Briškens drosmīgi stājas pretī kritikai: Netaisos slēpties no “nepopulārām patiesībām”, problēmas neradās manas “ministrēšanas laikā” 99
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kura komunikāciju Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jautājumā kritizējis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, negrasās slēpties no “nepopulārām patiesībām”. Pēc tikšanās ar opozīciju esošo “Apvienoto sarakstu” (AS), kura politiķi paziņojuši, ka pēc sarunas ar ministru vērsīsies prokuratūrā, Briškens medijiem trešdien norādīja, ka viņam nekas neesot slēpjams no deputātiem.
“Neesmu tas politiķis, kurš baidās no nepopulāriem lēmumiem. Pie sarežģītas, smagas komunikācijas vienmēr var labāk, par to nav šaubu, tāpēc šobrīd maksimāli cenšos gan plašsaziņas līdzekļiem, gan politiķiem, sabiedrībai kopumā skaidrot šos procesus,” klāstīja ministrs.
Briškens teica, ka ilgus gadus nerisinātie jautājumi, kurus kopā ar savu komandu tagad cenšas risināt, nav radušies viņa “ministrēšanas laikā”. “Tas, ko es turpināšu darīt, ir aktīvi komunicēt, es netaisos slēpties no nepopulārām patiesībām,” teica Briškens.
Atbildot uz jautājumu, vai jūtas droši par savu amatu, Briškens sacīja, ka viņam ir atbalsts savā frakcijā, atbalsts no kolēģiem. “Kamēr man vien šis atbalsts būs, es strādāšu,” akcentēja ministrs.
Jau ziņots, ka Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) trešdien paziņojis, ka Briškena komunikācija aviokompānijas “airBaltic” jautājumā ir absolūti “izgāzusies”.
“Lietas, kuras bija jāskaidro piektdienas pēcpusdienā, tika skaidrotas vakar. Sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautājumi, tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, kas tur ir ieguldīta,” sacīja Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka tā ir satiksmes ministra kā par nozari atbildīgā ministra atbildība par šiem lēmumiem ne tikai diskutēt valdībā un tos iesniegt, bet arī tos savlaicīgi, saprotami un pamatoti skaidrot.
Tāpat viņš uzsvēra, ka arī tālāki lēmumi un projekti, kas tiks iesniegti valdībā, būs satiksmes ministra atbildība.
Vienlaikus Rinkēvičs pauda, ka vēlētos, lai saruna par “airBaltic” būtu mazāk emocionāla, bet vairāk pragmatiska, ņemot vērā pozitīvo, ko dod nacionālā aviokompānija – savienojamību ar Eiropas pilsētām, tūrisma un biznesa attīstību.
“Bet tam visam tomēr ir cena, un es gribētu sagaidīt no atbildīgās ministrijas skaidru redzējumu par to, kā mēs tālāk attīstāmies, savlaicīgas atbildes uz pamatotiem jautājumiem,” pauda prezidents, vienlaikus atgādinot, ka “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Gatavojoties IPO, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts “airBaltic” pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību. Vasksts informēja, ka “airBaltic” IPO vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.
“airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka valsts 29 gados kompānijā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro, ko sabiedrība uzskata par “nodokļu maksātāju naudu”, un tas ir pareizi, taču kompānija nodokļos valstij ir samaksājusi vairāk nekā 400 miljonus eiro.
Savukārt Briškens atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības.
“Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu,” norādīja ministrs.
