Brisele definējusi kopējās ES lauksaimniecības politikas prioritātes 0
Eiropas Savienības (ES) pārtikas un lauksaimniecības nākotne – elastīga, taisnīga un ilgtspējīga kopējā lauksaimniecības politika, norādīts šovakar Briselē pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”.
Paziņojumā akcentēts, ka turpmākos septiņus gadus vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās to, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) atbalsta lauksaimniekus un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību.
KLP stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu lauksaimniecības finansējumu nolūkā sasniegt kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.
Par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens norāda: “Kopējā lauksaimniecības politika pastāv kopš 1962. gada. Mums jānodrošina, lai tā turpinātu īstenot izvirzītos mērķus – piemēram, veselīgs un garšīgs uzturs patērētājiem un nodarbinātība un izaugsme lauku apvidos – un lai KLP attīstītos kopā ar citām politikas jomām. Komisijas piedāvātais jaunais modelis nodrošinās lielāku patstāvību dalībvalstīm un aicina tās izstrādāt KLP stratēģiskos plānus, kā rezultātā tiks panākta vienkāršošana, labāka saskaņotība un rezultātu uzraudzība.”
Savukārt ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: “Šodienas paziņojumā ietvertie priekšlikumi nodrošina, ka KLP veicinās jaunu mērķu īstenošanu, piemēram, sekmēs viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari, atbalstīs vides aizsardzību un rīcību klimata jomā un stiprinās lauku apvidu sociāli ekonomisko struktūru. Ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu šos mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās Komisija. Tā vietā, lai pievērstos atbilstībai, lielāka uzmanība tiks pievērsta sasniegtā rezultāta uzraudzībai un tam, lai finansējums tiktu vērsts uz konkrētiem rezultātiem. Pāreja no universālas pieejas uz individuālu pieeju nozīmē to, ka politika un tās reālā ietekme būs tuvāka cilvēkiem, kuri to īsteno dzīvē,” norādīja komisārs.
Viņš arī akcentēja, ka atbalsts lauksaimniekiem turpināsies tiešo maksājumu sistēmā. “Šajā paziņojumā nevar pirms laika paredzēt, kāds būs iznākums debatēm par ES finanšu nākotni, un tajā arī nevar izklāstīt nākamās daudzgadu finanšu shēmas priekšlikuma saturu. Nebūt neminot visus, paziņojumā aplūkoti atsevišķi risinājumi, kas ļautu nodrošināt taisnīgu un mērķorientētāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem,” norādīja Hogans.
Plānots, ka attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus Komisijas paziņojumā izklāstīto mērķu īstenošanai Komisija iesniegs līdz 2018. gada vasarai, proti, pēc priekšlikuma par daudzgadu finanšu shēmu.
Kā ziņots, 2017. gada 2. februārī EK sāka apspriešanu par KLP nākotni. Trīs mēnešu apspriešanās laikposmā EK saņēma vairāk nekā 320 000 atbildes, pārsvarā no privātpersonām. Apspriešanā atklājās, ka lielākā daļa respondentu vēlas saglabāt spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas Savienības līmenī, bet tai jābūt vienkāršākai, elastīgākai un vairāk vērstai uz galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt lauksaimniekiem pienācīgu dzīves līmeni un aizsargājot apkārtējo vidi.
Vairāk par šo tematu, kā arī Latvijas lauksaimnieku viedokļus par jauno KLP lasiet “Latvijas Avīzē” un portālā laukos.lv rīt, 30.novembrī.
