Brīnumainie māli – gan dziedina, gan vairo skaistumu 0
Patlaban ļaudis arvien biežāk atgriežas pie senām un piemirstām dziedniecības un skaistumkopšanas metodēm. Viena no tām ir māli – iedarbīgs produkts, kura krājumi mūsu valstī ir ļoti lieli.
Mālus dziedniecībā un skaistumkopšanā izmantoja jau ļoti tālā senatnē. Senajā Ēģiptē faraonu ārsti brūču un dažādu iekšķīgu slimību ārstēšanai lietoja dzelteno okeru – mālu un dzelzs savienojumu. Senajā Grieķijā mālus lika lietā, dziedējot rētas un čūsku kodumus. Tos izmantoja arī malārijas, kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai. Jau romiešu laikā mālus mūsdienu SPA līdzīgās iestādēs lietoja ķermeņa un ādas veselības stāvokļa uzlabošanai. Kleopatra, antīkās pasaules skaistuma etalons, esot ne vien gremdējusies piena vannās, bet arī likusi māla maskas.
Latvijā mālu terapija bija populāra no XIX gadsimta beigām līdz pagājušā gadsimta 40. gadiem, bet vēlāk interese par to kļuva mazāka un priekšroku tika dota dūņu terapijai, jo dūņu iegūšana un sagatavošana procedūrām neprasa tik ilgstošu un smagu darbu.
Labāk meklēt dziļumā
Kā iegūt dziedniecībai un skaistumkopšanai noderīgus mālus? Tos var atrast vietās, kur plaisā zemes virskārta, karjeros, ķieģeļu ražotnes tuvumā. Arī piemājas dārziņā, ja parok dziļāk, taču tiem nebūs tik izteikta dziednieciskā vērtība kā vairāku metru dziļumā iegūtiem, lai gan arī dārzā izraktos var izmantot kompresēm, peldēm vannā un ādas maskām. Zemes virskārtā iegūtus mālus gan nav ieteicams lietot iekšķīgi, jo nav zināms to ķīmiskais sastāvs.
Uzskata, ka dziedniecībā vispiemērotākie ir cilvēka dzīvesvietas tuvumā atrastie māli, taču vispirms vajag noskaidrot, vai iecerētajā vietā kādreiz nav izmantoti pesticīdi un herbicīdi un vai nav naftas produktu piesārņojuma.
Dziedniecībai noderīgi māli meklējami, sākot no desmit metru dziļuma. Jo dziļākos apakšzemes slāņos tie atrodas, jo bagātāki un tīrāki no piemaisījumiem – augsnes, augu saknēm, akmeņiem, kukaiņiem. Mālus vislabāk iegūt sausā laikā. Tos ar rokām sadrupina, izsijā caur diviem sietiem, izžāvē saulē, izrullē. Lielākos gabalus izdauza ar koka āmuru. Attīra no saknītēm, akmentiņiem un citiem piemaisījumiem, saberž pulverī. Tā pagatavošanai var izmantot porcelāna piestiņu un stampiņu vai virtuves dēlīti un koka āmuriņu, bet metāla traukus un priekšmetus gan ne. Pulveri glabā stikla, emaljētā vai apdedzināta māla traukā sausā vietā. Mālus var uzglabāt, samaisītus ar svaigu, tīru ūdeni. Ūdens ik pa laikam jāpielej klāt, lai būtu viendabīga masa. Ērtāk tomēr ir sagatavot un glabāt pulveri, ko vajadzības gadījumā var atšķaidīt. Protams, visērtāk iegādāties lietošanai gatavu masu.
