Brisele kliedē Austrumeiropas cerības 2
ES un Austrumu partnerības valstu virsotņu apspriedē Briselē aizvadītajā nedēļā ES amatpersonas “atzina Austrumu partnerības valstu eiropeiskos centienus un eiropeisko izvēli”, taču tikai ES 2016. gada lēmuma kontekstā, kas nosaka, ka asociācijas līgumi neved uz dalību savienībā. ES apliecināja atbalstu visu partneru teritoriālajai vienotībai, taču neatsaucās uz Kalnu Karabahas apgabalā, kas atšķēlies no Azerbaidžānas, dzīvojošo armēņu tiesībām uz pašnoteikšanos, kā bija teikts iepriekšējās deklarācijās.
Austrumu partneriem jāturpina reformas
Eiropas Savienības programmas “Austrumu partnerība” valstīm pārskatāmā nākotnē nav izredžu iestāties blokā, samita nobeigumā pavēstīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Noslēguma dokumentā pēcpadomju valstīm (Moldova, Gruzija, Ukraina, Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija) piedāvāta tuvināšanās ar ES, kas būs atkarīga no reformu sekmēm šajās valstīs. Jautājums par jaunu dalībvalstu uzņemšanu nav darba kārtībā, teica Junkers, piebilstot, ka šī tikšanās nav “ES paplašināšanās samits”. “Šādām debatēm nav pienācis laiks, jo ES vispirms ir jānoslēdz breksits un jāatrisina savas iekšējās problēmas, norādīja Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels. “Ukraina varēs iestāties ES, kad būs tam gatava, bet tam būs vajadzīgs daudz laika,” norādīja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Samita noslēguma dokumentā uzsvērta “stratēģiska un ambicioza partnerība, kas ES vēl vairāk satuvinās ar Austrumu partnerības valstīm, kuras apņemas stiprināt demokrātiju, kā arī ievērot cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautisko tiesību normas”. Lai panāktu iedzīvotāju uzticību, ir jāīsteno reformas valsts pārvaldes un tieslietu jomā, teikts dokumentā, īpaši uzsverot apņēmīgas un efektīvas cīņas ar korupciju svarīgumu. Tas, cik plaša būs ES sadarbība ar pēcpadomju valstīm, lielā mērā būs atkarīgs no reformu sekmēm šajās valstīs.
Kremļa ēna pār sarunu gaitu
ES un Austrumu partnerības samitā Briselē piedalījās sešas valstis, taču bija vēl kāda valsts, kas ietekmēja sarunu gaisotni. Krievija ne reizi netika pieminēta samita oficiālajā nobeiguma deklarācijā, taču Kremļa ēnu pār sarunu gaitu nebija iespējams ignorēt, tāpat kā ES neizlēmību, kā šajā situācijā rīkoties, atzīmē izdevums “Politico”. Vācijas kanclere Angela Merkele atgādināja, ka par sešu austrumu partnervalstu piedzīvotajiem konfliktiem un vardarbību visos gadījumos ir atbildīga Krievija. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks samita noslēguma preses konferencē izteica līdzjūtību Ukrainai par piecu tās karavīru nāvi Donbasā, ko okupējuši Krievijas atbalstītie separātisti, karavīru bojāejā vainojot Maskavu. “ES nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un nekad neatzīs Krimas apgabala aneksiju,” teica Tusks. “Austrumu partnerības programma nav vērsta pret Krieviju,” sacīja Eiropadomes prezidents, norādot, ka “tas nav ģeopolitisks skaistuma konkurss starp Krieviju un ES.” – “Pirmo pusi no sava mūža es nodzīvoju padomju blokā, bet otro – brīvajā pasaulē, Rietumos, šā vārda politiskajā nozīmē,” savu biogrāfiju atgādināja Tusks. “Ja tas būtu skaistuma konkurss, es ne mirkli nešaubītos, ko izvēlēties,” viņš piebilda. Analītiķi atzīmē, ka ES nav vienprātības, cik stingra nostāja būtu jāieņem attiecībās ar Krieviju. Dažas valstis pauž ieinteresētību sadarbībā ar Krieviju enerģētikas jomā, atbalstot gāzes vada “Nord Stream 2” būvi, pret ko iebilst vairākas citas valstis. Vairāku ES valstu vadītājiem samita nobeiguma preses konferencē kritizējot Krieviju, oficiālajā deklarācijā nav ne vārda par Krievijas nosodījumu, pat nepieminot Ukrainas austrumos turpinošos karadarbību, kas jau prasījusi vairāk nekā desmit tūkstošus dzīvību un katru dienu aizrauj nāvē jaunus upurus. Nobeiguma dokumentā tikai atzīmēts, ka “samita dalībniekiem ir dziļas bažas par starptautisko likumu principu nemitīgajiem pārkāpumiem daudzās reģiona daļās”, aicinot “atsākt pūliņus, lai panāktu miermīlīgu risinājumu konfliktiem reģionā, balstoties uz starptautisko likumu principiem un normām”. Nobeiguma dokumentā politiķi ar akadēmisku atsvešinātību no reālās dzīves secināja, ka “konfliktu atrisināšana, uzticības vairošana un labas kaimiņattiecības ir būtiskas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un sadarbībai”.
Britānijas premjerministre Terēza Meja aicināja ES saglabāt modrību pret Maskavas agresīvajiem nodomiem, kas apdraud Austrumu partnerības valstu potenciālo attīstību un sadarbību ar ES. Dažu Eiropas valstu politiķi ļāva noprast, ka Austrumu partnerības valstīm nav jāizdara izvēle starp labām attiecībām ar ES un Krieviju. “Es uzskatu, ka pēc notikumiem Ukrainā mēs esam izdarījuši secinājumus,” atzina Austrijas kanclers Kristiāns Kerns. Viņš piekrita Mejas paustajām bažām par Krievijas iejaukšanos vairākās jomās, piemēram, vēlēšanu procesā, taču pauda viedokli, ka, viņaprāt, “Krievijai jābūt partnerim, nevis pretiniekam”. ES finanšu ministri nesen apstiprināja 800 000 eiro iedalīšanu stratēģiskās komunikācijas grupai “Stratcom” 2018. gadā cīņai pret Krievijas izvērsto informācijas karu un islāma džihādistu aģitāciju. Daudzi eksperti uzskata, ka šī summa nav samērojama ar miljoniem, ko pret rietumvalstīm vērstai propagandai izdod Kremlis.
