Britānija panāca sankciju ieviešanu pret Krieviju 4
Bez Britānijas stingrās nostājas Eiropas Savienība nebūtu varējusi pieņemt sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas pēc Maskavas agresijas Ukrainā, paziņojis Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons debatēs parlamenta Aizsardzības komitejā.
Kremlis apsveiktu Britānijas izstāšanos no ES
“Bez Britānijas vadošās lomas Eiropas Savienības ietvaros šīs sankcijas netiktu ieviestas un netiktu pagarinātas,” Felons teica parlamenta Aizsardzības komitejas sēdē, kur tika apspriesta Krievijas militārā atturēšana, ziņo raidsabiedrība BBC. Debates notika Aizsardzības komitejas plašākas programmas “Krievija: sekas Apvienotās Karalistes aizsardzībai un drošībai” ietvaros. Aprīļa beigās komitejas delegācija apmeklēja Maskavu.
“Es nešaubos, ka Britānijas izstāšanās no Eiropas Savienības tiktu ar aplausiem uzņemta Maskavā. Aiziet tādā brīdī, kad mums jābūt stipriem vienotībā, man šķiet ārkārtīgi bezatbildīgi,” uzsvēra aizsardzības ministrs, pārejot no militārās tēmas uz Britānijā šobrīd svarīgāko politisko jautājumu – 23. jūnijā paredzēto referendumu par (ne)palikšanu ES.
Parlamenta Aizsardzības komitejas locekļi izjautāja Felonu, ģenerālštāba priekšnieka pienākumu izpildītāju aviācijas maršalu Stjuartu Pīču un Aizsardzības ministrijas drošības politikas departamenta vadītāju Pīteru Votkinsu, kādā veidā Britānija un NATO paredz atbildēt uz Krievijas potenciālo apdraudējumu. Aizsardzības ministrs atgādināja parlamentāriešiem, ka NATO šogad sāks veidot tā sauktos visaugstākās gatavības apvienotos spēkus – starptautisku brigādi no pieciem bataljoniem, kopumā aptuveni 5000 karavīru, kas būs gatavi izvietošanai jebkurā vietā divu diennakšu laikā, bet avangards – pāris stundās. Šo īpašo vienību nepieciešamības gadījumā atbalstīs jūras spēki un aviācija, kā arī NATO valstu īpašie spēki, piebilda maršals Pīčs. Britu militārpersonas atzīmēja, ka NATO samitā šā gada jūlijā Varšavā plānots pieņemt lēmumu par citu bloka valstu bataljonu izvietošanu pastāvīgās bāzēs Baltijas valstīs un Polijā, kas tiks periodiski mainīti.
Kā noteikt “sāpju slieksni” 5. panta iedarbināšanai
“Krievijai ir aptuveni 60 brigādes, kas gatavas tūlītējai, aptuveni sešu līdz astoņu stundu laikā, izvietošanai mūsu austrumu flangā; Krievija var kaut ko uzsākt Baltijas valstīs vai Gotlandē, vai Špicbergenā. Krievija var kaut ko uzsākt tikpat kā nekavējoties, bet NATO vajadzēs nedēļas un nedēļas apdomām un spēku izvēršanai, ja tā notiks. Vai tas ataino reālo situāciju?” britu augstākajām militārpersonām jautāja parlamenta deputāts Džeimss Grejs. Ģenerālštāba priekšnieka pienākumu izpildītājs maršals Pīčs apgalvoja, ka NATO ir pietiekams potenciāls, lai piespiestu jebkuru padomāt par konflikta cenu ar bloku. Viņš piebilda, ka NATO pastāvīgi modernizē bruņoto spēku vadības sistēmu un brīdināšanas sistēmu, kā arī pilnveido bloka dalībvalstu izlūkošanas spējas. Parlamenta Aizsardzības komitejas vadītājs Džulians Lūiss un deputāts Džims Šenons gribēja zināt, kādā jomā ir stiprāka Krievija un kādā – NATO. “Krievijai ir stipra pretgaisa aizsardzība, ir loģistika spēku ātrai pārvietošanai, kā trūkst NATO,” sprieda Šenons, jautājot, kas tiek darīts trūkumu novēršanai. Maršals Pīčs teica, ka nebūtu pareizi tikai salīdzināt skaitliskos rādītājus. Pēc viņa vārdiem, pietiktu ar to, ka pretiniekam būtu jāpadomā, maršalu citē BBC. “Krievija iegulda daudz naudas sauszemes spēkos. NATO ir īpaši spēcīga flote un aviācija, kā arī īpašu uzdevumu spēki. Par to liecina skaitļi. Ja runājam par kvalitāti, tad jāatzīmē, kā ir organizēti mūsu bruņotie spēki, kā tie tiek vadīti un izmantoti. NATO spēku iespēju apvienošana joprojām ir pietiekama, lai liktu aizdomāties jebkuram varbūtējam pretiniekam,” apgalvoja maršals Pīčs. Viņš piebilda, ka uz Krievijas izvērsto pretgaisa aizsardzību NATO atbild ar radioelektroniskās cīņas iekārtu modernizāciju, bet atbilde loģistikas jomā ir ātrās reaģēšanas brigādes izveidošana. Atbildot uz jautājumu par palīdzību Ukrainai, aizsardzības ministrs Felons atzīmēja, ka britu instruktori apmāca ukraiņu karavīrus.
Parlamentārieši interesējās, kā britu militārpersonas izprot Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām, paredzot konsultācijas un kolektīvu aizsardzību. Deputāti jautāja, kā tiek izvērtēts nedraudzīgo darbību līmenis, ko jau varētu uzskatīt par agresiju un iemeslu kolektīvai atbildei. Aizsardzības ministrs Felons atgādināja NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumu, ka ne tikai militāra agresija, bet arī kiberuzbrukums var tikt uzskatīts par pilna apjoma uzbrukumu NATO dalībvalstij. Felona ieskatā precīzi noteikt “sāpju slieksni” 5. panta iedarbināšanai būtu kļūda, jo tādā gadījumā varbūtējam pretiniekam varētu rasties kārdinājums nodarīt kaitējumu NATO dalībvalstij, darbojoties nedaudz zem šā sliekšņa.
