Briselē atbalstu meklē bioloģiskie lauksaimnieki 0
Plānojot lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus, Eiropas Savienībai vajadzētu lielāku uzmanību pievērst ne tikai lielražošanas un jebkādas saimniekošanas atbalstam, bet arī agrovides pasākumiem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tā secina Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks un Latvijas Ornitoloģijas biedrības padomes loceklis Oskars Keišs.
Kopā ar “Lejasķērzēnu” saimniecības vadītāju Ilmāru Bauni pētnieks viesojies Briselē, lai arī Eiropas Parlamentā ievēlētajiem deputātiem stāstītu to Latvijas lauksaimnieku pozīciju, kas vēlas, lai Eiropa nākamajos septiņos gados domātu par atbalstu arī zaļai un tīrai videi laukos.
“Eiropā jau sen ir saprotams viedoklis, ka otrā pīlāra maksājumi ir domāti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nevis plikai ražošanai, taču Latvijā bieži nākas sastapties ar viedokli, kuru pauž pat Lauku atbalsta dienests, ka tie ir maksājumi zemniekiem un ražošanai, un “jūs naudu bioloģiskajai daudzveidībai varat prasīt citās iestādēs Vides ministrijā”. Taču mēs ceram, ka Kopējā lauksaimniecības politika turpmāk aizvien vairāk atbalstīs tieši tādu saimniekošanu, kas saglabā bioloģisko daudzveidību, nevis izposta. Tiešmaksājumi ir visu lielā sāpe, taču man ir žēl, ka aiz tiešmaksājumu kliedzieniem pazūd tas, ka Latvija varētu izmantot citus maksājumus, kā to ļoti veiksmīgi dara, piemēram, Polija, kam ir ļoti konkrētas agrovides shēmas un kur atbalsta ļoti konkrētas darbības, kas palielina bioloģisko daudzveidību,” tā O. Keišs.
“Lejasķērzēni” Vidzemes reģiona Naukšēnos ir viena no tām saimniecībām Latvijā, kur vistiešāk redzami bioloģiskās saimniekošanas augļi.
“Ja no pirmā pīlārā lauksaimniecības budžetā ES finansējumu saņem visi zemnieki, kas ražo un apsaimnieko zemi, tad otrajā līdzekļi paredzēti pasākumiem, kad saudzē vidi, saglabā, uzlabo bioloģisko daudzveidību. Mūsu vēlme ir, lai šis atbalsts pienāktos ne tikai cilvēkiem, kas kaut ko dara, bet tiem, kas rūpējas par bioloģisko daudzveidību un saudzē dabu,” tā “Lejasķērzēnu” vadītājs Ilmārs Baunis.
Zemnieks norāda, ka patlaban ir laiks, kad neviens nevienu skaitli skaidri nesauc, taču katrs “deķi” cenšas vilkt uz savu pusi. Viņaprāt, par bioloģiskajiem zemniekiem Briselē visai aktīvi iestājas Starptautiskā putnu aizsardzības organizācija, taču līdzīgi kā O. Keišs, arī viņš labprāt sagaidītu aktīvāku interesi no Latvijas pārstāvjiem Eiropas centrā. “Es esmu ar mieru braukt vienalga kur un darīt vienalga ko, lai mūsu kopīgās lietas labā kaut kas notiktu, lai Latvija un visa Eiropa būtu zaļa ne tikai vārdos, bet arī darbos,” apņēmīgs ir I. Baunis.
Viņš norāda, ka Eiropa patlaban cīnās, lai atgūtu pazaudētās dabas vērtības. “Šveicē, piemēram, ir palikuši tikai septiņi griežu pāri, lūk, kur novedusi lielražošana un lauki no viena līdz otram galam tā, ka skatienā nav kur acij aizķerties. Ne tur putniem, ne bitēm vietas. Dzenoties pēc naudas šajā brīdī, nākotnē būs jāizdod vēl lielāki līdzekļi, lai to visu mēs atgūtu atpakaļ,” secina I. Baunis. Viņš norāda, ka lielražotāji reti kad paši savu saražoto produkciju ēd, kamēr viņa paša saimniecībā iegūtie bioloģiskie graudi visi aizceļojuši uz Vāciju.
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Botāniķu, Ornitoloģijas un Entomoloģijas biedrības Zemkopības ministrijai jau iesniegušas savu pozīciju, kas izklāstīta vairākās lapās par pārmaiņām, kas nepieciešamas lauku politikā. Tajās aicināts atbalstīt tādu zemes apsaimniekošanu, kas laukus ilgtermiņā nenoplicina, sabalansē ekonomiskās, vides un sociālās vajadzības un no kā iegūst sabiedrība kopumā.
Paredzams, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri tā sauktā otrā pīlāra maksājumiem jaunajā ES septiņu gadu budžetā pievērsīsies vasarā.
