Brīnumlīdzekļi pret saaukstēšanos? Ir deguna pilieni, kas var veicināt gļotādas atrofiju 0
Pamanot, ka šņaukājos, kolēģe uzreiz izpalīdzīgi iesaka kādus pilienus, ko pati lietojot. Tie iesnas kā ar roku atņemot. Vai patiesi ir tādi brīnumlīdzekļi, kas palīdz tikt vaļā no iesnām ātrāk par klasiskajām septiņām dienām? Ko pret saaukstēšanos iesaka dakteri?
Otolaringoloģe Dace Snipe saka – nekādu universālu, visiem derīgu un piemērotu brīnumlīdzekļu pret iesnām neesot. Ir deguna pilieni, kas palīdz justies labāk, jo mazina iesnu nepatīkamākās izpausmes – aizlikto degunu un grūtības elpot. Simptomus novērš arī tabletes ar pseidoefedrīnu, taču šo līdzekļu efekts nav noturīgs – ja vienreiz iedzer, ar to nepietiek, sliktās sajūtas pēc kāda brīža atsākas.
Ja laimējas pašā saaukstēšanās sākumā, burtiski, pirmajās stundās iedzert kādu pretiekaisuma līdzekli, piemēram, zāles ar ibuprofēnu, var izdoties apturēt slimības attīstību, tomēr tā gadās ļoti reti. Lai tas izdotos, sevi ļoti labi jāpazīst, lai teju vai šūnu līmenī sajustu vīrusa ieperināšanos, bet drīzāk tā ir ļoti laimīga sagadīšanās, saka daktere. Parasti saaukstēšanās ilgst aptuveni nedēļu un tad pāriet.
Rinovīruss – daudzveidīgs mutants
Vēl nav atrastas zāles, kas darbotos tieši pret saaukstēšanās ierosinātāju – rinovīrusu, uzsver arī ārste un veselības blogere Anastasija Oprisņaka. Proti, ap mums cirkulē apmēram 200 rinovīrusu tipu. Līdzīgi kā gripas vīruss, arī rinovīruss mainās, tajā notiek mutācijas. Piemēram, cilvēks ir pārslimojis rinovīrusu A un izstrādājis pret to imunitāti, bet tad inficējas ar rinovīrusu B, ko viņa imūnsistēma nepazīst, un tāpēc saslimst no jauna. Tādēļ varam slimot katru gadu vai pat vairākas reizes gadā.
Visbiežāk saaukstēšanās vīrusu pieveic nevis zāles, bet organisma imūnsistēma. Vesels cilvēks var atveseļoties paša spēkiem 7 – 10 dienās.
Ir pāris nosacījumu, ko svarīgi atcerēties par šiem medikamentiem. Pirmkārt, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, ibuprofēnu un paracetamolu) nav ieteicams lietot tukšā dūšā, jo šīs zāles kairinoši iedarbojas uz kuņģa gļotādu. Ilgstoša to lietošana tukšā dūšā var izraisīt kuņģa čūlu un asiņošanu, tātad, pirms lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, vajadzētu paēst!
Otrkārt, nelietot dekongestantus (ksilometazolīnu, oksimetazolīnu) biežāk kā trīs reizes dienā un septiņas dienas pēc kārtas. Biežāka lietošana izraisa fizisku pierašanu pie šīm zālēm, efekta sasniegšanai nepieciešamas arvien lielākas devas, jo asinsvadi uz parasto devu vairs nereaģē.
Beigu beigās šādu pilienu lietošana var novest pie deguna gļotādas atrofijas, kad tā vairs nepilda savas funkcijas.
Zāles – galējs līdzeklis
Antibiotikas ir domātas cīņai pret baktērijām, bet saaukstēšanos izraisa vīruss, nevis baktērija, tāpēc saaukstēšanās gadījumā no antibiotikām nebūs nekādas jēgas. Šajā gadījumā tās var izjaukt organisma normālo mikrofloru, izprovocējot bakteriālās infekcijas attīstību paralēli vīrusinfekcijai. Lietojot antibiotikas nevietā, arī palīdzam baktērijām attīstīt izturību pret tām.
Protams, ir gadījumi, kad vīrusu infekcijai pievienojas bakteriālā infekcija, kas prasa antibakteriālu terapiju, bet par to var izlemt tikai ārsts. Ārsts, nevis māsiņa, veterinārārsts vai feldšeris!
Medikamentozā terapija saaukstēšanās gadījumā drīzāk ir kā pēdējais glābiņš, kad simptomi sagādā pārāk lielu diskomfortu vai temperatūra uzkāpj pārāk augstu.
Ir svarīgi ļaut organismam pašam cīnīties ar infekciju: šajā laikā vēlams daudz atpūsties un gulēt, biežāk un vairāk padzerties, labi ēst un vēdināt telpas.
Ja gribas gulēt – jāguļ, ja ir nespēks un grūti piecelties no gultas – necelieties, ja ir spēks un vēlme pastaigāties – izejiet ārā un pastaigājieties. Galvenais kritērijs ir pašsajūta. Līdzīgi ieteikumi saistās ar ēšanu – ja negribas, nevajag ēst. Kad uzradīsies apetīte, apēdīs tik daudz, cik varēs.
Dzert gan jācenšas arī tad, kad nav vēlēšanās: drudža laikā organisms zaudē daudz šķidruma svīstot, un, imūnsistēmai cīnoties ar vīrusu, veidojas daudz toksisku vielu, kas jāizvada no organisma ar urīnu.
Telpām, kur uzturas slimnieks, jābūt labi vēdinātām, gaisam mitram, lai atvieglotu elpošanu.
Bērns – brīvā režīmā
Kopumā aina ir līdzīga kā pieaugušajiem. Aizmirstam par obligāto gultas režīmu! Ja bērns grib skraidīt un spēlēties, lai dara to. Brīvs režīms ļaus novērtēt, kā mainās bērna pašsajūta. Piemēram, ja slimības sākumā mazais bijis aktīvs, bet pēc dažām dienām kļūst vārgs un daudz guļ, iespējams, jāvēršas pie ārsta.
Arī ēšanas ziņā nevajag spiest ar varu, ja bērnam nav apetītes. Kad ēstgriba parādās, jāļauj apēst tik daudz, cik bērns grib un var.
Slimības laikā arī bērnam jādzer daudz šķidruma. Viņš drīkst dzert visu, ko vēlas: ūdeni, sulu, tēju, kompotu, kolu. Galvenais, lai dzer! Gadījumā, ja bērns negrib dzert vai ir vemšana, šķidrums jādod pa karotei. Noteicošais kritērijs, kā novērtēt, vai bērns uzņem pietiekami daudz šķidruma, ir tas, vai viņš čurā vismaz reizi trīs četrās stundās.Ja ir nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, nevajag uzreiz bērnam dot paracetamolu vai ibuprofēnu.
Jāatceras, ka temperatūra ir normāla ķermeņa aizsargreakcija, kas palīdz cīnīties ar vīrusu. Tikai tad, ja ir 38 °C, jāapsver temperatūru mazinoša līdzekļa lietošana. Mazākiem bērniem paracetamols ir pieejams mikstūru un anālo svecīšu veidā.
Bērniem līdz 16 gadu vecumam nedrīkst dot aspirīnu!
Drudža laikā apģērbam jābūt komfortablam, lai tas netraucē siltuma apmaiņai. Ja bērnam ir karsti, viņš var izģērbties, ja auksti, tad saģērbties vai gulēt zem segas. Mazākiem bērniem drudža laikā ieteicams noņemt autiņbiksītes, lai netraucē siltuma atdevei.
Spirta vai ūdens kompreses?
Augstās temperatūras mazināšanai un stāvokļa atvieglošanai var izmantot arī ūdens kompreses – bērna ādu apslaucīt ar siltu ūdeni. Tam izgarojot no ādas virsmas, mazinās ķermeņa temperatūra. Agrāk apslaucīšanai plaši tika lietotas spirta kompreses, tomēr tās nav ieteicamas, jo, spirtam izgarojot, rodas tvaiki, ko bērns ieelpo.
Telpai, kur atrodas bērns, jābūt labi izvēdinātai, optimālā gaisa temperatūra ir 18 – 22 °C. Gaisam jābūt mitram, jo tas atvieglo elpošanu. Sausā gaisā gļotāda izžūst, ir daudz grūtāk izšņaukt degunu. Sauss gaiss arī var kairināt gļot-ādas un bremzēt atveseļošanos. Optimālais gaisa mitrums telpā – ap 70%.
Ja, neraugoties uz ārstēšanu, stāvoklis neuzlabojas vai pat pasliktinās, parādās jauni simptomi, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta. Iespējams, būs jāmaina ārstēšanas taktika vai jāsāk lietot citas zāles. Saaukstēšanos visbiežāk izraisa rinovīruss, taču ir arī citas vīrusu infekcijas, kas var sākties ar līdzīgiem simptomiem (aizliktu degunu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sāpošu kaklu), bet vēlāk izpausties arī ar citām pazīmēm: konjunktivītu, caureju, balss aizsmakumu, rejošu klepu, sāpēm aiz krūškaula.
Bieži vien vīrusu infekcijai pievienojas bakteriālā infekcija (viena no pazīmēm – puņķi kļūst zaļi). Tomēr tie ir mazākais ļaunums. Saaukstēšanās komplikācija var būt strutains deguna blakusdobumu iekaisums, vidusauss iekaisums vai dziļo elpceļu infekcija. Variantu ir daudz.
Ja rodas aizdomas, ka pašam vai bērnam ir kas nopietnāks par iesnām un saaukstēšanos, jāvēršas pie ārsta.
Der zināt
Ja slimības gaita nav smaga, var iztikt bez medikamentiem. Jautājums tikai, cik ļoti katrs gatavs paciest diskomfortu. Zāļu lietošana saaukstēšanās gadījumā ir fokusēta uz simptomu atvieglošanu. Ideja ir ļoti vienkārša:
■ ja sāp – iedzer pretsāpju zāles (piemēram, ibuprofēnu saturošus medikamentus);
■ ja aizlikts deguns – lieto dekongestantus (tie ir deguna pilieni, piemēram, ksilometazolīns vai oksimetazolīns, kas sašaurina asinsvadus deguna gļotādā, tā mazinot tūsku, atbrīvojot deguna ejas un atvieglojot elpošanu);
■ ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 38 °C) – lieto pretdrudža līdzekļus, piemēram, paracetamolu;
■ ja ir mokošs klepus – iedzer pretklepus zāles.
Der zināt
Svarīgi arī atšķirt saaukstēšanos no gripas. Gripas gadījumā slimība sākas pēkšņi, raksturīga ir augsta ķermeņa temperatūra (virs 38 °C), klepus, sāpes kaklā un vispārējā organisma intoksikācija: galvassāpes, sāpes muskuļos un acu ābolos.
