Briseles un Pekinas pretstāve: kāpēc Eiropas Parlaments iesaldējis Ķīnas līguma ratifikāciju? 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Parlaments ir apturējis investīciju līguma ratifikāciju ar Ķīnu, kamēr Pekina neatcels sankcijas pret vairākiem ES politiķiem un neizbeigs cilvēktiesību pārkāpumus pret etniskajiem uiguriem Sjiņdzjanas apgabalā.
Strupceļš līguma virzībā ir neveiksme kā Ķīnai, tā ES
EP rezolūcija par investīciju līguma iesaldēšanu tika pieņemta ar 599 balsīm pret 30, 58 parlamentāriešiem atturoties. Šis lēmums padziļinās plaisu ES un Ķīnas attiecībās un liegs Eiropas firmām plašāku pieeju Ķīnas tirgum, atzīmē aģentūra “Reuters”.
ES un Ķīnas vienošanās par investīcijām tika panākta decembrī pēc septiņus gadus ilgušām sarunām, kuru mērķis bija līdzsvarot ES firmu darbību Ķīnā un nostiprināt Pekinas kā uzticama tirdzniecības partnera statusu.
Taču Pekina martā noteica sankcijas desmit ES politiķiem, kā arī vairākām domnīcām un diplomātiskajām iestādēm, atbildot uz Rietumu sankcijām pret Ķīnas amatpersonām, kas apsūdzētas etnisko uiguru masveida aizturēšanās Sindzjanas apgabalā Ķīnas ziemeļaustrumos.
“Ar savu pretsoli Ķīna ir pārrēķinājusies,” paziņojis Vācijas eiroparlamentārietis Reinhards Būtikofers, Eiroparlamenta delegācijas sarunām ar Ķīnu vadītājs, pret kuru un vēl četriem EP deputātiem ir vērstas Pekinas sankcijas.
“Viņiem vajadzētu mācīties no savām kļūdām un pārdomāt, jo Ķīnas sankciju dēļ ir iesaldēta vienošanās par investīcijām,” viņš teica.
ES likumdevēju ieskatā, Ķīnas sankcijas nepamatojas starptautiskajos likumos, bet ES, kā arī Britānijas, ASV un Kanādas koordinētie soļi ir vērsti pret cilvēktiesību pārkāpumiem, kā to paredz ANO līgumi. Eiroparlaments pieprasa, lai Ķīna atceltu sankcijas. EP rezolūcija gan nav juridiski saistoša, taču tā tagad ir Eiroparlamenta oficiālā nostāja.
“ES un Ķīnas attiecībās nav iespējams turpināt “biznesu kā parasti”,” teikts EP rezolūcijā, kurā ES aicināta sadarboties ar ASV attiecībās ar Ķīnu, kā arī plānot saimnieciskos darījumus ar Taivānu.
Analītiķu vērtējumā, strupceļš investīciju līguma virzībā ir neveiksme kā Ķīnai, tā ES. Ķīna šobrīd ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc ASV, preču apgrozījumam pārsniedzot vienu miljardu eiro dienā.
Līguma ratifikācija dotu lielāku aizsardzību Eiropas firmu ieguldījumiem un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai Ķīnā, kā arī veicinātu savstarpējās tirdzniecības apjoma līdzsvarošanu.
Kā uzskata Eiropas diplomāti, Ķīna cerēja uzlabot savu starptautisko tēlu kā godīga un cienījama tirdzniecības partnere, taču nekritiski izvērtēja situāciju Sjiņdzjanā.
Miljons uiguru ievietoti pārmācības nometnēs
Atbildot uz Eiroparlamenta rezolūciju, Ķīnas pārstāvniecība ES paziņoja, ka investīciju līgums esot “abpusēji izdevīgs un nedod priekšrocības kādai no pusēm”, un apgalvoja, ka “Ķīnas sankcijas bija likumīga atbilde uz ES darbībām”.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis paudis cerību, ka ES “varētu būt mazāk emocionāla un racionālāk domājoša un pieņemt pareizus lēmumus atbilstīgi pašas interesēm”.
Ķīnas pārstāvis paziņojis, ka Pekinas sankcijas bija likumīgas, un pieprasījis, lai ES “nekavējoties pārtrauktu iejaukties Ķīnas iekšējās lietās un atteiktos no konfrontacionālās pieejas”, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
ANO eksperti atzīmē, ka vismaz viens miljons musulmaņu ir ievietoti pārmācības nometnēs etnisko uiguru apdzīvotajā Sjiņdzjanas apgabalā.
Cilvēktiesību aktīvisti un vairāki Rietumu politiķi apsūdz Ķīnu uiguru un kazahu spīdzināšanā, piespiedu nodarbināšanā un sterilizācijā.
Ķīna noliedz cilvēktiesību pārkāpumus Sjiņdzjanā un apgalvo, ka nometnes esot vajadzīgas ekstrēmisma apkarošanai un tajā izmitinātie pēc izvēles varot apgūt darba iemaņas.
ES un Ķīnas abpusējās sankcijas var izbeigt vācu autobūves firmas “Volkswagen” rūpnīcas darbību Sjiņdzjanā un negatīvi ietekmēt Vācijas un Ķīnas tirdzniecību kopumā.
Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības kandidāts kanclera amatam Armīns Lašets raksturojis Ķīnu kā “konkurentu un partneri”, atzīstot, ka Ķīnas “joslas un ceļa ierosme rada atkarību” tās ārzemju partneros.
Ķīna paziņojusi, ka ES ieviestās nepamatotās sankcijas ir radījušas grūtības Ķīnas un ES attiecībās, un par to neesot jāatbild Ķīnas pusei.
Eksperti atzīmē, ka Ķīnas nepiekāpību nosaka fakts, ka ES no investīciju līguma ratifikācijas būtu lielāka ieguvēja, jo tās ekonomika – atšķirībā no Ķīnas – jau tagad ir plaši atvērta ārzemju ieguldītājiem.
