Brīnumlelle ar ideju un ieprogrammētu vēlamo rezultātu. Kā tādu gatavot 0
Izgatavot lelli pašas rokām šķiet tāds kā uzdevums jaunajai mammai. Taču tas var būt noderīgs rīks ikvienam. Ja šajā darinājumā ieliek savus sapņus un nodomus, tā var pārtapt par īstu brīnumlelli.
Brīnumlelles izgatavošana pēc īpašas terapijas tehnoloģijas palīdz formulēt savas domas, it kā ieprogrammēt tās uz vēlamo rezultātu. To var dēvēt par psiholoģiski radošu leļļu darbnīcu. “Šo savdabīgo metodi apguvu pirms kādiem 15 gadiem, ik pa laikam rīkoju meistarklases,” – stāsta sociālpsiholoģisko grupu treniņu vadītāja Rita Zālīte.
Nesen Rita satikusi sievieti, kura pirms daudziem gadiem izgatavojusi sev brīnumlelli. Viņa izstāstījusi, ka tolaik piepildījies ļoti daudz kas no lellē ieliktā.
Rita ir dzirdējusi daudzus pārsteidzošus stāstus par to, kā brīnumlelle palīdzējusi notikt reālām pārmaiņām dzīvē.
Paņem prom bēdas
“Šī metode līdzinās citām – gan psiholoģiskām, gan no ezoterikas vai neirolingvistiskās programmēšanas klāsta, kur arī tiek formulētas savas vēlmes, noliekot tās kā enkuru, ieprogrammējot sevi uz izdošanos. Ja ņem talkā kādu tēlu, simbolu, metaforu, kļūst iespējamas svarīgas atklāsmes un transformācija. Mani saista metodes, kurās ir zināms rotaļīguma elements,” teic Rita Zālīte.
Lelles tēls izsenis bijis īpašs. Piemēram, Senajā Romā āksta lelle drīkstēja atļauties daudz vairāk, izteica citādi nepasakāmo, pavēstīja visu patiesību.
Lelle daudzviet izmantota reliģiskos vai maģiskos rituālos. Arī ņemta talkā kā emociju līdzsvarotāja. Piemēram, tam noder lellīte, ko dēvē par Bēdu Betiju. Šai lupatu mantiņai var izsūdzēt sāpi, pēc tam to palikt zem spilvena. Tā ir iespēja nevis nēsāt bēdas sevī vai dauzīt durvis, izpaužot nelāgo, bet atdot to visu lellītei.
Japānā dažviet vēl pastāv sena tradīcija, rituāls, kad īpašas salmu lelles tiek laistas lejup pa upi. Uzskata, ka līdz ar lelli tiek aizskalotas visas nelaimes un sāpes, turklāt tās aizpeld kopā ar ļaunajiem gariem, kas to visu izsaukuši.
Bērna pasaulē lelle ir dzīvs tēls. Tādēļ dažādos laikos sabiedrībā raisījušās diskusijas par rotaļlietas izskatu. Kāds ir vēstījums, ko nes lelle, kas izskatās kā pārlieku smalka koķete? Ko bērnam māca Bārbija, kam netrūkst ne bagāta drauga Kena, ne smalkas mājas ar baseinu? Kāpēc mazajiem tā patīk monstru lelle – vampīra, vilkača vai zombija atvase? Vērts aizdomāties, ko katra šāda manta nodod bērnam.
Vakarēšana ar jēgu
Līdzīgi kā mazais, spēlējoties ar lelli, izfantazē to par savu draudzeni vai bēbīti, ko auklēt, arī pieaugušais var pašgatavotā darinājumā ielikt savas vēlmes.
Brīnumlelles tapšanas process iesākas brīdī, kad cilvēks mājās atlasa piemērotāko audumu un aksesuārus, ko ņemt līdzi uz nodarbību, jo daļa materiālu jāsagādā pašam.
Nav jāuztraucas, ja neesi meistars šūšanā, lai arī tā ir lelle marionete – ar rociņām, kas iesietas auklās.
Praktiskā prasme nav svarīgākais. Būtiskāk ir akceptēt ideju, ka šādi iespējams iemiesot savas vēlmes, pietuvināt izsapņoto. Tas ir arī lielisks veids, kā sašķirot vērtības – tas palēnām domās tiek izvirpināts, kamēr notiek lelles darināšanas process.
“Pati nodarbība līdzinās mūsu senču vakarēšanai – visi sanāk kopā un darbojas, pagatavo kaut ko paša rokām. Tas ir laiks sev, iespēja pārdomāt sev svarīgo. Pievērsties domām un sajūtām, veltīt uzmanību iekšējai pasaulei: kas es esmu, ko vēlos dzīvē, kurp virzos. Lelle ir kā materiāls atgādinājums, ietver to visu simboliskā veidā,” skaidro Rita.
Biežāk, protams, šo meistarklasi izvēlas sievietes, taču bijis arī kāds puisis, kam izdevies uzšūt ļoti interesantu lelli. Rita lasījusi par kādu Francijas terapeitu, kurš piedāvā leļļu marionešu pasākumu tēviem un dēliem, novērtējot to kā lielisku veidu personības izpausmei. Šādi var izspēlēt stāstu, nodot pieredzi un dzīves gudrības jaunākajai paaudzei, risināt savstarpējās attiecības.
Ar vēlmēm uzmanīgi!
Viena no iespējām darinot brīnumlelli, ir atklāt vēlamo tēlu – kāds es vēlētos būt. Kāda sieviete izveido lelli kā meža meiču, kam svarīgākais ir brīvība un dzīvesprieks. Citai top biznesa lēdija vai labā, laimīgā mamma, vēl kādai – seksīga beibe. Tas var būt gan tēls, kas atspoguļo cilvēkam vēlamo, gan konkrēta vēlēšanās, ko pats ieliek šajā darinājumā: gribu mīlošas attiecības, prast labāk angļu valodu, pelnīt vairāk.
Rita smaidot teic, ka lelles galvā ir vieta smadzenēm. Tas ir mazītiņš konteiners, kur ieliek zīmīti ar uzrakstītām vēlmēm.
Tajā var ievietot sīku priekšmetu, kas simboliski atainotu vēlamo.
Sievietes, šo lelli darinot, nereti iztēlojas vīrieti, savu partneri. Tas ir veids, kā pašai sev pateikt: es labprāt ieaicinu vīrieti savā dzīvē, it kā dot sev atļauju. Vienlaikus tiek nodefinēts, kādu šo cilvēku vēlas.
“Vēlmes gan rūpīgi jāapdomā, jo tās piepildās precīzāk, nekā tajā brīdī spēj pieļaut. Reiz kāda sieviete uztaisīja lelli Mario, vēlējās, lai viņš būtu seksīgs un jautrs. Ātri vien viņa satika puisi, vārdā Māris. Pēc tam viņa sūrojās: eh, kāpēc neieliku, lai puisis būtu arī atbildīgs, gatavs veidot attiecības, materiāli nodrošināts?! Jo piepildījās viss, ko viņa bija prasījusi, taču tikai pēc tam pašai kļuva skaidrs, ka ar to nepietiek.
Vēl viena iespēja ir izveidot sev ēnu – izstumto, kurā ieliek to, kas sevī nepatīk. Šādi var censties mazināt īpašības, ar ko grūti tikt galā, piemēram, pārlieku kautrību, slinkumu vai greizsirdību.
Tā arī var būt lelle savam iekšējam bērnam, tad tajā ieliek visu siltumu un mīļumu, kā dzīvē pietrūcis, nav ticis bērnībā.
Brīnumainā saruna
Beidzot viss ir sašūts un gatavs, tad lelles savā starpā sāk sarunāties. Katrs savu lelli, savu marioneti uzkar kaklā, šādi identificējoties ar to. Notiek savstarpēja iepazīšanās. Lellēm rodas vārdi. Katra pastāsta citām, kas un kāda viņa ir.
“Šādi atveras vēl viens brīnumains slānis.
Cilvēks pats brīnās, ko lelle stāsta par viņu pašu.
Nostrādā tas, ka šādi – pastarpinātā veidā caur simbolu, tēlu – paveras iespēja piekļūt zemapziņas informācijai, tā atklājas daudz labāk, ir vieglāk izsakāma,” skaidro Rita.
Viņa arī sev ir darinājusi divas brīnumlelles. “Pirmā ir jau miris tēls, jo piepildījās tajā ieliktās vēlmes. Turklāt man bija sajūta, ka pati jau esmu cita, tātad ir laiks no lelles atvadīties. Kā to izdarīt? Var dažādi. Es rīkojos tradicionāli – ieliku lelli kurpju kastē un apglabāju.”
Izmantot pirkstus sarunai
Sarunai ar tuvinieku vai bērnu, ja nomoka kāda samilzusi problēma, var izmantot pirkstiņlelles. Tās ir uz pirkstiem, un cilvēki caur šīm lellēm risina sarunu. Tā var labāk izrunāt citādi grūti pasakāmo, simboliskais veids palīdz noķert iekšējos dialogus.
Pirkstiņlelles var izgatavot arī paši. Pirkstam uzliek papīra vai auduma gabaliņu, kur uzzīmē sejiņu, to nostiprina ar gumiju.
Mūsu eksperte Rita Zālīte, Latvijas Transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas asociācijas biedre, studijas Zelta kompass īpašniece
