“Briškens vispār ir reti veiksmīgs ministrs…” Cilvēki diskutē par Latvijas valsts amatpersonām un atbildības uzņemšanos 58
Kontekstā ar aktuālāko notikumu saistībā ar nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, Intars Rešetins-Pētersons 3.septembrī savā “X” profilā vaicāja šādu jautājumu: “Vai vari nosaukt kādu valsts amatpersonu, kura būtu uzņēmusies atbildību par savu rīcību/neizdarību?”
Jautājums izraisīja tālāku diskusiju, cilvēkiem atminoties dažādus piemērus.
Vai vari nosaukt kādu valsts amatpersonu, kura būtu uzņēmusies atbildību par savu rīcību/neizdarību?
— Intars Rešetins-Pētersons 🇱🇻🇵🇱🇪🇪🇱🇹🇺🇦🕊 (@Resetins) September 3, 2024
“X” lietotājs Dāvis atceras: “Kristovskis kā iekšlietu ministrs pēc Pārlielupes cietumnieku bēgšanas, Dainis Turlais kā iekšlietu ministrs – pēc Talsu traģēdijas, Dombrovskis pēc Zolitūdes trağēdijas, Jaunups nolika deputāta mandātu pēc rupja satiksmes pārkāpuma, bet Pūce atkāpās saistībā ar RD caurlaidi. Turklāt Pūce arī atkāpies kā EM valsts sekretārs. Arī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece – iemesls gan palika ne līdz galam skaidrs. Rīgas domes deputāts Andris Vilks? Uz sitiena vairāk neatminos augsta līmeņa politiķus, kas būtu uzņēmušies politisko atbildību un demisionējuši. Tai vajadzētu būt pavisam normālai praksei, bet tā nav. Daļēji tā nav arī tāpēc, ka 75% no notiekošie skandāliem ir pasūtītu melno PR kampaņu ietvarā. Par to jau, protams, neviens skaļi nerunās, jo negrib pašiznīcināties, taču visi to zin. Šī melnā PR un realitātes sajaukšanās noved pie absolūti degradētas politiskās vides, kas ir krievijas vistiešākās interesēs.”
Kristovskis kā iekšlietu ministrs pēc Pārlielupes cietumnieku bēgšanas, Dainis Turlais kā iekšlietu ministrs – pēc Talsu traģēdijas, Dombrovskis pēc Zolitūdes trağēdijas, Jaunups nolika deputāta mandātu pēc rupja satiksmes pārkāpuma, bet Pūce atkāpās saistībā ar RD caurlaidi.…
— Dāvis Stalts (@Stalts) September 3, 2024
Atbildības uzņemšanās, manuprāt, ir ne tikai simbolisks žests vai solis, bet arī kļūdas labojums. Ja runājam par pēdējo, nudien neatceros…
— Pauls (@Mantrausis) September 4, 2024
Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās atttīstības ministrs, štrunta stāvvietas caurlaides dēļ.
— Dzintra Simpson (@DzSimpson) September 4, 2024
Valdis Dombrovskis uzņēmās atbildību par Zolitūdes traģēdiju sakot, ka daudz esot domājis par savu morālo un politisko atbildību un demisionēja 2013g.27.nov. Nekur neesmu manījis tekstu, ko viņš īsti izdomāja, toties redzēju kā uz šī atbildības zirga iejāja Eiropā.
— Jānis Goldbergs (@GoldbergsJ) September 3, 2024
Kā Ulmanis teica, lai visi paliek savās vietās, tā visi arī sēž savās vietās.
— Voldemars Dudums (@dudums) September 3, 2024
Vai nebija kaut kāds stāsts par Balēviču un ārpus rindas ārsta pakalpojumu saņemšanu? Bet nu tā formālā atkāpšanās tikai uz papīra ir atbildības uzņemšanās. Ari Auderu piespieda atkāpties “pateicību” dēļ.
— Gundars Lipins (@Gulips) September 3, 2024
“E-lietu ministre Ina Gudele par zemeņu kūkas pirkšanu par valsts naudu. Un tā būtu jābūt normālā valstī, bet diemžēl šie standarti mūsu politiķu vidū nav iedzīvojušies. Uzspļaut sabiedrībai tas gan tiem ir normāli,” raksta “X” lietotājs.
E-lietu ministre Ina Gudele par zemeņu kūkas pirkšanu par valsts naudu. Un tā būtu jābūt normālā valstī, bet diemžēl šie standarti mūsu politiķu vidū nav iedzīvojušies. Uzspļaut sabiedrībai tas gan tiem ir normāli
— M1971 (@mihail_1971) September 4, 2024
Tikmēr Jurģis Liepnieks savā “X” profilā raksta:
“Briškens vispār ir reti veiksmīgs ministrs
– noslēdz līgumu ar RailBaltic celtniecības ģenerāluzņēmēju, kas ir par 500 miljoniem dārgāks nekā otra pretendenta piedāvājums;
– zaudē 400 mio eiropas fondu naudas;
– noraksta 571 miljonu AirBaltic;
– uzsāk nevajadzīga tilta pār Daugavu būvi;
kurš paturpinās sarakstu?”
Briškens vispār ir reti veiksmīgs ministrs
– noslēdz līgumu ar RailBaltic celtniecības ģenerāluzņēmēju, kas ir par 500 miljoniem dārgāks nekā otra pretendenta piedāvājums;
– zaudē 400 mio eiropas fondu naudas;
– noraksta 571 miljonu AirBaltic;
– uzsāk nevajadzīga tilta pār…— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) September 3, 2024
Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens skaidroja, ka patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Gatavojoties IPO, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks otrdien preses konferencē sacīja, ka “airBaltic” IPO procesā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.
Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts “airBaltic” pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.
Vasks papildināja, ka patieso uzņēmuma vērtību noteiks tirgus. “Pēc akciju klašu konsolidācijas, biržā akcijas varēs kotēt ar augstāku vērtību. Ja tas netiktu darīts, jauno akciju vērtība biržā varētu būt pāris centi jeb ļoti maza,” viņš sacīja.
Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības. “Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu,” norādīja ministrs.
Tāpat ministrs atzina, ka šajā jautājuma svarīga ir komunikācija, tādēļ turpmāk tam tiks pievērsta lielāka uzmanība.
Ņemot vērā pēdējā laika notikumus, vai satiksmes ministram būtu jāuzņemas atbildība par notiekošo?
