Belēviča čeki apliecina ārstēšanos privātklīnikā, bet nepierāda neārstēšanos valsts slimnīcā 59
Lai uzzinātu, vai veselības ministrs Guntis Belēvičs izmantojis amata priekšrocības un apgājis rindu Latvijas Onkoloģijas centrā, ministrs vakar bija uzaicināts uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas sēdi.
Bet pirms viesošanās Saeimā ministru izvaicāja valdības vadītājs Māris Kučinskis, kurš, kā pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars, aicinājis ministru šo jautājumu plašāk skaidrot sabiedrībai, lai novērstu radušās aizdomas. Kučinskis Belēvičam ieteicis sasaukt preses konferenci.
Veselības ministrs pēc ZZS frakcijas sēdes sacīja, ka viņš tiekot apmelots uz anonīmas e-pasta vēstules pamata, un sola cīnīties pret apmelotājiem pēc konsultēšanās ar advokātiem.
Uz jautājumu, vai viņš 25. maijā ir ticies ar Latvijas Onkoloģijas centra vadītāju Viesturu Krūmiņu un vai viņš ministru ir konsultējis kā pacientu un operējis, Belēvičs sacīja: “Esmu ticies ar dakteri Krūmiņu, bet viņš nav mani operējis. Onkoloģijas centrā man nav bijušas nekādas konsultācijas. Ar Krūmiņu runāju par rindu mazināšanas iespējām, ne par manu veselību.” “Latvijas Avīzes” rīcībā ir paša veselības ministra sniegta informācija, ka viņš 25. maijā no pusdienlaika līdz vakaram atradās Onkoloģijas centrā. To apliecina viņa īsziņa šī raksta autorei, kura šajā dienā lūdza ministru atbildēt uz dažiem jautājumiem saistībā ar C hepatīta slimnieces stāstu, kurai jauno valdības noteikumu dēļ muita neizsniedza no Indijas pa pastu sūtītās zāles. Ministrs īsziņā plkst. 12.36 rakstīja, ka varēšot atbildēt tikai vakarā, jo esot Onkoloģijas centrā. Zvans vakarā gan nesekoja, bet nākamajā dienā ministrs īsziņā atvainojās un rakstīja, ka aizkavējies Onkoloģijas centrā. Vakar, kad viņam vaicāju par tik ilga apmeklējuma iemeslu, G. Belēvičs atbildēja: “Šogad man bijušas trīs vai četras vizītes Onkoloģijas centrā un visas par darba jautājumiem, nevis par manu veselību.”
Jāpiebilst, ka ministra oficiālajā darba kalendārā 25. maijā nekāda darba vizīte Onkoloģijas centrā neparādās. Tur ir gan ministra dalība “Rīga TV24” raidījumā plkst. 8.15, gan dalība Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē plkst. 9, gan dalība Veselības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās, gan dalība Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē plkst. 10, gan dalība Jūras medicīnas centra Radioloģijas nodaļas ēkas kapsulas iemūrēšanas pasākumā plkst. 12. Taču pēc tam – kalendārs līdz vakaram tukšs, nekādu plānotu tikšanos un sarunu par rindām ar Onkoloģijas centra vadību. Kā vakardienas “LA” publikācijā vēstīts, lai pārbaudītu, vai Belēvičs ir bijis Onkoloģijas centrā, žurnāliste piezvanīja uz slimnīcas reģistratūru, uzdodoties par Veselības ministrijas sekretāri, un taujājusi, vai gadījumā ministrs nav atstājis nodaļā zaļu mapīti. Pēc gariem noskaidrošanas darbiem slimnīcas informācijas centrā “ministrijas sekretārei” pavēstīts: “Nu, mēs neko neatradām. Māsiņas nodaļā teica, ka viņam līdzi bija tikai mobilais telefons.”
“Esmu aicinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Anitu Slokenbergu sniegt patiesu informāciju,” vakar žurnālistiem sacīja Belēvičs. Slimnīcas vadītāja gan atbildēja, ka “baumas mēs atsakāmies komentēt, mūsu rīcībā šādu faktu nav”.
G. Belēvičs žurnālistiem arī izsniedza čeku kopijas (katrs čeks ir par 45 eiro), kas apliecina, ka viņš 30. maijā un 6. jūnijā ir veicis divas operācijas Ādažu privātās slimnīcas dienas stacionārā.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pastāstīja, ka partijas biedri veselības ministram aizrādījuši par nepieņemamu komunikāciju ar žurnālistiem. A. Brigmanis: “Amatpersona nevar aizcirst durvis un neatbildēt uz jautājumiem, vienalga, cik tie jautājumi ir patīkami vai nepatīkami.” Otra lieta esot jautājums par to – ir vai nav bijis fakts, ka ministrs apgājis pacientu rindu. Belēvičs frakcijas sēdē esot apgalvojis, ka rindu apiešana nav notikusi. “Mums nav pamata to apšaubīt, jo mēs neesam izmeklēšanas organizācija. Mēs esam par to, ka situācija ir jānoskaidro, un, ja ir notikusi šī nepieņemamā rīcība, tad ministram ir jādemisionē. Ja šāda rīcība nav notikusi, tad tas ir nopietns apvainojums vienai no valsts augstākajām amatpersonām, tā faktiski ir vēršanās pret valsts varu. Tā to atstāt nevar, un te pašam ministram ir jāizšķiras, vai viņš vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lai šos faktus pārbauda. Domāju, ka tas būtu pareizākais solis, jo tad tiktu ieviesta skaidrība. Ir vesela virkne amatpersonu, kurām jānodarbojas ar valsts augstāko amatpersonu statusa pārbaudi. Tas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, tā ir Valsts drošības policija, prokuratūra, nemaz nerunājot par konkrētās slimnīcas personālu – ja grib, var aiziet un noskaidrot. Tas nav jādara ZZS Saeimas frakcijai. Mūsu frakcija ir pieņēmusi skaidru lēmumu – ja ir vainīgs, nevar būt ministrs. Ja cilvēks skatās acīs un pasaka skaidri un gaiši, ka viņš nav vainīgs, rāda čekus, nu ko mēs vairāk varam darīt?”
Ministru prezidents M. Kučinskis solīja, ka viņš sekošot līdzi tiesībsargājošo iestāžu darbam, lai patiesību noskaidrotu pietiekami ātri. “Ja tas ir apmelojums, tad tas ir smags apmelojums,” secināja Kučinskis un piebilda, ka valsts augstākajām amatpersonām ir iespēja izmantot maksas medicīnas pakalpojumus un pats valdības vadītājs bez kādām problēmām esot apmeklējis veselības centrus.
M. Kučinskis: “Kamēr nesakārtosim sistēmu, tikmēr šis jautājums vienmēr būs aktuāls. Veselības aprūpes sistēma ir jāsakārto nevienam citam kā valsts amatpersonām.”
