Deputāti 28 miljonus savām kvotām atrod, 4 miljonus mediķiem – ne 0
Dzemdību speciālistu un bērnu ķirurgu skaļi pausto neapmierinātību par to, ka mediķi vairs nevēlas strādāt virsstundas, ja par tām nesamaksās dubultā, beidzot ir sadzirdējuši arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti. Vakardienas sēde par šo jautājumu nebija bez liekulības elementiem, uz ko norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, secinot, ka deputāti savām kvotām atrada 28 miljonus eiro, bet nevēlējās atrast četrus miljonus eiro mediķiem. Ar šo naudas summu pietiktu, lai jau šogad varētu sākt pakāpeniski atteikties no tā sauktā normālā pagarinātā darba laika un sāktu maksāt par virsstundām.
Tiesībsargs Juris Jansons pirmās rekomendācijas, kā tikt vaļā no šīs netaisnīgās Ārstniecības likumā iestrādātās normas, kas ir pretrunā Darba likumam, izteica jau pagājušā gada februārī un nolika termiņu to novērst līdz 1. augustam. Diemžēl tas netika izdarīts. Tiesa, Veselības ministrijas (VM) ierēdņi nesēdēja gluži rokas klēpī salikuši un aizvadītā gada novembrī bija sagatavojuši savus priekšlikumus no 2018. gada ieviest mediķiem 55 darba stundas nedēļā un 220 stundas mēnesī, bet līdz 2020. gadam samazināt strādājamo stundu skaitu par 20 stundām gadā. Patlaban likumā ir norādīts, ka ārstniecības personai var noteikt normālo pagarināto darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Priekšlikumi tika iesniegti Saeimai un tur arī iegūla, jo neatradās nauda, lai palīdzētu mediķiem nepārstrādāties izdegšanas.
“Šobrīd redzam, ka nekas īsti nenotiek, un tiesībsargam nav pārliecības šo solījumu ieraudzīt kādā tiesību aktā,” secināja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Razevska.
Arī LVSADA devusi savu svētību pakāpeniskam stundu samazinājumam un algas palielinājumam, nosakot koeficientu par pārstrādātajām stundām. Plānam, par kuru bija panākta vienošanās gan ar darba devējiem, gan arī ministriju, bija jāsāk darboties no šā gada 1. janvāra. Par šo tēmu vēstules no arodbiedrības ir saņēmis gan Tiesībsargs, gan arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kurai izteikts priekšlikums šo jautājumu izskatīt valsts budžeta apspriešanas laikā, bet tas diemžēl tika noraidīts. “Man jāsaka līdzīgi kā Tiesībsargam: kamēr nekas netiks darīts, nekas nemainīsies,” secināja L. Bāriņa.
Savukārt deputāte Barča, izdzirdot, ka arodbiedrības pārstāve nosauc viņas uzvārdu, kļuva pikta un izteica vēlēšanos palūkoties uz šo jautājumu no vēstures, kad, lūk, apspriežot pēdējos grozījumus Ārstniecības likumā, Barčas vadītā Sociālo un darba lietu komisija vērsusies pie Veselības ministrijas ar konkrētu uzdevumu izstrādāt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika.
Aija Barča: “Tikai tagad ir viena problēma: vai Veselības ministrija redzēs, ka ārstniecības persona strādā vēl kādā iestādē, ja tiks maksāts par virsstundām, un kā tad mēs to nosauksim? (..) Gribu dzirdēt no ministrijas, vai arī šis jautājums ir pārdomāts, vai to varēs risināt ar e–veselību, kāds būs tas mehānisms? Skaidrs, ka ārstiem un citiem mediķiem pamatalga ir par mazu, tad vēl piemaksa par virsstundām, bet cik vēl iestādēs strādās konkrētā persona?”
“Ministrija pārstrādā tarifus, lai atalgojums par slodzi ārstam sasniegtu 1600 eiro mēnesī. Valdības rīcības plānā ir noteikts, ka ministrijai jāizstrādā politikas plānošanas dokuments par veselības nozares cilvēkresursu attīstību, jāsakārto ārstniecības personu darba samaksas sistēma un pakāpeniski līdz 2020. gadam jāizskauž normālais pagarinātais darba laiks,” skaidroja VM parlamentārais sekretārs Jānis Trupovnieks.
Savukārt deputāts Gundars Daudze bija noraizējies, kā ministrija zinās, kurai slimnīcai ielikt tarifā vairāk naudas, tāpēc ka tur vairāk strādā virsstundas, un kurai – mazāk. “Beigās tā būs slimnīcu problēma, kā samaksāt,” norādīja Daudze.
Toni pēc filozofēšanas par notikumu vēsturi un to, kā būtu, ja būtu, uzdeva deputāte Inguna Rībena, kura aicināja deputātus runāt skaidru valodu, ka politiķiem nav vēlēšanās šo sistēmu sakārtot un nedot mediķiem veltas ilūzijas, ka tas tiks izdarīts turpmākajos gados. Savukārt Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis mudināja Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus straujāk virzīties uz priekšu, nekavējoties iesniegt Sociālo un darba lietu komisijai pārejas noteikumu projektu, lai līdz 2020. gadam beidzot tiktu likvidēts normālais pagarinātais darba laiks. Komisijas vadītājs Romualds Ražuks apsolīja, ka to izdarīs, bet Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Barča apsolīja 4. aprīlī komisijā šo projektu izskatīt. Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve neteica, ka Tiesībsargs nevērsīsies ar pieteikumu Satversmes tiesā – viņš pagaidām nogaidīšot un pavērošot, vai solījumi tiek pildīti.
