Briselē turpināsies sarunas par ES daudzgadu budžetu 0
Briselē piektdien turpināsies sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.- 2027.gadam, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
Sarunas sākas ceturtdien, ilga līdz vēlai naktij un atsāksies šodien no plkst.10 (plkst.11 pēc Latvijas laika), piedaloties visu 27 ES dalībvalstu pārstāvjiem, informēja Mišels, kurš, cenšoties rast izeju no strupceļa, arī atsevišķi ticies ar valstu līderiem.
Diplomātiskie avoti ziņo, ka ES amatpersonas naktī pārstrādājušas budžeta plānu, ar kuru šorīt iepazīstinās bloka dalībvalstis.
Sarunās ceturtdien ES līderi nespēja panākt kompromisu par valstu iemaksām ES budžetā un citiem jautājumiem.
Diskusijas par budžetu parasti ir smagas, nostādot bloka turīgākās valstis pret ES mazāk turīgajām, kas paļaujas uz ES subsīdijām un atbalstu.
Lielbritānijas izstāšanās no ES ir radījusi 60 līdz 75 miljardu eiro lielu robu bloka budžetā, kas jāaizpilda ar lielākām iemaksām vai izmaksu samazināšanu.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai mūsu devums nepieaug līdz pārmērīgam līmenim. Mēs pārstāvam savu nodokļu maksātāju intereses,” pirms sarunām ceturtdien uzsvēra Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.
“Eiropa saskaras ar lielām problēmām, un mēs nevaram sniegt mazas atbildes,” savukārt norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, kā piemēru problēmām minot bezdarbu un klimata pārmaiņas.
Austrija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija iebilst pret lielākām iemaksām ES budžetā, lai aizpildītu breksita atstāto robu, bet lielākā daļa pārējo ES valstu atbalsta lielākas iemaksas, lai nesamazinātos ES finansējums, ko tās saņem savas infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai.
ES ir izvirzījusi sev ambiciozus mērķus nākamajiem gadiem, tostarp vēlas sasniegt klimata neitralitāti Eiropā līdz 2050.gadam, ieņem lielāku lomu uz globālās politiskās skatuves un stiprināt Eiropas digitālo infrastruktūru.
“Mēs nevaram pirmdien apgalvot, ka mums ir konkrētas ambīcijas un, kad pienāk ceturtdiena, sacīt, ka mums nav līdzekļu, ar kuriem samaksāt par tām,” norādīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Mišela pagājušajā piektdienā ierosinātais budžeta projekts 2021.- 2027.gadam paredz, ka ES dalībvalstīm būs jāiemaksā budžetā 1,074% no nacionālā kopprodukta. Budžeta kopējā summa sasniegtu triljonu eiro.
Mišela priekšlikums izpelnījās skeptiskus vērtējumus bloka dalībvalstu vidū.
Itālija un Portugāle paziņoja, ka atbalstīs šo budžeta projektu, bet valstis, kas veic vislielākās iemaksas ES budžetā, paziņoja, ka nevēlas maksāt vairāk par 1% no nacionālā kopprodukta.
Ņemot vērā lielo pretestību no valstu puses, Eiropas Parlaments draudējis neatbalstīt Mišela ierosināto projektu.
Ja nākamais ES budžets netiks pieņemts līdz gada beigām, kad beigsies tekošais budžets, tas var ievērojami ietekmēt uzņēmumus un zinātniekus, kas paļaujas uz ES finansējumu, kā arī tiks iztērēts laiks, ko varētu atvēlēt citu steidzamu problēmu risināšanai.
Drīzumā sāksies ES sarunas ar Lielbritāniju par jaunu tirdzniecība vienošanos, gaidāmi svarīgi samiti ar Ķīnu un Āfrikas valstīm, tādēļ ķildas bloka iekšienē noteikti nav vēlamākais scenārijs.
