Brigmanis: ZZS ar sīkām atriebībām nenodarbosies 0
Pirms gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības kongresa ar partijas līderi, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani sarunājas Voldemārs Krustiņš un Māris Antonevičs.
M. Antonevičs: – Vai var teikt, ka gaidāmais Zemnieku savienības kongress paies pašvaldību vēlēšanu zīmē?
– Vispirms jau šajā kongresā būs jāpārvēl partijas vadība. No nodaļām priekšsēdētāja amatam es esmu izvirzīts kā vienīgais kandidāts, lielāka konkurence ir uz diviem vietnieka amatiem. Protams, ziņojumos pašvaldības būs vadošā tēma. Izvērtēsim, kā Zemnieku savienības pārstāvji strādājuši pašvaldībās aizvadītajā sasaukumā un kādi uzdevumi mums ir nākotnē. Partijas viedoklis – ne jau Dombrovskis ir pārvarējis krīzi, to izdarījušas pašvaldības. Kad visās malās tikai samazināja un grieza, pašvaldības nāca pretī cilvēkiem un palīdzēja neatkarīgi no tā, kādā politiskā krāsā tās bija.
V. Krustiņš: – Vai savā runā izteiksiet nožēlu, ka esat atstumti no varas un ar jums nerēķinās?
– Nekā tāda! Es drīzāk varētu teikt vēsturisko citātu: “Mēs bijām vareni, mēs esam vareni, un mēs būsim vareni.”
Dažādas vētras ir bijušas un vienu otru jau aizslaucījušas politiskajos gruvešos un vienu otru tūlīt vēl aizslaucīs, bet Zemnieku savienība to visu ir pārdzīvojusi. To es gan gribētu pateikt biedriem, ka mēs esam izturējuši pārbaudi gan pozīcijā, gan opozīcijā. Laiks mūs ir pārbaudījis, un mēs esam palikuši tikai stiprāki.
– Vai jums paškritiski nebūtu jāatzīst, ka tomēr neesat zemnieku kanti pietiekami stipri turējuši? Nav jūtams, ka valdība šajos jautājumos būtu no jūsu partijas tā kārtīgi dabūjusi pa sāniem. Ministri un premjers brauc uz Briseli un vicina rokas, ka neko vairāk no turienes nevarot dabūt. Bet kas ir darīts tepat Latvijā, lai uzlabotu zemnieku situāciju? Vai valdībai ir kāda programma mazās un vidējās zemniecības saglabāšanai?
– Valdībai šādas programmas nav.
– Ja nav, tad jums tādu vajadzētu piedāvāt. Galu galā jūsu partija tik ilgi vadījusi nozari. Kas ir tas, ko jūs esat piedāvājuši, bet valdība ir ignorējusi?
– Pavisam konkrēti – valdība nav atbildējusi, kā kompensēs zemniekiem Briselē neizcīnīto naudu. Mēs esam to prasījuši, aicinājām Dombrovski uz frakcijas sēdi. Esam ļoti precīzi noformulējuši prasības nodokļu jomā, ka nevajag aplikt Eiropas maksājumus un subsīdijas ar nodokli, taču dzirdam atbildi, ka krīze īsti vēl neesot beigusies, esot jāpaciešas. Jautājums – vai mums būtu jārīko zemnieku protesti? Nupat uz kongresu bija sanākusi organizācija “Zemnieku saeima”, visi diezgan apmierināti, par valdību neko sliktu negrib teikt. Kuri tad būs tie, kas brauks uz Rīgu ar traktoriem un protestēs? Zemnieki ir sašķelti…
– Tātad jūs uzskatāt, ka esat bijuši pietiekami aktīvi?
– Ja nu vienīgi vēl neesam pieprasījuši Dombrovska demisiju, to gan neesam darījuši.
– Kad vajag iecelt valdībai vajadzīgas amatpersonas un nepietiek balsu, tad Zemnieku savienība draudzīgi palīdz…
– Grūtā brīdī ir jāpalīdz, nevar nodarboties ar sīkām atriebībām. Ieriebsim Dombrovskim, bet valstij taču satiksmes ministru vajag! Taču es varētu minēt arī konkrētas lietas, ko mēs opozīcijā esam izcīnījuši. Piemēram, tas, ka lauksaimniekiem ir dota iespēja ar atvieglotiem noteikumiem iegūt naudu zemes iegādei, ir tieši Zemnieku savienības nopelns.
Kad valdībai vajadzēja, lai Saeima pieņem fiskālās disciplīnas likumu, mēs pateicām, ka to neatbalstīsim, kamēr netiks īstenota šī kreditēšanas programma, kas iepriekš tik ilgi vilcināta. Ir bijuši arī priekšlikumi, ko valdošā koalīcija ir noraidījusi, bet es negribētu piekrist, ka mēs neesam bijuši pietiekami prasīgi.
– Kā jūs plānojat saglabāt ietekmi laukos pēc pašvaldību vēlēšanām?
– Protams, aktīvi piedaloties vēlēšanu procesā – mēs cīnīsimies par varu apmēram 90 Latvijas novados (pavisam to ir 119. – Red.). Te var nosaukt daudzus no mūsu reģionālajiem līderiem – Andris Rāviņš Jelgavā, Sandra Daudziņa Gulbenē, Kārlis Albergs Valkā, Ilze Kļava Saldū, Miervaldis Krotovs Talsos un tā tālāk. Pamatuzstādījums – pašvaldības bija kopā ar cilvēkiem grūtā brīdī, nepameta viņus, un tā būs arī turpmāk. LZS ir ļoti kritiska pret jauno ministra Edmunda Sprūdža piedāvājumu – sabāzt novadus vēl lielākā “maisā” un radīt nomales.
– Sprūdžs piedāvā izveidot 30 novadus jeb vienkārši padarīt pašreizējos lielākus. Bet pirmskara Latvijā bija 19 apriņķi. Vai tā nebūtu atbal- stāma ideja – divu līmeņu pašvaldības?
– Mēs politiski atbalstām apriņķus, taču negribam to uzspiest no augšas. Svarīgi, lai iniciatīva nāktu no Latvijas Pašvaldību savienības.
Es esmu pārliecināts, ka jaunajā valdībā mums būs vides un reģionālās attīstības ministra amats un mēs varēsim atgriezties pie šīs tēmas. Problēma ir tā, ka šobrīd pie varas ir nonākuši pārpratuma ministri…
M. Antonevičs: – Kurus jūs pie tādiem pieskaitāt?
– Tas pats Sprūdžs. Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Lai cik labas idejas būtu, nevar tās īstenot, vispirms saejot naidā ar visu izglītības nozari. Bet arī Reformu partija kopumā arvien vairāk sāk izskatīties pēc pārpratumu partijas.
– Kāda ir jūsu sadarbība ar trešo koalīcijas partiju – Nacionālo apvienību?
– Minēšu konkrētu gadījumu. Labi apzinoties, ka mūsu pozīcijas nav tik stipras Rīgā un te būtu jāapvieno spēki, es vērsos pie Nacionālās apvienības ar priekšlikumu – veidojam galvaspilsētā kopīgu sarakstu! Mēs pat bijām gatavi, lai saraksta līdere ir Baiba Broka, bet mūsu cilvēki ir šajā sarakstā. Es pats tikos ar Brokas kundzi, mums bija laba saruna, bet kā vēlāk sapratu – no partijas līderiem tomēr tika dots signāls, ka šis piedāvājums ir jānoraida.
– Varbūt iesmels ir pārāk liela Lemberga ietekme uz Zemnieku savienību?
– Lemberga ietekme, starp citu, mums pašlaik ir devusi augstāku reitingu nekā Nacionālajai apvienībai. Bet kā tā īsti izpaužas?
Lembergs uz mūsu sanāksmēm nenāk. Viņš dzīvo savu dzīvi – cīnās par taisnību tiesā, gatavojas pašvaldību vēlēšanām. Protams, ik pa laikam mēs sazvanāmies, uzzinu viņa viedokli. Vai šis viedoklis ZZS ir saistošs? Domāju, ka ne. Ja tas ir argumentēts un pareizs, mēs to ņemam vērā. Piemēram, par eiro mums viedoklis sakrita. Arī es uzskatu, ka eiro ieviešana pašlaik ir pārsteidzīga.
– Bet Lembergs vēl skaitās jūsu premjera kandidāts?
– Tad man jāprasa – vai tad Dombrovskis ir demisionējis? Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Ja būs jāveido jauna valdība vai tuvosies Saeimas vēlēšanas, tad arī domāsim par premjera amata kandidātu. Lembergam pašam jau arī tagad nav prasīts, vai viņš vispār gribētu vadīt valdību.
– Nesen “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis intervijā bija izteicies, ka, neskatoties uz dažādām nesaskaņām, neviena partija neizvērtē iespēju izveidot citu koalīciju. Jums atliek tikai gaidīt.
– Bet ja šī koalīcija tomēr nestrādā, bet jūk un brūk, nespēj vienoties par atbalstu izvirzītajiem ministriem? Kas atliek? Ārkārtas vēlēšanas.
V. Krustiņš: – Kārtējās jau arī nav tālu…
– Pašreizējo koalīciju tur kopā briesmīgs naids un bailes no Lemberga. Pirmkārt, protams, Reformu partijai, kurai tas ir palicis kā pēdējais bastions, taču arī dažiem “Vienotības” pārstāvjiem, kuriem saglabājies aizvainojums.
Lai gan esmu kuluāros runājis ar “Vienotības” cilvēkiem un prasījis: kā tad bija – vai iepriekšējās Saeimas laikā, kad mēs strādājām vienā koalīcijā, vai tiešām tā Lemberga ietekme bija tik liela? Viņi saka: lai kā bija, taču zinājām, kas gaidāms. Tagad nekādas skaidrības. Viss ir tik šķidri.
– Kā ar Repšes kungu, kurš tagad sola atgriezties politikā?
– Viņam es esmu gatavs jebkurā brīdī spiest roku, man nebūtu problēmu sadarboties. Nezinu, kā viņam.
M. Antonevičs: – Kāda jūsu frakcijā ir Ivetas Grigules loma? Brīžiem viņa ir kā ZZS pārstāve, brīžiem pati par sevi. Tāds dīvains iespaids, no malas skatoties.
– Grigule ir kā strautiņš, kas ietek kopējā upē, ko sauc par Zaļo un zemnieku savienību.
– Tāds ļoti krāčains strautiņš…
– Tas tā tēlaini salīdzinot. Bet mums ir vairāki šādi strautiņi, arī deputāts Jānis Klaužs, arī Jānis Dūklavs. Viņi visi ir bezpartijiski. Ar visiem ir jārēķinās, jāņem vērā viņu īpatnības. Aizdambējot tādu strautiņu, ūdens ies pāri malām, tas nebūtu pareizi. Jāļauj izpausties!
V. Krustiņš: – Visas tā sauktās latviskās partijas apgalvo, ka ar “Saskaņas centru” nesadarbosies. Vai jūs arī to solīsiet?
– Tāds jautājums ik pa laikam parādās, un arī man uz to vairakkārt ir nācies atbildēt. Mēs ar “SC” varam vienoties par atsevišķiem ekonomiskiem likumprojektiem vai amatpersonu ievēlēšanu, taču ZZS līnija vienmēr ir bijusi, ka valdība būtu jāveido labējām partijām. “SC” es pie tām nepieskaitu. Iespējams, par sadarbību varētu runāt, ja “SC” atteiktos izmantot metodes, lai paturētu savu radikāli noskaņoto krievu vēlētāju, bet viņi tam nav gatavi. To Nils Ušakovs apliecināja, parakstoties par valsts valodas statusu krievu valodai.
