. Iespējams, ka tiks ieviests limits, cik daudz nekvalificētā darbaspēka valstī varēs iebraukt. Aizsardzības ministrs uzsvēris, ka noplūdinātais dokuments neatspoguļo valdības pozīciju, taču parāda kopējo virzību. “Es šobrīd nevaru izklāstīt visus esošos priekšlikumus, jo tie nav pabeigti, pie tiem tiek strādāts.”
