Britānija draud bloķēt ES budžetu 0
Norādot, ka lepojas ar savu atklāto runu, Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons paziņojis, ka bloķēs nākamā gada Eiropas Savienības budžetu, ja tas neparedzēs tēriņu iesaldēšanu un algu samazinājumus atalgotākajām Briseles amatpersonām.
“Ja nebūs vienošanās, kas apmierina Britāniju, vienošanās nebūs vispār,” uzsvēra Kemerons. “Laikā, kad mums jāpieņem smagi lēmumi daudzās citās jomās, tēriņi nedrīkst pieaugt.”
Pret pārmērīgām algām
Britu mediji ziņo, ka Kemerons, kurš pērnajā decembrī ES amatpersonas nokaitināja, uzliekot veto fiskālās palīdzības paktam, gatavojas līdzīgu soli spert balsojumā par nākamā gada bloka budžetu, ja ES amatpersonas tomēr mēģinās to palielināt par plānotajiem pieciem procentiem. Britānijas valdības vadītājs norādījis, ka viņa “mīļākais” fakts saistībā ar Briseles tēriņiem ir augstās ierēdņu algas. “Sešpadsmit procenti Eiropas Komisijas darbinieku gadā nopelna vairāk nekā simts tūkstošus eiro,” uzsvēra Kemerons. Viņa izteikumus gan EK centās apgāzt, nekavējoties izplatot paziņojumu, ka šādu atalgojumu saņemot vien 12 tūkstoši ES darbinieku.
“Britānijā esam samazinājuši centrālās administrācijas tēriņus, lai atrastu naudu lietām, kas šobrīd ir daudz svarīgākas,” skaidroja Kemerons. “Tāpēc arī attiecībā uz ES budžetu vēlamies redzēt stingru rīcību.
Mums ir jāatrod kopsaucējs, bet mēs nedrīkstam pieņemt budžetu, kas prasa vēl lielākus tēriņus.” Kemerona nostājai piekrīt Vācija, kas arī aizstāv ideju par budžeta tēriņu iesaldēšanu laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tikmēr Eiropas Parlaments vēlas bloka budžetu palielināt par pieciem procentiem, kas no bloka dalībvalstīm paģērētu papildu iemaksas kopējā kasē.
Britu premjerministra stingrā nostāja attiecībā uz ES budžeta jautājumiem, kurus iecerēts atrisināt novembrī gaidāmajā bloka virsotņu sanāksmē, izpelnījusies citu ES valstu līderu kritiku. Francijas prezidents Fransuā Olands spriedis, ka Britānija acīmredzot vēlas “attālināties no ES”. Savukārt Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs secinājis, ka briti “māj ardievas ES”. Kemerons šādiem izteikumiem atbildēja, sakot, ka viņu neuztrauc, ko par Britāniju runā citi, ja vien ES pieņem tai izdevīgu budžetu. Viņš arī noliedza vēlmi pamest ES, vienīgais, ko viņš gribot, – “reālistiskākas debates par attiecībām ar ES”. “Mēs joprojām atrodamies Eiropas vienotā tirgus pašā sirdī un joprojām esam ļoti, ļoti svarīgi un ietekmīgi bloka spēlētāji,” uzsvēra britu valdības vadītājs.
Vienojas par banku uzraudzību
Kemerons ar ES budžetam veltītajiem izteikumiem klajā nāca pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušā divu dienu bloka virsotņu apspriedes. Tajā ES līderi vienojās Eiropas Centrālās bankas ietvaros izveidot banku uzraudzības iestādi. Šīs institūcijas darbības struktūru iecerēts izstrādāt līdz 2013. gada 1. janvārim, bet pilnvērtīgu darbu, pārraugot sešus tūkstošus Eiropas banku, tā varētu sākt nākamā gada laikā, skaidro raidsabiedrība BBC.
Šobrīd lielākās galvassāpes ES amatpersonām rada Spānijas bankas, kurām saskaņā ar pēdējo auditu rezultātiem var būt nepieciešama teju 60 miljardu eiro liela palīdzība.
Un tikai tad, kad banku uzraudzības iestāde būs uzsākusi pilnvērtīgu darbu, finanšu likstu nomocītās bankas varēs saņemt tiešu palīdzību no Eiropas stabilitātes mehānisma, nepalielinot nacionālo valstu parādsaistības.
Tiesa, ar banku savienības izveidi rodas arī vairāki tiesiski šķēršļi, jo, uzraudzības funkcijas piešķirot ECB, tiktu samazināta nacionālo valstu regulatoru teikšana, skaidro BBC. Tas nozīmē, ka, iespējams, būtu nepieciešamas izmaiņas Lisabonas līgumā. Savukārt pieredze rāda, ka 27 valstīm rast kopsaucēju šādos jautājumos ir ārkārtīgi grūti.
