Brīnumlīdzekļa nav ne pret tārpiem, ne maldinošām reklāmām 1
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā nonākusi kārtējā Latvijā nereģistrētā uztura bagātinātāja reklāma, kurā ietverta patērētājiem maldinoša informācija. Speciālisti norāda – tiešsaistes reklāmu saturs ir ļoti grūti izkontrolējams.
2016. gadā PVD saņēmis 33 patērētāju sūdzības par uztura bagātinātājiem. Visbiežāk tās bijušas par nereģistrētiem produktiem vai informāciju, kas par tiem sniegta patērētājiem. Taču šādas sūdzības esot ļoti sarežģīti pārbaudīt, jo parasti tīmekļa vietnes, kas piedāvā iegādāties nereģistrētus produktus, nemaz neatrodas Latvijā, tās regulāri maina adreses, produkta ražotājs un izplatītājs nav zināmi, arī pašu preču fiziski Latvijā nav – tās tiek piegādātas uzreiz patērētājam. Līdz ar to preces nav iespējams izņemt no tirdzniecības un izplatītāju saukt pie atbildības.
Šoreiz PVD uzmanību piesaistījis produkts ar nosaukumu “Detoxic”, kas sola cilvēku atbrīvot no parazītu klātbūtnes ķermenī. “Brīnumlīdzeklis” tiek reklamēts dažādos interneta portālos, turklāt reklāmu pavada intervijas ar pseidoekspertiem, kas informē gan par pazīmēm, kas varētu liecināt par parazītu klātbūtni cilvēka organismā, gan par produkta efektivitāti cīņā pret tiem. “Pirms diviem mēnešiem produktu ieteica un reklamēja Nacionālā parazitāro slimību institūta vadītājs dr. Jānis Zariņš, bet tagad to dara vadošā Latvijas zinātņu institūta pētniece Jana Zariņa,” saka PVD pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, “Jāņi un Janas Zariņi Latvijā varētu būt vairāki desmiti, taču viņi noteikti nav šo institūtu pētnieki, jo šādu institūtu Latvijā nemaz nav.” PVD aicina cilvēkus neiegādāties un nelietot konkrēto produktu, kā arī būt kritiskiem un akli neuzticēties dažādu zem uztura bagātinātāju nosaukuma maskētu, visbiežāk – neefektīvu un pat potenciāli kaitīgu, līdzekļu reklāmām.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda uz problēmu saistībā ar mājaslapām un viltus atsauksmēm par dažādiem brīnumlīdzekļiem. “Tie tiek piedāvāti mājaslapā, kas ir veidota, vienu un to pašu saturu pielāgojot dažādu valstu patērētājiem, kā arī tajā izmantotas viltus organizāciju, speciālistu un patērētāju atsauksmes. Šāda veida mājaslapas parasti ir reģistrētas ārpus Eiropas Savienības, kas ierobežo uzraudzības iestāžu, tajā skaitā PTAC, iespējas cīnīties ar negodprātīgajiem komersantiem,” norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Uztura bagātinātāju reklāmas jau vairākus gadus esot patērētāju sargu prioritāte un PTAC reaģējot gan uz patērētāju sūdzībām, gan veicot reklāmas pārbaudes izlases kārtībā. Par reklāmas saturu atbildīgs esot reklāmas devējs, bet līdzatbildīgs arī reklāmas izvietotājs jeb medijs. “Nereti patērētāja dators vai viedtālrunis ir inficēts ar vīrusu, tādējādi ekrānā iznirst dažādi reklāmas logi, kam pat nav iespējams identificēt ne reklāmdevēju, ne izvietotāju,” skaidro PTAC pārstāve Sanita Gertmane. Konstatējot maldinošu reklāmu dažādos Latvijas interneta medijos, PTAC tos informē, un tie parasti sadarbojas un reklāmas izņem. Problēma esot tajos gadījumos, kad reklāmdevējs vai izvietotājs nav identificējams. “Tā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo te nereti ir runa par interneta robotiem un vīrusiem,” uzsver Gertmane, norādot, ka PTAC savā mājaslapā apkopojis nevēlamo interneta vietņu sarakstu.
Kā skaidro reklāmas tīklā “AdQuota Latvia” vadītājs Māris Krasņikovs, attīstoties digitālajam reklāmas tirgum, radās platformas, kas nodrošina automatizētu reklāmas pirkšanu. Tie ir globāli reklāmu izplatīšanas tīkli, kas darbojas kā starpnieks starp reklāmdevēju un mediju. Pazīstamākais starp tiem – “Google AdWords”. “Tā kā nereti šīs platformas ir nepilnīgas, rodas situācijas, ka medijs nezina, kāda reklāma tiks publicēta tā pārdotajā reklāmas laukumā, bet reklāmdevējs nezina, kur viņa reklāma tiks publicēta. Tas ir melnās kastes princips,” skaidro M. Krasņikovs, uzsverot, ka ir ļoti grūti, gandrīz neiespējami, izkontrolēt šos globālos reklāmu izplatīšanas procesus internetā. Arī Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) konstatējusi, ka šī situācija rada labvēlīgu augsni maldinošu reklāmu izplatībai: “Visām reklāmām ir jāatbilst normatīvajiem aktiem, taču šādas digitālās iespējas rada apstākļus, ka medijs nezina, tieši kāds būs reklāmas saturs, kaut pēc esošā regulējuma ir līdzatbildīgs,” skaidro LRA valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
