Brīnums nekurienes vidū. Ciemos neparastā dārzā Latgales nostūrī 5
Idejām jāļauj īstenoties – jo ātrāk, jo labāk, ir pārliecināta IRĒNA KOLEDA, kura novārtā pamestā Latgales nostūrī Kotleros izveidojusi savu karaļvalsti ar skaistu dārzu, vīna darītavu, degustāciju zāli. Katru gadu top kaut kas jauns, jo tikai tā var panākt, lai uz Kotleru ciema “Olnicām” brauktu arvien vairāk tūristu.
Dzīvē viss vēršas uz labu, uzskata vīndare un neparasta dārza saimniece Irēna Koleda. Pirms gadiem desmit ģimenes apstākļu dēļ viņa nolēma pamest ierasto, ērto dzīvi Jūrmalā. Tieši tas deva stimulu beidzot izlemt, ko dzīvē gribas paveikt, un Irēna atgriezās savā dzimtajā pusē Latgalē. Noskatīja mājas gandrīz iznīkušajā ciematā Kotleros un sāka darboties ar tādu vērienu, ka vietējiem no brīnumiem mutes palika vaļā. Vispirms iestādīja rudens avenes, augļu kokus un ogulājus un vienlaikus ķērās pie dārza veidošanas.
Pārcelties uz Kotleru ciemu, iegādāties pamestās mājas Irēna pierunājusi arī savas četras māsas. Taču tieši viņas māja un dārzs ir centrs, kur visai plašajai saimei pulcēties svētku reizēs.
Krāsu nekad nav par daudz
Pārsteidzoši drosmīgas krāsas, neparasti objekti. Mūsdienās veidot dārzu esot diezgan vienkārši, jo ideju netrūkst, ir pārliecināta Irēna. Iedvesmai noder žurnāli, internets, pārraides, braucienos redzētais. Ja kaut kas iepaticies, ķeras tam klāt.
Viens no spilgtākajiem dārza akcentiem – sarkanā pergola. Saimniece ir gandarīta, jo tieši tas vajadzīgs lapu zaļumā. Kad koka daļas bijušas gatavas, šaubījusies par krāsas izvēli un sākumā gribējusi kaut ko mierīgāku, taču tad nolēmusi – ja jau krāsa, tad lai ir košākā! Pie pergolas stādīti vīteņaugi. Daudzajiem viesiem te var būt arī augu mācību stunda, jo Irēna aizrāvusies ar augu kolekcionēšanu.
Dārzu saimniece veidojusi kā atsevišķas telpas, un katrai ir sava vēsture. Irēna pati vienmēr viesus izvadā pa dārzu un atraktīvi stāsta par katra stūrīša ideju un tapšanu. Cilvēki vēlas dzirdēt jautrus stāstiņus, jo skaistus augus var redzēt daudzviet, un tieši interesantais stāstījums ir viņas dārza pievienotā vērtība.
Puķes audzē varenas un košas
Dobēm stādus Irēna audzē galvenokārt pati. Lielākoties izvēlas varena auguma, ar košām lapām un ziediem, jo dārza plašumi to diktē. Viengadīgās vasaras puķes pamazām nomaina ziemcietes, kas ir izturīgākas, vairāk piemērotas plašajai teritorijai un prasa mazāk darba. Saimniecei vienas no favorītēm ir čīkstenes (laimiņi), kam ir daudz interesantu šķirņu. Čīkstenes ir ļoti izturīgas, veido blīvu laukumu, kam nezāles netiek cauri, ir dekoratīvas no agra pavasara līdz vēlam rudenim, turklāt tajās vienmēr zum bites, kukainīši, atlaižas tauriņi.
Visas puķes stādītas lielās grupās, starp tām atstājot plašas mauriņa slejas, lai būtu viegli pļaut, ērti pastaigāties.
Vīns vilina tūristus
Irēna, protams, visu dara savam priekam, taču domā arī par praktisko pusi. Kā pelnīt tādā nomalē? Ar aveņu realizāciju vien nepietiek, un augļu dārzs vēl ražu nedod. Saimniece sāka darīt vīnu, jo visas ogas nevar pārdot. Vīns draugiem garšojis, un tas iedrošināja darboties ar plašāku vērienu. Tagad degustācijai tiek piedāvāti vairāki vīna veidi. Sulu, kas nepārtop vīnā, Irēna atdod meitas ģimenei, kam ir neliels marmelādes konfekšu gatavošanas bizness.
Saimniece nospriedusi: prece ir, jādabū tikai šurp cilvēki. Bet, lai kāds vēlētos doties uz tik tālu nostūri, jābūt īpaši vilinošam piedāvājumam. Viens no tiem ir neparastais dārzs. Tagad pat grūti noteikt, vai cilvēki vairāk brauc degustēt vīnu vai skatīties dārzu. Patlaban jau sācis darboties likums, ka no vienas īstenotas idejas rodas nākamā. Piemēram, papildu ienākumi vasarās rodas arī no kāziniekiem, kuri te ierodas iedzert šampanieti, rīkot fotosesijas. Degustācijām un dažādiem saviesīgiem pasākumiem tapusi arī plaša, balta telts.
Kopumā Irēna vērtē, ka galvenais dārzā un saimniecībā ir izdarīts, taču visu laiku klāt nāk dažādi uzlabojumi, lai padarītu dārzu vēl skaistāku. Tieši patlaban ir īstais laiks kaut ko veidot, darboties ar rokām – apgleznot, samontēt, jo pavasara noskaņa jau ir, bet ar augiem vēl neko darīt nevar.
Dārzā tapa puķu dobe trīs stāvos. Tai viņa iedvesmojusies no internetā redzētā. Dobe bija koša jo koša, bet pamatam izmantotas… automobiļu riepas. No krāsainiem puķu podiem tapa cilvēciņi. Lai dārzā labi justos arī Irēnas trīs kaķi, uz papīra jau ieskicēts īpašs kāpelējamais koks kaķiskām atrakcijām.
Raksts publicēts žurnālā “Praktiskais Latvietis” 2015.gadā!
