“Briškena kungs ir atbildīgo sarakstā?” Kreituse nosauc, kuri vainojami pie “Rail Baltica” problēmām 113
“Par atbildību – pavisam vienkārši, sataisām tabulu, kurš bija ministru prezidenti, kuri bija tajā laikā, satiksmes ministri, partijas pretī, lēmumi pieņemtie un atbildība noskaidrota! Nevajag taisīt komisijas un krīzes pārvaldības modeli, kurā tiks skatīts šis jautājums,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” izsakās politoloģe, profesore Ilga Kreituse.
“Un galu galā ir jāatbild – Briškena kungs ir iekšā atbildīgo sarakstā vai viņš tagad ir tas, kurš atbild par gaišo nākotni, kas sagaida Rail Baltica?
Kā cilvēks, kurš, ja nekļūdos septiņus gadus strādāja šajā sistēmā, tagad ir ministrs, kurš labo šīs sistēmas lēmumus. Tas ir pirmais jautājums, uz ko vajag atbildēt, un tad arī sapratīsim, cik vienots un saliedēts ir Ministru kabinets kā komanda, kas var risināt problēmas!” Kreituse teic.
Komentējot Ministru prezidentes uzrunu, Kreituse saka: “Nu tā bija par visu un neko!”
Šodien, sniedzot ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta darbu, Siliņa pauda viedokli arī par “Rail Baltica” projektu. Siliņa solīja, ka “projekta pašplūsma ir beigusies”, bet tāda veida pārvaldība, kāda līdz šim ir bijusi no Satiksmes ministrijas (SM) puses, nav pieņemama. Tāpat Siliņa pauda izbrīnu par valdības neinformētību bijušā satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) laikā. “Man ir jautājums, kā Linkaita laikā tā varēja būt, ka valdība netika līdz galam informēta par to, ko patiešām SM plāno darīt?” retoriski jautāja Siliņa.
Valsts kontroles pārstāvji Siliņai ir sacījuši, ka, veicot “Rail Baltica” projekta izvērtēšanu, šķitis, ka “lēmumi ir kaut kā pašpieņēmušies”.
Vienlaikus Ministru prezidente projekta pārvaldībā saskata arī AS “RB Rail” un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) atbildību. “Tie cilvēki, kas gan “RB Rail”, gan Eiropas dzelceļa līnijās šo gadu laikā saņem vairākus desmitus miljonus eiro, noteikti ir atbildīgi par to, kā viņi ir īstenojuši šo projektu un cik labi šis projekts ir pārvaldīts,” sacīja Siliņa.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Saeima šodien plāno lemt pat opozīcijā esošo “Apvienotā saraksta” (AS), Nacionālās apvienības, “Latvija pirmajā vietā” un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu lēmumprojektu izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām.
“Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
