Britānijā lietos plastmasas banknotes 1
Sekojot vairāk nekā divdesmit valstu piemēram, Anglijas banka paziņojusi, ka, sākot ar 2016. gadu, apgrozībā tiks laistas plastmasas banknotes. Tās būšot grūtāk viltojamas, izturīgākas un higiēniskākas nekā papīra nauda, vietējiem medijiem sacījis britu plastmasas naudas ieviešanas idejas autors Anglijas bankas vadītājs Marks Kārnijs.
Patīkamais dizains
Britu laikraksts “The Guardian” atzīmē, ka Anglijas bankas darbinieki jau vairākus gadus sprieduši par iespējām apgrozībā laist plastmasas naudu. Taču ideju iedzīvināja Kārnijs, kad aizvadītajā vasarā stājās bankas vadītāja amatā. Tāpēc pēdējo mēnešu laikā Anglijas banka izvērsa plašu kampaņu, kuras ietvaros centās noskaidrot iedzīvotāju viedokli par plastmasas naudu. “Esmu plastmasas naudas liela piekritēja,” sarunā ar avīzi “The Daily Telegraph”, turot rokās Anglijas bankas darbinieku izsniegto banknotes prototipu, sacīja Poundlendas iedzīvotāja Anna Velša. “Šīs banknotes savukārt ir novalkātas un netīras,” izņemot no sava maka piecu mārciņu banknoti, sacīja Velša. Kāda cita Britānijas iedzīvotāja gan sūkstījusies, ka jaunās banknotes ir pārāk slidenas un var viegli izslīdēt no maka vai kabatas. Pēdējo mēnešu laikā Anglijas banka aptaujājusi aptuveni 14 tūkstošus cilvēku, lūdzot viņu viedokli par plastmasas banknošu ieviešanu. “87 procenti cilvēku atbalstīja šo pāreju,” vakar paziņoja Kārnijs.
Beigu sākums 320 gadu ilgajai papīra naudas drukāšanai Anglijā tiks iezīmēts pēc trīs gadiem. Tad piecu mārciņu banknotes kļūs par pirmajām, kuras sāks veidot no plastmasas, un uz tām būs uzdrukāts Britānijas bijušā premjerministra Vinstona Čērčila portrets. 2017. gadā sāks ražot arī desmit mārciņu plastmasas banknotes ar rakstnieces Džeinas Ostinas attēlu. Līdz šim uz desmit mārciņu banknotēm atveidots Čārlzs Darvins. Vienlaikus tiks ražotas līdzšinējā dizaina banknotes, uz kurām ir arī karalienes Elizabetes II portrets.
“Centrālo banku galvenais uzdevums ir nodrošināt uzticību naudai. Plastmasas banknotes ir nākamais solis banknošu dizaina evolūcijā, lai izpildītu šo uzdevumu,” prezentējot jaunās banknotes, sacīja Anglijas bankas vadītājs. “Plastmasas banknošu kvalitāte ir augstāka, tās ir krietni drošākas, to ražošana nodokļu maksātājiem izmaksās mazāk nekā papīra banknotes.”
Varēs mazgāt veļasmašīnā
Kopumā pasaulē vairāk nekā divdesmit valstis daļēji vai pilnībā lieto no plastmasas ražotas naudas zīmes. Šo valstu vidū ir Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Meksika, Singapūra, Izraēla, Vjetnama un citas. “Ziņas par skaidras naudas izmiršanu ir krietni pārspīlētas. Mūsu pētījumi apliecina, ka skaidrā naudā tiek veikta vairāk nekā puse pirkumu,” paziņoja Anglijas bankas vadītājs Kārnijs, pamatojot pūliņus uzlabot naudas banknošu dizainu un lietošanas efektivitāti.
Anglijas bankas darbinieki piekrīt vides aktīvistiem, kuri aizrāda uz plastmasas kaitīgo ietekmi. Taču, piemēram, Austrālijā, kur jau kopš 1988. gada tiek lietotas plastmasas banknotes, to mūžs pēc noteikta laika beidzas smalcinātājā. Austrālieši banknošu pārpalikumus pārstrādā plastmasas puķu podos vai mēbeļu detaļās. Līdzīgi sola rīkoties briti.
Anglijas bankas darbinieki par vēl vienu plastmasas naudaszīmju priekšrocību nosauc to izturību. Vairākas pārbaudes laboratorijā apliecina, ka plastmasas banknotes sāk sarauties un kust 120 grādu temperatūrā. Tās pārcietīs nejaušu izmazgāšanu veļasmašīnā vai apšļakstīšanu ar kafiju, uzsver britu mediji. Interneta vietne “BusinessInsider.com” norāda, ka pērn Anglijas banka saražoja 1,3 miljardus dažādu nominālu banknošu. Piecu mārciņu banknotes nolietojuma dēļ jau pēc viena gada tiek izņemtas no apgrozības un sasmalcinātas. Kaut arī plastmasas banknošu izstrāde ir dārgāks process nekā papīra līdzinieču veidošana, Anglijas bankas darbinieki aprēķinājuši, ka plastmasas naudaszīmju ilgākais izmantošanas laiks ļaus ietaupīt 100 miljonus mārciņu (83,6 miljonus latu) desmit gados.
Tāpat plastmasas nauda ir grūtāk viltojama. “Šis ir lielisks pasākums, un ilgtermiņā domājošas bankas visā pasaulē gatavojas rīkoties līdzīgi,” laikrakstam “The Guardian” sacīja Britānijas naudas viltošanas apkarošanas departamenta vadītājs Džons Šeridans. “Pirmkārt, naudas viltotājiem pašu spēkiem būs jārada attiecīgais materiāls. Otrkārt, tintes un toneru uzklāšana uz plastmasas ir ārkārtīgi sarežģīts process. Un, treškārt, krāpniekiem krietni grūtāk būs plastmasas banknotē iestrādāt metālisko joslu.”
