Brigmanis nekur neaiziet 0
Pēc deviņpadsmit Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja amatā aizvadītiem gadiem ilggadējais partijas vadītājs Augusts Brigmanis jau labu laiku bija noskaņojies dot savu vietu jaunam LZS līderim, par kuru sestdien LZS kongresā ir ievēlēts Saeimas deputāts Armands Krauze.
Par otro vietnieku kongresā ievēlēja bijušo Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Ringoldu Arnīti, kurš priekšsēža vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja A. Krauzem.
Tāds kongresa iznākums novērsa šķelšanos partijā, kā arī nodrošināja pēctecību LZS darbā un arī sadarbībā ar Latvijas Zaļo partiju un reģionālajām partijām no Liepājas, Ventspils, Daugavpils novada un Līvāniem. Taču LZS augstākajā vadībā ir notikušas pārmaiņas.
A. Krauze ir noskaņots pārlikt uzsvarus no Rīgas politikas uz lielāku sadarbību ar ierindas biedriem reģionos, kā arī iestājas par atbalstu visiem vidējiem un mazajiem vietējiem ražotājiem.
Laikā, kad LZS vadīja Zemkopības ministriju, cilvēkiem bija radies iespaids, ka LZS atbalsta tikai lielos lauksaimniekus, kā izskanēja kongresā. A. Krauzes piedāvājums sakrīt arī ar A. Brigmaņa redzējumu, un vairāki kongresa delegāti neoficiāli atzina, ka ne bez A. Brigmaņa lielās pieredzes līdz šādam LZS kongresa iznākumam izdevies nonākt.
Zaudētāji kļūst par vietniekiem
Jau pēc Saeimas vēlēšanām, kurās A. Brigmanis neiekļuva parlamentā un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) no valdošā spēka kļuva par opozīcijas partiju, A. Brigmanis sacīja, ka nekur neaiziet un turpinās darboties partijā. Viņš piekrita kandidēt priekšsēža vēlēšanās, kurās viņu izvirzīja Rīgas un Zemgales nodaļās.
Taču jau politiķa uzstāšanās pirms balsojuma liecināja, ka viņš LZS vadībā redz citu cilvēku. “Es nebūšu tas, kurš sēdēs malā un arī kā ierindas biedrs esmu gatavs palīdzēt jaunajam priekšsēdētājam,” sacīja A. Brigmanis, nenosliecoties ne viena, ne otra konkurenta pusē. Lai kļūtu par LZS priekšsēdētāju, jāiegūst vairāk nekā puses delegātu balsu. No 240 derīgajiem biļeteniem pirmajā kārtā A. Brigmanim bija 36 delegātu atbalsts, A. Krauzem – 101, bet R. Arnītim – 103.
Otrajā kārtā izvēle bija jāizdara starp A. Krauzi un R. Arnīti.
Tagad A. Krauze saņēma 152 balsis, bet R. Arnītis – 94. Abi priekšsēža vēlēšanu zaudētāji iesaistījās cīņā par vietnieku amatiem, kurā deviņu pretendentu konkurencē A. Brigmanis un R. Arnītis uzvarēja. Daļējas pārmaiņas notikušas arī LZS valdē, kurā no Zemgales ievēlēts Jelgavas mērs Andris Rāviņš un Saeimas deputāts Uldis Augulis, kuri valdē jau bija tāpat kā Kurzemes pārstāvji – zemnieku saimniecības īpašnieks Edgars Putra un Talsu novada priekšsēdis Dainis Karols.
Tajā turpinās darbu arī Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (Vidzeme) un Reinis Uzulnieks (Rīga). Taču no Latgales pirmo reizi ievēlēts Ludzas novada priekšsēdis Edgars Mekšs un Krāslavas novada vadītājs Gunārs Upenieks. Tāpat valdē iepriekš nebija Pārgaujas novada vadītāja Hardija Venta (Vidzeme) un Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (Rīga).
Arnītis nezaudē apņēmību
Kad biļetenos palika vairs tikai divi uzvārdi, kāds delegāts atzina, ka patiesībā jau cīņa bija starp A. Brigmaņa un J. Dūklava atbalstītājiem. J. Dūklavs iepriekš bija apstiprinājis, ka R. Arnīti redz kā cilvēku, kas var īstenot pārmaiņas. Pirms kongresa un arī tā gaitā nevarēja nepamanīt, ka R. Arnīti atbalsta arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdis Edgars Treibergs.
Savus piekritējus R. Arnītis žurnālistiem neatklāja un raksturoja kā “domubiedru grupu”. Zaudējums vēlēšanās nav mazinājis viņa apņēmību, cerot pēc diviem gadiem kandidēt atkal. R. Arnītis LZS ir tikai trīs gadus. Viņš atzina, ka Zemgalē un Kurzemē neesot tik pazīstams, bet tagad būšot laiks apbraukāt nodaļas.
Viņa kā priekšsēža kandidāta prezentācija bija saturiski rūpīgi sagatavota, tajā uzsverot nepieciešamību aizstāvēt nacionālās intereses un nacionālo kapitālu, “pārstājot būt par šauru saimniecisku interešu klubiem”. Viņaprāt, Latvijas Zemnieku savienības vietai Zaļo un zemnieku savienībā “ir jābūt iespaidīgākai un svarīgākai”.
Jau pirms kongresa runāja, ka ievēlēšanas gadījumā R. Arnītis vēlētos pārskatīt sadarbību ar Latvijas Zaļo partiju, ko viņš kongresā noliedza: “Tas neatbilst patiesībai, es esmu komandas cilvēks, bet LZS lomai ZZS ir jābūt lielākai.” Visticamāk, nebija dūmu bez uguns, jo šo tematu pieminēja gan A. Brigmanis, kurš sacīja, ka tikai vienota ZZS varēs īstenot kopīgus mērķus, gan partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdis Aivars Lembergs.
A. Lembergs norādīja uz vairākām ZZS krīzēm, kas bijušas laikā, kad LZS un LZP nav bijušas vienotas. Piemēram, starts Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā, kad katra partija pieteica sevi atsevišķi, abas paliekot ārpusē.
Vēl skarbāk A. Lembergs vērtēja Saeimas vēlēšanu rezultātus, uzsverot vienu no neveiksmes iemesliem – “ZZS nebija neviena, kam būtu pieredze, kā startēt uz vēlēšanām kā premjera partijai”. ZZS arī neesot analizējusi vēlētāju attieksmi pret valdības īstenotajām reformām, izteikdams cerību, ka tagadējā valdība, kurā ZZS vairs nav, “tās muļķības atcels”.
R. Arnīša atbalstītāji neformāli norādīja, ka A. Krauzem kā ZZS līderim arī esot jāuzņemas līdzatbildība par Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Viņš bija arī ZZS saraksta pirmais numurs Rīgas domes vēlēšanās, kur ZZS nepārvarēja 5% barjeru.
Tāpat R. Arnīša piekritējiem bija šaubas, vai A. Krauzes vadībā ir iespējamas pārmaiņas, jo iepriekš “viņš skatījās pār plecu, ko teiks Augusts, pats nebūdams tik izlēmīgs, – tagad var notikt tas pats”. ZZS valdes priekšsēža amatā A. Krauzi rotācijas kārtībā drīzumā nomainīs kāds no LZP.
A. Krauze bija pārliecināts, ka “LZS ir sācies jauns laiks un ir lietas, kuras mēs mainīsim”, ar ko vispirms domāta ierindas biedru iesaistīšana partijas dzīvē. LZS arī kļūšot modernāka, saglabājot vēsturiskās vērtības, bija pārliecināts A. Krauze.
Zināmas pārmaiņas jau varēja just kongresā, kurš bija kļuvis dinamiskāks. LZS bija atteikusies arī no tradīcijas kongresu atklāt ar LZS dibinātā un Garkalnes novada atbalstītā kora “Pa saulei” uzstāšanos.