Britānija kavē Ļitviņenko lietas izmeklēšanu 0
Starptautiskās sabiedrības sašutumu izpelnījies pagājušās nedēļas nogalē pieņemtais Britānijas Augstākās tiesas lēmums it kā “nacionālās drošības dēļ” neizskatīt būtiskus pierādījumus lietā par bijušā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenta Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu.
Šie pierādījumi satur informāciju par Krievijas iesaisti Ļitviņenko, kurš tolaik jau bija ieguvis Britānijas pilsonību, nogalināšanā, kā arī to, vai britu drošības dienestiem bija iespējas novērst viņa noindēšanu, ziņo laikraksts “The Independent”.
Britu valdība slēpj pierādījumus
Ar prasību no tiesas materiāliem izņemt šos svarīgos pierādījumus klajā nāca arī Britānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. Ļitviņenko lietas izmeklētājs Roberts Ovens piekritis, ka “slepenas informācijas izmantošana šajā lietā apdraudēs uzticību britu valdībai vai radīs nopietnu kaitējumu Apvienotās Karalistes starptautiskajām attiecībām”.
Pēc Ovena lēmuma Ļitviņenko atraitne Marina paziņojusi, ka “izlemts likt punktu izmeklēšanai par Krievijas atbildību mana vīra nogalināšanā”. Iepriekš viņa nāca klajā ar paziņojumu, ka Britānija un Krievija izmeklēšanu vēlas izbeigt, lai “saglābtu svarīgās tirdzniecības saites”, ziņo raidsabiedrība BBC.
“Visi, kuri grib atklāt patiesību, būs šokēti un sarūgtināti par to, ka starp divām valdībām ir panākta politiska vienošanās neizpaust patiesību,” teikts Marinas Ļitviņenko paziņojumā.
“Tagad taisnīguma panākšana būs atkarīga no tieslietu ministra, kurš var likt uzsākt atklātu izmeklēšanu, kurā slepenie pierādījumi tiktu izskatīti slēgtās sēdēs. Mēs lūgsim izmeklētājiem steidzamības kārtā pieprasīt šādas izmeklēšanas uzsākšanu.” Nākamā noklausīšanās lietā gaidāma 11. jūnijā, kad arī tiks paziņots par to, kādi soļi šajā lietā tiks sperti turpmāk.
Izsauc liecinieku no ASV
Britu laikraksta “The Independent” rīcībā nonākušas ziņas, ka lielu starptautisko uzmanību ieguvušajā prāvā kā liecinieks varētu piedalīties kāds ASV dzīvojošs bijušais “krievu spiegs”, kurš savulaik palīdzēja Ļitviņenko vākt informāciju par kādu uzņēmēju, kuram bijušas tuvas attiecības ar Kremli. Domājams, viņa līdzdalība nozīmēs vēl lielāku spiedienu uz britu valdību, lai tā atsakās no lēmuma tiesas materiālos neiekļaut svarīgos pierādījumus. “Britu pretterorisma policija viņu uzskatīja par tik svarīgu liecinieku, ka trīs reizes devās uz ASV, lai pārliecinātu viņu sniegt pierādījumus,” raksta “The Independent”.
Britu mediji ziņo, ka izmeklētāji izskata ziņas par to, ka Ļitviņenko kādai privātai britu drošības firmai “Titon International” gatavojis ziņojumu par Krievijas lidsabiedrības “Areoflot” izpilddirektora ciešajām attiecībām ar Putinu. Kad “Titon” viņa ziņojumu atzina par nepilnīgu, Ļitviņenko pēc palīdzības vērsās pie tagad uz liecināšanu uzaicinātā “krievu spiega”. Viņš piegādāja ļoti vērtīgu informāciju, kurā Ļitviņenko vēlāk dalījās ar savu draugu Andreju Lugovoju, kurš šobrīd ir viens no galvenajiem aizdomās turamajiem Ļitviņenko noindēšanā.
“Lugovojs ar iegūto informāciju devās uz Maskavu, kur tā nonāca ietekmīgu cilvēku rokās,” raksta “The Independent”. Tiesa, pagaidām, kā atklājušas izmeklēšanai tuvu stāvošas personas, nav zināms, vai šis “krievu spiegs” tiks uzaicināts sniegt liecības.
43 gadu vecumā mirušais Ļitviņenko bija skaļš Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis un mira 2006. gadā pēc tam, kad bija iedzēris tējā iejauktu radioaktīvo poloniju 210. Īsi pirms nāves Ļitviņenko paziņoja, ka viņa noindēšanu pasūtījis Putins. Pēc bijušā FDD aģenta nāves Londonas un Maskavas attiecībās iestājās krīze – toreizējais britu ārlietu ministrs Deivids Milibends no valsts izraidīja četrus Krievijas vēstniecības diplomātus. Tiesa, pēdējā laikā abu valstu attiecībās vērojams atkusnis. Maija vidū Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa rezidencē Sočos.
