Apsūdzētajiem izdevies bankā iemānīt viltotas naudas zīmes 39 000 eiro vērtībā 0
Lai man piedod apsūdzētie un datu aizsardzības regula, bet šajā gadījumā uzvārdi prasās tikt izmantoti šādai vārdu spēlei, ko liku virsrakstā… Četrdesmit gadus vecais Kaspars Ventaskrasts un 48 gadus vecais Andris Brīnums ir apsūdzēti un Kurzemes rajona tiesā Kuldīgā tiek tiesāti par viltotu 500 eiro naudaszīmju izplatīšanu. Pagājušajā piektdienā vajadzēja jau būt spriedumam, bet tiesnese Anita Simsone, taisot spriedumu, bija pamanījusi, ka prokurore Agnija Mičule-Kirkovalde nav bijusi līdz galam precīza savā apsūdzībā, sajaucot formulējumos “apgrozībā esošas” ar “apgrozībā laistām” banknotēm vai kaut ko tamlīdzīgu. Lai vai kā, bet apsūdzības būtība nemainās. Prokurore pierediģēja apsūdzību, un tiesa 27. decembrī atsāksies nevis no jauna, bet ar tiesu debatēm.
Tomēr K. Ventaskrasts ar jauno apsūdzību, visticamāk, neiepazīsies, jo uz tiesu nenāk. Noprotams, ka viņš arī īpaši neesot meklēts: nav jau slepkava un konkrētais likuma pants ļauj lietu iztiesāt bez apsūdzētā. Kā uz šo “neiepazīšanos” reaģēs nākamās tiesu instances, ja spriedums tiks pārsūdzēts, nav zināms: liks vai neliks skatīt lietu no jauna? Manis aptaujāto juristu viedokļi dalījās: vieni teica, it kā nevajadzētu skatīt no jauna, jo apsūdzības būtība nemainās, citi, ka apsūdzētajam ir tiesības iepazīties ar grozīto apsūdzību. Jebkurā gadījumā tiesa vērtēs.
Banknotes atvedis no Anglijas
Kā izriet no apsūdzības un tiesā izskanējušā, lieta sākusies ar Ventaskrasta darbībām. Iekams viņš pamuka vai atrodas cita veida prombūtnē, 2015. gadā pēc aizturēšanas viņš policijā paspēja savu vainu viltotas naudas izplatīšanā atzīt, ko gan 2016. gadā tomēr noliedza. Ko viņš domā tagad, neviens nezina. K. Ventaskrasts policijai liecinājis, ka 2015. gadā viņš strādājis Londonā, kur viņam cilvēki atdevuši parādus mārciņās, ko viņš valūtas maiņas punktos izmainījis pret eiro. Pavisam esot dabūjis 20 tūkstošus 500 eiro banknotēs (tātad pavisam 40 naudaszīmes).
Latvijā viņš esot mēģinājis šo naudu ieskaitīt bankomātos uz saviem kontiem ar radu un citu cilvēku palīdzību. Bet, kad sapratis, ka nauda viltota, beidzis šo darbošanos un atlikušās banknotes paglabājis mājās, lai, aizbraucot uz Londonu, tur eiro samainītu atpakaļ. Bet sliktā policija ieradās pie viņa un šīs banknotes atņēma. Katrs no mums var spriest, cik šis K. Ventaskrasta stāsts ir ticams, vēl jo vairāk, uzzinot, kā viņš darbojies ar šīm no Londonas, kā viņš saka, atvestajām banknotēm.
Iesaistīja arī citus
Uz tiesu nenāk arī trīs liecinieki, un policija nevar viņus atrast, divi no viņiem it kā esot Īrijā. Taču saglabājušās šo cilvēku sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā. No tām izriet, ka K. Ventaskrasts dažādos veidos mēģinājis bankomātos ieskaitīt 500 eiro banknotes. Arī lūdzot cilvēkus atvērt kontus SEB, DNB bankā un nodot viņam pieeju kontiem caur internetu, par ko solījis atlīdzību. Vienam 50 eiro, citam – pat 2000 eiro. Kā var noprast, atlīdzība bijusi atkarīga no darījuma apjoma.
Viens no lieciniekiem policijā stāstījis, ka Saldū atvēruši bankās kontus un naudu mēģinājuši ieskaitīt gan bankomātā Skrundā, gan speciāli braukuši uz dažādiem Rīgas lielveikaliem un apmeklējuši dažādu banku bankomātus. Par šo braucienu no K. Ventaskrasta saņēmis 200 eiro.
Liecinieki stāsta, ka neesot zinājuši, ka K. Ventaskrasta nauda bijusi viltota.
Bankomāti mulsuši
Ventaskrastam ar palīgiem veicies dažādi. Apsūdzības ieskatā kopumā notikušas manipulācijas ar 500 eiro banknotēm 69 500 eiro apjomā. Bankās izdevies iemānīt viltotas naudaszīmes 39 000 eiro vērtībā (tātad 78 banknotes) – to var spriest pēc banku prasībām, banka “Luminor” tiesā pieprasa atlīdzināt 22 000 eiro materiālos zaudējumus, bet SEB banka – 17 000 eiro. Ventaskrasts ar palīgiem ap bankomātiem darbojies 2015. gada 28., 29. un 31. oktobrī, 3, 7. un 8. novembrī.
Tiesā banku pārstāvji liecinājuši, ka viltotās banknotes bijušas ļoti labas kvalitātes – ne tikai cilvēkiem “uz aci” viltojumu atpazīt bijis neiespējami, bet pat bankomāti sākotnēji to vienmēr nav spējuši un atzinuši te par īstām, te par īstām, bet bojātām, te pa kādai arī viltotai. Piemēram, viens bankomāts pirmo banknoti atzinis par īstu, nākamās 19 gan paņēmis pretim, taču tās neieskaitījis kontā, bet noglabājis speciālā kastītē savā iekšpusē kā aizdomīgas. Cits bankomāts paņēmis astoņas banknotes, no kurām sešas ieskaitījis kontā, bet pēc tam nākamās sešas sviedis atpakaļ. Naudu, ko izdevies legalizēt, K. Ventaskrasts izņēmis skaidrā vai pārskaitījis citos kontos, arī savas mātes kontā.
Prieki beigušies 7. un 8. novembrī, kad ar atjaunotu programmatūru aprīkotie “Swedbank” bankomāti jau visas Ventaskrasta banknotes atzinuši par viltotām. Atlikušās 14 viltotās 500 eiro banknotes, kas palikušas pie viņa, Ventaskrasts noglabājis savas mātes mājās kādā grāmatā grāmatplauktā, kur tās 17. decembrī kratīšanas laikā izņēma policija.
2015. gada novembra sākumā arī banku darbinieki sākuši pievērst uzmanību dīvainajām darbībām ar 500 eiro banknotēm, bet īpaši strauji nav rīkojušies. Piemēram, “Swedbank” atļāvusi turpināt iemaksu Ventaskrasta un viņa mātesbrāļa kontos, taču izmaksu aizliegusi. 9. novembrī arī pats Ventaskrasts sācis bankās interesēties, kāpēc nevar izņemt naudu no saviem un savu izpalīgu kontiem. Pa to laiku “Swedbank” jau bijis skaidrs, ka banknotes ir viltotas, un bankas darbinieks palūdzis Ventaskrastu atnākt uz sarunu. Tās laikā Ventaskrasts noliedzis, ka zinājis, ka banknotes ir viltotas.
Otrs apsūdzētais vainu atzīst
Otrs apsūdzētais ir rīdzinieks Andris Brīnums, kurš sadarbojas ar tiesībsargājošām iestādēm, savu vainu pilnībā atzīst un nožēlo. Kad sācis sadarboties ar Ventaskrastu, sākumā neesot zinājis, ka banknotes viltotas, bet procesa gaitā Ventaskrasts to pateicis un Brīnums zinājis, ko dara. Ventaskrasts par pakalpojumiem maksājis Brīnumam, kuram nauda bijusi vajadzīga. Abi ar savām un citu cilvēku kartēm skaitījuši bankomātos viltotos piecsimtniekus un no citiem bankomātiem ņēmuši ārā īstu naudu. Ik pa laikam kāda karte nobloķēta. Ventaskrasts veicis bankas pārskaitījumus arī ar savu planšetdatoru.
“Tā bija liela kļūda – izdarīju smagu noziegumu. Ļoti nožēloju,” pēdējā vārdā teica Brīnums.
Advokāts mēģina pestīt
Ventaskrastu kā valsts nozīmēts advokāts tiesā pārstāvēja pieredzējušais advokāts Regnārs Jansons, kurš pat šajā šķietami bezcerīgajā situācijā zināja, kur lietas var iztulkot par labu savam klientam (kuru, starp citu, nav saticis un nav ar viņu sazinājies).
Advokāts tiesā nenoliedza, ka neesot šaubu, ka Ventaskrasts darbojies ar viltotu naudu, bet jautājums ir: kopš kura brīža viņš sapratis, ka nauda viltota? Varbūt vispār to nav zinājis? Par to, ka Ventaskrasts zinājis, ka manipulējis ar viltotu naudu, esot tikai Brīnuma liecības. Pārējais viss esot tikai pieņēmumi.
“Un vai Ventaskrasts dotos uz banku runāt, zinot, ka saruna būs par viltotu naudu? Droši vien nerādītos bankai tuvumā. Cilvēciski var saprast Ventaskrastu, ka viņš viltoto naudu glabājis mājās: varbūt gribēja ar to braukt atpakaļ uz Londonu un skaidroties. Nav jau zināms, vai Ventaskrasts viltotās banknotes paņēmis ar nodomu, pircis vai tās viņam iesmērētas,” tiesā teica advokāts R. Jansons. Tāpat advokāts izteicās, ka esot saprotams, ka cilvēks mēģina bankomātos nodot 500 eiro banknotes, jo ar tām grūti iepirkties – pārdevēji parasti nevar izdot atlikumu.
Prokurore Agnija Mičule-Kirkovalde lūdza tiesu Ventaskrastu par šo noziegumu sodīt ar četru gadu cietumsodu, tam pieskaitot vēl divus gadus, jo noziegums noticis neizciesta divu gadu nosacīta cietumsoda laikā. Iepriekš Ventaskrasts trīs reizes krimināli sodīts (nelikumīga koku ciršana, narkotiku aprite). A. Brīnumu prokurore lūdz sodīt ar trīs gadu cietumsodu nosacīti. Saskaņā ar prokurores prasību abiem būtu solidāri jāatlīdzina materiālie zaudējumi “Luminor” bankai 22 000 eiro, SEB bankai – 17 000 eiro. No tā var saprast, ka šādas summas Ventaskrastam ar palīgiem izdevies bankām iesmērēt ar viltotu naudu un izņemt kā īstu naudu.
Tiesas spriedums vēl gaidāms.
Viltojumi un 500 eiro banknote
* 500 eiro banknote ir lielākā eiro banknote pēc nominālvērtības.
* Eiropas Centrālā banka (ECB) 2016. gada maijā paziņoja, ka pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes, jo tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos. Tika solīts, ka šo eiro banknošu emitēšana tika pārtraukta aptuveni 2018. gada beigās. Tomēr apgrozībā esošās šī nomināla banknotes būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā. Eirozonas valstu centrālās bankas 500 eiro banknotes pieņems apmaiņai neierobežotu laiku.
* Eiropas Centrālā banka informē, ka pērn policija, veikali un bankas no apgrozības izņēma apmēram 694 000 viltotu eiro banknošu. Visvairāk tika viltotas 50 eiro vecās sērijas banknotes. Bet 500 eiro banknošu viltojumi īpaši lielus zaudējumus eirozonā radīja 2016. gadā, kad kopā no apgrozības izņemtas dažādas viltotas eiro banknotes par 40 miljoniem eiro.
* Kopumā eiro viltojumu skaits esot ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu. Apgrozībā ir vairāk nekā 21 miljards eiro banknošu, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1,1 triljonu eiro.
* Latvijas Bankā šā gada pirmajā pusgadā saņemti un veikta identifikācija 823 naudas viltojumiem – 708 banknotēm un 115 monētām, to kopējā vērtība – 40 553 eiro. Latvijā izplatītākās viltotās banknotes (ap 75%) ir 50 eiro naudaszīmes.
* 2017. gada maijā SEB banka paziņoja, ka tās bankomātos nevarēs iemaksāt 500 eiro banknotes, “ņemot vērā, ka apgrozībā ir nonākuši augstas klases 500 eiro banknošu viltojumi”. Pēc papildu drošības atjauninājumu uzstādīšanas 500 eiro nomināla banknošu pieņemšana iemaksai bankomātos tika atsākta.
