Arodbiedrības neapmierina Itālijas nevēlēšanās sākt sociālo dialogu 0
Šajā pusgadā Eiropas Savienības (ES) Padomē prezidē Itālija, kas gadu mijā nodos vadības grožus Latvijai. Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Nellija Krūsa slavē Itālijas veikumu, tomēr Eiropā un vēl vairāk tieši Itālijā pieaug neapmierinātība ar valsts premjerministra Mateo Renci nespēju atrisināt samilzušās problēmas un iesaistīt strādājošo apvienības ES prezidentūras prioritāšu noteikšanā.
No elka par Tečeres sekotāju
Sākoties Itālijas prezidentūrai ES Padomē, franču laikraksts “Le Figaro” tai veltīja rakstu ar nosaukumu “Mateo Renci – Eiropas jaunais elks”. Jau pēc trim mēnešiem sākotnējā jūsma šķiet noplakusi un Renci turpina slavēt tikai nedaudzi. Viena no tām ir EK viceprezidente un Digitālās programmas Eiropai komisāre Nellija Krūsa, kura preses konferencē pēc neformālas ES līmeņa tikšanās komunikāciju jomā paziņoja: “Šī Itālijas prezidentūra ES Padomē ir pavisam divdesmitā prezidentūra, ko piedzīvoju, jau desmit gadus strādājot Briselē, un ir viena no labākajām – spēcīga, konkrēta un ar apziņu, ka ir īstais brīdis darboties. Itālijas prezidentūra ir virzīta uz nākotni, informēta, aktīva, dinamiska un ļoti tuva saviem pilsoņiem.” Krūsa arī atzina, ka ir sarežģīti vadīt ES Padomi, pašiem atrodoties ekonomiskās grūtībās, tomēr Itālijai vēl ir pietiekami laika, lai veiksmīgi noslēgtu šo prezidentūru. “Itālija pašlaik ir pārmaiņu periodā. Itālijas premjers nav mans politiskais sabiedrotais, bet ļoti cienu Renci un viņa centienus ieviest pārmaiņas Itālijā un ceru, ka viņam izdosies,” piebilda EK viceprezidente.
Tikmēr Itālijas prese raksta par Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Renci attiecību pasliktināšanos. Arī “The Huffington Post” Itālijas izdevums ziņo: “Aizvien lielāks atsalums starp Renci un Merkeli,” uzsverot abu valstu vadītāju dažādos uzskatus, it sevišķi jautājumos, kas skar ekonomiskās situācijas uzlabošanu un attiecības ar Briseli. Kancleres preses dienests ir noliedzis Merkeles nesaskaņas ar Renci, tomēr arī Vācijas presē ir izskanējusi ziņa, ka kanclere nav sapratusi Renci nesen pausto ieteikumu neizturēties “pret pārējo dalībvalstu līderiem kā pret skolnieciņiem”.
Šīs nedēļas sākumā Romā pulcējās Eiropas Arodbiedrību konfederācija, lai izteiktu savu neapmierinātību, ka, neskatoties uz atkārtotām prasībām, “Itālijas prezidentūra nav izrādījusi nekādu vēlmi uzsākt sociālo dialogu”. Itālijas lielākās arodbiedrības CGIL ģenerālsekretāre Suzanna Kamuso paziņoja: “Prezidentūra jau ir pusē, bet mums nav bijusi neviena iespēja apspriest svarīgākās risināmās problēmas, noteikt prioritātes nodarbinātības un darba jautājumos. Atceroties aizvadītās prezidentūras, šāda situācija ES vēsturē ir bijusi tikai vienreiz, kad vadības groži bija Tečeres kundzes rokās.”
“Itālija dara daudz, Eiropa maz”
Taču visvairāk neapmierināto ar Renci veikumu ir tieši Itālijā, kur katru ar prezidentūru saistīto pasākumu sagaida plašas protesta demonstrācijas. Arī Veneto apgabala gubernators Luka Zaija ir noskaņots ļoti kritiski: “Itālijas prezidentūras semestris? Itālieši un jo vairāk Veneto apgabala iedzīvotāji nav sajutuši nekādas pārmaiņas.” Zaija, kurš ir bijis lauksaimniecības ministrs Silvio Berluskoni vadītajā valdībā, atceras: “Kā ministrs esmu redzējis ļoti augsta līmeņa prezidentūras – Slovēnijas, Francijas, Spānijas. Prezidējošā valsts parasti vada Eiropu un nosaka tās politiskās prioritātes. Mēs to nevaram.” Savu viedokli gubernators pamato, atsaucoties uz vienu no Itālijā aktuālākajām problēmām: “Rezultātu trūkums ir visu acu priekšā – 150 000 bēgļu, šķērsojot jūru, ir ieradušies mūsu valstī, bet premjeram nav izdevies pārliecināt pārējās dalībvalstis piedalīties to uzņemšanā. Acīmredzot Renci nav pietiekamas autoritātes.”
3. oktobrī Lampedūzas salā tika pieminēta pirms gada notikusī traģēdija, kurā netālu no Lampedūzas krastiem dzīvību zaudēja 366 patvēruma meklētāji. Piemiņas brīdī piedalījās arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs, kurš atzina, ka “Itālija dara un daudz, bet Eiropa dara maz” nelegālo imigrantu uzņemšanā. Šulcs uzsvēra, ka Eiropā ir “stipra politiskā opozīcija”, kas nostājas pret dalībvalstu lielāku līdzdalību nelegālās imigrācijas jautājumos. EP prezidents piekrīt, ka “ir nepieciešams ES līmenī noteikt vajāto personu aizsardzību, īslaicīgu aizsardzību tiem, kas bēg no konfliktsituācijām, piemēram, Sīrijā, un migrācijas tiesības ES teritorijā. Mums vajadzētu cīnīties pret nelegālās imigrācijas iemesliem, kā arī uzlabot bēgļu sadalījumu pa dalībvalstīm”, taču par to joprojām neizdodas vienoties.
Aizstāv pilsoņus vai sakaru operatorus?
Savukārt Itālijas Pilsoņu aizsardzības kustības viceprezidents Frančesko Longo patērētāju laikrakstā “Il Salvagente” atgādina, ka 3. aprīlī Eiropas Parlaments vienojās par to, lai no nākamā gada 15. decembra izveidotu vienotu Eiropas komunikāciju telpu, kurā vairs nebūs jāmaksā uzcenojumi par mobilo tālruņu sarunām vai interneta lietošanu ārpus savas valsts, bet gan tas pats tarifs būs spēkā visā ES teritorijā. Taču šo jaunievedumu, ko Longo dēvē par “503 miljonu ES pilsoņu sapni”, apdraud Itālijas prezidentūra ES Padomē, kas ir iesniegusi priekšlikumu atlikt vienotās komunikāciju telpas ieviešanu uz nenoteiktu laiku.
Sakaru operatoriem viesabonēšana nodrošina vismaz 10 procentus no ienākumiem, bet patērētāji un uzņēmumi par sarunām un datu pārraidi ārpus savas valsts maksā aptuveni četras reizes dārgāk, nekā tas izmaksā sakaru operatoram. Tāpēc pārejas uz vienotu ES komunikāciju telpu atlikšana daudziem nozīmēs atteikšanos no iespējas būtiski ietaupīt. Taču Longo savu publikāciju noslēdz ar retorisku jautājumu – kāpēc prezidentūra, kas paudusi vēlmi reformēt institūcijas un padarīt tās tuvākas iedzīvotājiem, tik ļoti baidās aizskart sakaru operatoru intereses?