Briselē prāto par atļauju tirgot vecu pārtiku. Bažas, ka Latvija varētu kļūt par izgāztuvi 26
Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.
Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.
Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.
Šajā kategorijā ietilpst, piemēram, cukurs, vārāmā sāls, etiķis, saldumi, kas sastāv gandrīz vienīgi no aromatizēta vai iekrāsota cukura, košļājamā gumija, etiķis, dzērieni, kuru spirta tilpumkoncentrācija ir vienāda vai lielāka nekā 10%, vīni un vēl vairāki produkti, kuriem saskaņā ar ES regulu nav jānorāda minimālais derīguma termiņš.
Līdz ar to Pārtikas un veterinārais dienestā (PVD), kā arī Zemkopības ministrijā (ZM) valda bažas, ka Latvija varētu kļūt par valsti, kuru pārpludinās lai gan pārtikā vēl derīgi, taču pēc būtības veci produkti, kurus pārpircēji tirgos par ļoti zemu cenu.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis norādīja, ka dienestam lielākās bažas sagādā apstāklis, ka šādi produkti to lētuma dēļ varētu masveidā ieplūst arī valsts un pašvaldību iepirkumos.
“Ja produktam beidzies derīguma termiņš, protams, ka tā cena būs daudz zemāka. Līdz ar to šādi produkti tiks likumīgi iepludināti skolās, slimnīcās un citviet. Turklāt nav skaidrs, kā to varēs kontrolēt un apturēt. Būtībā mēs vairākos segmentos atvērsim slūžas apšaubāmas kvalitātes produktiem,” sacīja Zavadskis.
Arī ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare atzina, ka jauninājums var sagraut vietējās lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecības sistēmu – cilvēki pirks šos produktus, jo Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, kuriem dažādu apstākļi dēļ katrs santīms ir būtisks.
“Tā uzņēmīgiem uzpircējiem būs milzīga iespēja ES iepirkt vecus produktus un tos realizēt Latvijā,” sacīja Ugare.
“Patlaban produktus pēc derīguma termiņa beigām Latvijā nedrīkst pārdot, taču, ja regula stāsies spēkā, būs izņēmumi. Kurš uzņemsies atbildību par to, cik ilgi pēc derīguma termiņa beigām produkti vēl ir droši?” piebilda ZM pārstāve.
Eksperti arī atzina, ka diskusijas par izmaiņām saistībā ar dažu pārtikas produktu kategoriju lietošanas termiņiem vēl turpināsies arī nākamajā gadā, savukārt regulu plānots izstrādāt un apstiprināt laikā līdz 2020.gadam.
Kā ziņots, šodien ES mājā Rīgā notika seminārs, kura laikā nozares eksperti sprieda par risinājumiem pārtikas atkritumu samazināšanai.
Patlaban ES aptuveni 40% no saražotās pārtikas tiek izmesta laukā, kas ir gan nelietderīga resursu tērēšana, gan arī saistīta ar ogļskābās gāzes izmešu problēmu.
