Anda Līce: “Izklausies redzēts” politiskais variants jeb kā paslēpties no atbildības 1
Un tad viņi cits aiz cita ieiet kādā mums neredzamā telpā, lai, izmainījušies līdz nepazīšanai, parādītos pilnīgi citā veidolā. Tā notiek televīzijas šovā “Izklausies redzēts”. Bet tā notiek arī dzīvē.
Viens no brīnumaino pārvērtību liftiem ir nāve. Pārvērtības notiek neatkarīgi no tā, pirms cik gadsimtiem kāds šajā liftā ir iekāpis. Izšķirošais ir, vai sakrīt laikmetu frekvences. Krievijā joprojām uz pjedestāla stāv Staļins, jau runā par pieminekļa celšanu Feliksam Dzeržinskim, nesen ir atklāts monuments Ivanam Bargajam un piemineklis Krievzemes kristītājam kņazam Vladimiram – par morālām autoritātēm pasludinātiem vēstures personāžiem, ar kuriem šodien negribētos satikties. Savā laikā nīstos un lādētos atkal pielūdz – viņu neskaitāmie upuri klusē, un viņu nodarījumi joprojām nav nosodīti. Ar viņu vārdu attaisno mūsdienu Krievijas politiku attiecībā gan uz savu tautu, gan pārējo pasauli. Krievijas prezidenta Putina teiktajiem atslēgas vārdiem, ka čekists nemēdz būt bijušais, vajadzētu atskurbināt to pasaules daļu, kura nepiedzīvoja padomju okupāciju. Taču tas ir gandrīz neiespējami, ja nav līdz kaulam sajusts.
Viens no brīnumaino pārvērtību liftiem ir vara ar saviem spēles noteikumiem. Gribi spēlēt, pieņem noteikumus, negribi – ej, kur acis rāda. Atsakoties no varas piedāvātajām iespējām, nemaz nav tik daudz to vietu, kur pa šauro patiesības ceļu iet. Mainoties paaudzēm, gadu tūkstošiem atražotā cilvēku daba nodrošina pēctecību gan labā, gan arī sliktā nozīmē. Un mēs redzam – politikā ienāk jauni, labi noauguši ļaudis, kuri jau ir pabijuši brīnumaino pārvērtību liftā un nebūs tie, kas ies šauro patiesības ceļu. Tas sagādā vilšanos, tomēr uz jaunajiem liktās cerības, par laimi, neatceļ.
Neko lielu vara it kā neprasa – vien šādas tādas mazas pretimnākšanas, nevainīgas vienošanās, balsojumus vai no tiem atturēšanos, kāda jautājuma atlikšanu, lēmuma novilcināšanu. Vara ir sargājošs ietvars, kurā paslēpties no atbildības. Kad nu kāds ir kaut ko pamatīgu savārījis, tad viņa partija vai frakcija no viņa labākajā gadījumā tikai norobežojas un ne ar kādiem līdzekļiem nav piespiežama likt vainīgajiem iet, kur acis rāda. Jo, ja viņš tiešām tur ies, tad muti vairs neturēs. Varas neredzamās daļas micēlijs ir smalks tīklveidīgs veidojums, un tiem, kas, vislabāko nodomu vadīti, grasās nonākt varas laukā, ir jānovērtē šā lauka neredzamā daļa un iepretī tai savas personības struktūra un briedums.
