Brīnumlīdzeklis – skābēti kāposti! Tie palīdz ne tikai zarnu traktam, bet pat vairo laimes hormonu 11
Ja pavasarim piestāv bērzu sulas, vasarai ogas, rudenim sēnes, tad ziemai – skābēti kāposti. Gan svaigi, tikko no mučeles ņemti, gan zupā vārīti, gan štovēti. Visaugstāko vilni to ēšana sit Ziemassvētkos – svētku galds bez sutinātiem kāpostiem šķiet gluži vai puspliks. Taču arī pēc tam mučeli ar skābētajiem kāpostiem nevajag patrepē pastumt, jo ziemā par tiem vērtīgāku produktu grūti atrast. Tāpēc, ja ne katru dienu, tad vismaz ik pēc pāris dienām ar tiem noteikti vajadzētu iestiprināties.
Kas vērtīgs skābētos kāpostos
Nieka 150 gramos skābētu kāpostu ir ap 10 triljonu baktēriju. Tikai 50 gramu satur vairāk cilvēka zarnu trakta veselībai nepieciešamo veselīgos jeb probiotisko baktēriju nekā aptiekās nopērkamās 100 šo baktēriju kapsulas. Skan gluži vai neticami? Bet to vēsta fakti. Un fakts ir arī tas, ka tieši zarnu trakts organismā ir galvenais atbildīgais par imunitāti.
Tātad, ja vēlamies būt veseli, mūsu uzdevums ir rūpēties par labo un slikto baktēriju līdzsvaru savā vēderā, un skābētie kāposti te nu būs izcils palīgs.
Arī štovēti. Daļu vitamīnu tie, protams, būs zaudējuši, bet minerālvielām un citiem labumiem ir tikpat bagāti.
Skābēti kāposti satur arī kalciju, kāliju, magniju, dzelzi, fosforu, sēru, cinku, gremošanas fermentus, pienskābi, C, K vitamīnu un B grupas vitamīnus.
Ko darīt, lai nepūstos vēders
Daudzi no svaigu vai skābētu kāpostu ēšanas atsakās tikai tāpēc, ka tas viņiem asociējas ar ne visai patīkamām sajūtām – uzpūstu, burkšķošu vēderu. Bet tas nu gan nav iemesls, lai atteiktos no tik vērtīga produkta ēšanas. Tāpēc vērts zināt, ko pasākt, lai no šīm sajūtām izvairītos:
vēders pie skābētiem kāpostiem jāpieradina pakāpeniski – pirmās dienās apēdot vien pa ēdamkarotei kāpostu,
kāpostiem jāpievieno ķimenes, fenheļa sēklas,
ja organisms joprojām turpina protestēt, izvāriet tos zupā, izsautējiet. Termiski apstrādātu kāpostu šķiedrvielas gremošanas traktam uzliek mazāku slodzi – tās ir vieglāk sagremojamas.
Veikalos nopērkamajiem skābētajiem kāpostiem nereti pievienots gan par daudz sāls, gan cukura, skābēšanai izmantota citronskābe vai etiķskābe. Tāpēc vislabāk kāpostus skābēt pašiem.
Mūsdienu pētījumi apstiprina, ka skābētie kāposti lieliski palīdz kuņģa čūlas gadījumā – katru dienu ēdot kāpostus, tā sadzīst ļoti ātri. Būtībā pētījumi tikai apstiprina seno dziednieku zināšanas – viņi jau izsenis šīs vainas dziedināšanai lietojuši skābētus kāpostus.
Svarīgi !
Cilvēkiem ar nieru slimībām un paaugstinātu asinsspiedienu nav ieteicams pārlieku aizrauties ar skābētu kāpostu ēšanu, jo skābēšanā izmantotais sāls aizkavēs šķidruma izdalīšanos no organisma. Tas lieki noslogo nieres, var izraisīt tūsku un asinsspiediena paaugstināšanos.
Kam palīdz
Skābēti kāposti ir lielisks profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanās slimībām, gripu – 100 gramos kāpostu ir ap 20 mg C vitamīna. Šis vitamīns darbojas arī kā spēcīgs antioksidants, un regulāra skābētu kāpostu lietošana uzturā var samazināt hronisku slimību, to skaitā vēža attīstības risku.
Skābēti kāposti darbojas kā iekšējs skrubis – palīdz attīrīt organismu no šlakvielām, toksīniem, vielmaiņas galaproduktiem.
Dzelzs un folijskābe, ko satur skābēti kāposti, veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos.
Skābēti kāposti satur antioksidantus luteīnu un zeaksantīnu, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību, savukārt tajos esošais K vitamīns stiprina matu un zobu veselību.
Skābētie kāposti lieliski palīdz tiem, kas vēlas zaudēt lieko svaru, – 100 gramos kāpostu ir tikai 20 kcal, tie ir bagāti ar šķiedrvielām, kas uz ilgāku laiku rada sāta sajūtu.
Skābētu kāpostu sula uzlabo kuņģa un zarnu veselību, palīdz, ja ir žultsakmeņi, aknu iekaisums, novērš aizcietējumus.
Tieši zarnu trakta labās baktērijas nodrošina 95% laimes un labsajūtas hormona serotonīna producēšanu – smadzenes saražo tikai 5%. Tātad, gādājot par veselīgu zarnu mikrofloru, tajā skaitā – ēdot skābētus kāpostus, mēs… kļūstam laimīgāki.
