Vannas, kompreses un aplikācijas 0
Mālu vannas ir ne tikai kosmētisks, bet arī efektīvs līdzeklis locītavu saslimšanu, osteohondrozes, spondilozes, skeleta sāpju sindroma, radikulīta, poliartrīta, locītavu sastiepumu, kā arī elpošanas orgānu slimību – bronhīta, laringīta – gadījumos. Procedūras veicina kaulu ātrāku saaugšanu pēc lūzumiem. Vannā 37–39 grādus siltam ūdenim pievieno mālu pulveri. Procedūra ilgst 30–60 minūtes. Lai mazinātu reimatisma iekaisumu, šādai vannai ieteicams pievienot jūras sāli. Tā aktivizē organismā skābekļa apmaiņas procesu. Vannojoties māli attīra organismu no kaitīgiem toksīniem un šlakvielām. Mālu vannas ieteicamas 2–3 reizes nedēļā.
Mālus jau sendienās uzskatīja par antibakteriālu materiālu. Zinātniski pierādīts, ka tie palīdz ārstēt ādas iekaisumus un bojājumus. Šo efektu rada piemaisījumi – dzelzs, titāns, sudrabs, magnijs un citi. Visiem māliem neatkarīgi no krāsas piemīt absorbējoša īpašība – tie piesaista toksīnus, baro ādu, locītavas un kaulu sistēmu, paātrina audu atjaunošanās procesu.
Mālu aplikācijas palīdz dziedēt akūtas un hroniskas saslimšanas – čūlas, apdegumus, brūces, lūzumus. Uz bojātajām vai ekzēmas skartajām vietām mālu plācenīšus var likt tieši, neuzklājot salveti vai marles pārsēju. Māliem piemīt antibakteriāla iedarbība, tāpēc nav jābaidās no infekcijas iekļūšanas. Novietojot aplikāciju uz vaļējas brūces, sākumā tā var paplašināties, jo māls attīra iekaisuma vietu un izsūc no tās toksīnus, baktērijas. Kad brūce attīrījusies, tā sāk dzīt. Aplikācijas noņem, pirms māli sakaltuši, pēc tam šo vietu noskalo.
Aukstas mālu kompreses lieto sastiepumu, muskuļu traumu, abscesu, sastrutojumu un citos gadījumos, arī ļaundabīgu un labdabīgu audzēju, čūlu dziedēšanai. Šādām kompresēm ūdeni atdzesē aukstumkamerā līdz mīnus 7–10 grādiem.
Siltas mālu kompreses izmanto dažādu iekšējo orgānu saslimšanu gadījumos. Tās uzlabo asinsriti, samazina iekaisumu, stimulē vielmaiņas procesus. Šim nolūkam izmantot siltu ūdeni. Jāpatur prātā – mālus drīkst izmantot tikai vienu reizi. Mūsu vecmāmiņas pēc izmantošanas tos parasti apraka zemē kādā nomaļākā vietā.
