Briselē šonedēļ protestēs ap 200 Baltijas zemnieku 1
Ceturtdien, 20. februārī Briselē notiks 200 Baltijas lauksaimnieku organizētu protesta akciju par godīgiem tiešajiem maksājumiem un taisnīgu Eiropas Savienības Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP), informē biedrībā “Zemnieku saeima”.
Baltijas lauksaimnieki akciju rīko pirms ārkārtas Eiropadomes sēdes, kurā iecerēts vienoties par ES daudzgadu budžetu 2021-2027 plānošanas periodam. Iznākums noteiks arī budžetu, kurš pēc 2020. gada tiks atvēlēts Kopējai lauksaimniecības politikai. Pēdējā sarunu kārtā decembrī Baltijas valstu līderi vienoti uzstāja uz pilnīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm jau nākošā plānošanas perioda beigās, parakstot kopīgu deklarāciju.
Kā norāda lauksaimnieki, nevienlīdzīgu tiešo maksājumu problēma meklējama laikā, kad Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai. Maksājumi tika aprēķināti, par pamatu ņemot laiku, kad visas trīs valstis bija zemākajā attīstības punktā, cenšoties pāriet no padomju centralizētā saimniecību modeļa uz ģimenes saimniecību struktūru. Pirms septiņiem gadiem, 2013. gadā, Eiropadome vienbalsīgi vienojās par to, ka līdz 2020. gadam visām dalībvalstīm jāsasniedz tiešo maksājumu līmenis ne mazāks par 196 eiro par vienu hektāru.
Šī vienošanās netika ievērota. Baltijas lauksaimnieki turpina saņemt ne vairāk kā 54-70% no Eiropas vidējā tiešo maksājumu apmēra.
Kaut arī Baltijas lauksaimnieki saņem viszemāko atbalstu Eiropas Savienībā, viņiem nepieciešams samierināties ar augstākām ražošanas izmaksām – Igaunijā 129% no ES vidējā, Lietuvā 112%, Latvijā 113% no ES vidējām ražošanas izmaksām.
“Baltijas lauksaimnieki noraizējušies arī par to, ka aizvien pieaugošais vides jautājumu spiediens nākotnes politikā un Eiropas “Zaļajā kursā” netiek pavadīts ar atbilstošu finansējumu. Augstākas vides un klimata prasības ir līdzīgi dārgas visās ES dalībvalstīs, un pieprasa vienlīdz lielas lauksaimnieku pūles klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc arī atbalstam par zaļāku lauksaimniecības praksi nepieciešams būt vienādam visās dalībvalstīs,” norāda “Zemnieku saeimā”.
Baltijas lauksaimnieki jau iepriekš pulcējušies Briselē, lai paustu neapmierinātību ar aprēķiniem KLP finansējuma sadalē. “Esam gatavi vienoti pastāvēt uz 100% godīgumu starp Eiropas lauksaimniekiem. Šoreiz politiskajam lēmumam ir jābūt tādam, kurš labotu vēsturiski pieļautās kļūdas,” norāda biedrībā.
Protesta laikā Baltijas lauksaimnieki savu valstu vadītājiem piedāvās Baltijas “Eiropadomes sulu” (attēlā), kas būs speciāls ābolu sulas enerģijas dzēriens, lai palīdzētu līderiem koncentrēties uz kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Sula nodrošinās 100% no nepieciešamajām enerģijas, kaut arī ražota ar vien 70% godīgu atbalstu.
Protestā Latvijas lauksaimniekus pārstāvēs biedrība “Zemnieku saeima”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome”, “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, “Latvijas Zemnieku federācija” un “Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija”.
