Anda Līce: Vairākumam raksturīgi neieslēgt tālās gaismas un domāt īstermiņā 24
Vēlēšanu nedēļā Latviju pluinījušais vējš jauca prātus, bet apgāza tikai dažus amata krēslus, jo tie ir sistēmiski labi nostiprināti, Vēlēšanu likuma nemainīgumā ir daudz ieinteresēto, bet vēl vairāk ir to, kas nevēlas domāt. Solījumu maldinātie vēlētāji tagad var sākt gaidīt brīnumus. Jāsaka gan, ne viens vien kandidāts uz augsto amatu pats bija kā atrakciju parka brīnums, par kuru uzjautrinājās gan jauni, gan veci.
“Pensionāri ir sabiedrības stulbākā daļa,” es dzirdēju sakām nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Tā kā arī pati esmu pensionāre, par teikto aizdomājos. Un man jāteic – šāda ieskata paudējiem ir sava taisnība: bērni un veci cilvēki ļoti viegli notic vārdiem. Pirmie dzīvi vēl nepazīst, otrie no tās ir noguruši un vairs nespēj un arī negrib notikumos iedziļināties. No vienas puses, vecos ļaudis spiež gadu nasta un nabadzība, no otras – neticība rītdienai. Kad piedzīvots pār mēru daudz melu, vienaldzības un netaisnības, pavisam nemanot, gaisma cilvēkā apdziest.
Cilvēku vairākumam vispār ir raksturīgi neieslēgt tālās gaismas un domāt īstermiņā, būtu tīrā nolaidība, ja politiķi to neizmantotu. Mēs jau gadu tūkstošiem kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, laika gaitā mainās vienīgi grābekļu dizains. Daudzos padomju sistēmā mūža lielāko daļu nodzīvojušos ļaudīs ir pilnīgi izļodzījies priekšstats par labo un ļauno. Viņi atceras – zagt nedrīkst vienīgi no likuma viedokļa, morāli negodīgums ir attaisnojams, ja zagļi ar mani dalās vai ļauj arī man kaut ko pakampt. Dubultmorāle ir kā koks riteņa spieķos, tā bremzē jebkuru kustību uz priekšu, kā tas vērojams tiesu sistēmā. Tur, kur darbojas princips: vārna vārnai acīs neknābj, izaugsme nav iespējama, lai kā cilvēki uz to cerētu.
Apstākļi kaut ko veicina vai bremzē, tomēr visa sākums meklējams nevis kaut kur ārpusē, bet pašā cilvēkā – dīglī un pēctecībā, kā to vislabāk redzam dabā. Tā kā šodien ar pilnu jaudu darbojas tūlītējās dabūšanas domāšana, morālās vērtības paslīd garām, jo pirmajā brīdī nav satveramas ar roku. Dzīvojam kā lielveikalā, kur viss izlikts plauktos, lai būtu pa rokai. Preču izvēli bieži nosaka cenu atlaides, kamēr morālei tādu nav. Tiem, kas pakļāvās pirmsvēlēšanu solījumiem, tagad ir jāuzņemas sava daļa atbildības un solītie brīnumi jāpieprasa, vismaz tādējādi palīdzot atmaskot lielos melus.
