Brisele rosina atļaut lielākus lomus 0
Brētliņas nevajadzēs iepirkt no ārzemēm, tomēr Latvijas zvejnieki gaida vairāk siļķu
Zvejnieki ļāvuši jūrai atpūsties, zivju populācija ir atjaunojusies, un jau nākamgad jūrā dažu sugu zivis varēs vilkt lielākos lomos, tā secinājusi Eiropas Komisija (EK), paziņojot, ka, balstoties uz zinātnieku vērtējumu, atļaus palielināt brētliņu, siļķu un plekstu nozvejas kvotas Baltijas jūrā, bet mencu un lašu kvotas joprojām samazinās, kā arī nemainīgu saglabās nozvejas dienu skaitu.
Brētliņu nozvejas kvotas palielinātas par 11%, plekstu – par 18%, siļķu – par 23%, taču tikai Baltijas jūras rietumos. Rīgas līcī un Botnijas līcī siļķes drīkstēs zvejot par 10 un 7 procentiem mazāk.
EK joprojām vēlas samazināt arī mencu un lašu nozveju. Baltijas jūras austrumos mencas drīkstēs zvejot par 9%, bet rietumos – par 2 %mazāk. Savukārt Baltijas lašus drīkstēs zvejot par 11% mazāk.
Pēc bedres izjūt atšķirību
EK priekšlikums palielināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā īpaši brētliņām ir vērtējams pozitīvi, sarunā ar “LA” uzsver Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits. Brētliņas, kā uzsver I. Voits, ir tā zivju suga, kas ir īpaši svarīga gan Latvijas zvejniekiem, gan pārstrādātājiem, līdz ar to vairs nevajadzēs no ārzemēm iepirkt saldētas zivis, lai produkciju saražotu nepieciešamajā daudzumā.
“Tomēr, lai arī kvotas palielinājums brētliņām būs, tas nav tas, ko zvejnieki būtu gaidījuši. Mūsu zvejnieki 11 procentu vietā vēlējās vismaz 22 procentus, ko arī pieļāva zinātnieki,” norāda I. Voits. Citu zivju sugu nozvejas kvotu palielināšana vai samazināšana Latvijas zvejniekus tik ļoti neietekmēšot. Piemēram, mencu nozvejas kvotu zvejnieki tāpat neizpilda, savukārt lašu nozvejas kvotu pat varējuši iemainīt igauņiem un somiem, pretī saņemot tiesības zvejot brētliņas.
Arī Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš pēc sarunām ar nozares pārstāvjiem secinājis, ka ar brētliņu kvotu priekšlikumiem ir apmierināti gan zvejnieki, gan ražotāji, jo zvejas iespējas palielinās pēc vairāku gadu būtiska samazinājuma. Arī par mencu un lašu nozvejas ierobežojumiem lielu bažu neesot, jo abu sugu zivis nav tās, kā zvejniekiem pietrūktu visvairāk.
“Vienīgais samazinājums, kas varētu skart Latviju, ir EK piedāvājums ierobežot siļķu zveju Rīgas līcī. Tam mēs īsti negribētu piekrist. EK vēlas zivju krājumus padarīt stabilus ātri un uzskatāmi, bet mēs domājam, ka to var sasniegt lēnākiem soļiem vairāku gadu garumā, neejot pāri zvejnieku galvām,” tā N. Riekstiņš.
Zvejnieki kā šūpolēs
“Daudz tas nav, bet esam pieradināti būt pieticīgi. Ņemot vērā to, kāds nozvejas samazinājums ir bijis iepriekšējos gados, par šo kvotas pieaugumu esam priecīgi. Brētliņu zveja bija kritiski zemā līmenī. Protams, gribētu, lai vismaz par ceturtdaļu kvotas atjauno, bet būsim reālisti,” tā telefonsarunā ar “LA” norāda Kurzemes zvejnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis. Viņš atzīst, ka zvejnieki dzīvo kā šūpolēs – kamēr vienai zivju sugai kvotas aug, tikmēr citai ņem nost. “Gluži kā zeme iet apkārt saulei, tā katru gadu nemainīgi cīnāmies ar brētliņām un ikreiz ar šausmām konstatējam, ka lēmumi no cerētā spēcīgi atšķiras,” tā I. Markuševskis, piebilstot, ka drošs par nozvejas kvotu pieaugumu būs tikai tad, kad Briselē lēmums būs pieņemts.
“Lai gan priecājos, ka kvotas palielina, tomēr uzskatu, ka tas ir par maz,” atzīst SIA “Zītars” valdes loceklis un kuģa “Ako” kapteinis Liepājā Arvis Vētra. Viņa uzņēmums, kas specializējies brētliņu un reņģu zvejošanā, kvotu svārstības šīm sugām izjūt visspēcīgāk.
“Domāju, ka zivju populācija atjaunojas ātrāk, nekā mums apgalvo. Ar zinātniekiem daudz par to esam runājuši, viņi brauc mums līdzi, strādā, pēta. Kā lai zina, cik pareizas ir prognozes, ko saka no Briseles? Tas viss ir kā ar dakšām ūdenī,” secina kapteinis. Ja mencas varēs zvejot vairāk, tad gadā SIA “Zītars” izvilktajam 950 tonnu lielajam lomam 100 tonnas nāks klāt. Līdz ar ierobežoto zveju iepriekšējos gados gan krietni pieaugusi brētliņu cena – no 10 līdz pat 24 santīmiem kilogramā, kas vismaz daļēji kompensējis iztērēto degvielu. Tas, ka turpmāk varēs zvejot vairāk, pēc A. Vētras domām, brētliņu cenu būtiski nemazinās.
Baltijas jūras reģionālā padome, kuras biedrs ir Inārijs Voits, savus priekšlikumus Briselei jau ir nosūtījusi. “Nekas nav akmenī cirsts,” norāda arī Normunds Riekstiņš, uzsverot, ka Latvija izstrādās savus priekšlikumus un sarunas turpināsies līdz oktobra nogalei, kad kopīgi jāvienojas par nākamā gada ES regulu zvejas iespējām Baltijas jūrā.
Viedokļi
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: “Septembrī sāksies diskusijas par ES regulu, kas nosaka zvejas iespējas Baltijas jūrā 2013. gadam. Pagaidām šie ir tikai Eiropas Komisijas priekšlikumi. Arī Latvija izstrādās savējos. Uzskatām, ka, lai sasniegtu stabilu zivju krājumu stāvokli, nevajadzētu iet pāri zvejnieku galvām, to visu var sasniegt lēnām un vairāku gadu garumā.”
Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits: “Eiropas Komisijas priekšlikums palielināt nozvejas kvotas Baltijas jūrā ir vērtējams pozitīvi, un īpaši svarīgi tas ir brētliņu zvejniekiem. Tomēr, lai arī kvotas palielinājums būs, tas nav tas, ko zvejnieki būtu gaidījuši.”
Marija Damanaki, EK jūrlietu un zvejniecības komisāre: “Nevienam nevajadzētu auklēt ilūzijas, ka pārzveja tiks pieciesta. Pastāvošie noteikumi jāpiemēro sistemātiski un profesionāli. Tik tiešām esmu nodomājusi samazināt nozveju, lai palīdzētu sasniegt Kopējās zivsaimniecības politikas galveno mērķi – ilgtspējīgu Eiropas zivsaimniecību.”
