Briežu ragi – ne tikai trofejām, bet arī veselībai 1
Briežu ragi nav tikai iekārojama medību trofeja – tie ir arī vienreizīgs bioloģiski aktīvo vielu avots, kas nākotnē pavērs ceļu pārstrādei, jaunu perspektīvu preparātu izstrādei. Stāsta vaislas briežu audzētavas Safari parks More saimniece Māra Paeglīte.
Ko satur ragi
Briežu ragi ir unikāls veidojums – tas ir vienīgais dzīvais orgāns zīdītājdzīvnieku pasaulē, kas pilnībā atjaunojas katru gadu. Staltbriežu ragiem ir ļoti ātrs augšanas temps – vienas dienas laikā tie var izaugt līdz pat 3 cm. Augšanas periodā jaunie ragi ir dzīvas šūnas ar asinsriti, klāti ar maigu, pūkainu ādu. Tie ir mīksti, smagi un jutīgi, tādēļ brieži tos sargā no savainojumiem un, lai ragus saudzētu, cīnās ar citiem briežiem, tikai izmantojot priekškājas.
Mīkstajos ragos ir ļoti daudz bioaktīvu vielu: aminoskābes, vitamīni, minerālvielas, kam ir labvēlīga un aizsargājoša ietekme arī uz cilvēka organismu.
No mīkstajiem ragiem ražotus līdzekļus jau gadu tūkstošiem izmanto austrumu tradicionālajā medicīnā – gan kā reģenerējošu līdzekli, kas veicina šūnu augšanu, brūču dzīšanu, gan kā līdzekli imunitātes stiprināšanai, asinsrites uzlabošanai, normālas vielmaiņas nodrošināšanai, nervu sistēmas stabilizēšanai, organisma tonizēšanai un spēcināšanai pēc fiziskajām aktivitātēm, aterosklerozes mazināšanai, potences uzlabošanai.
Lielākais pieprasījums pēc mīkstajiem ragiem un to preparātiem ir Ķīnā un citās Āzijas valstīs, pamazām pieaug interese arī Eiropā. Ārzemnieki mīkstos ragus uzpērk neierobežotā daudzumā vidēji par 100 ASV dolāriem kilogramā. Eiropā pagaidām netiek praktizēta briežu mīksto ragu ieguve, tikmēr Jaunzēlande 2018. gadā eksportējusi vairāk nekā 700 tonnu mīksto briežu ragu.
Mīksto ragu ieguve ir diezgan sarežģīta: dzīvniekam jāveic vietējā anestēzija ragu pamatnē, lai varētu ragu nesāpīgi noņemt (šo kosmētisko procedūru var salīdzināt ar kārpas noņemšanu).
“Savā saimniecībā briežus esam speciāli radinājuši, lai tie būtu mierīgi, laistu sev klāt cilvēkus. Tomēr tie ir savvaļas dzīvnieki, kas nekad neuzvedas kā mājdzīvnieki, jo saglabā savus instinktus,” stāsta Māra Paeglīte.
Aug ātrāk par vēža šūnām
Pētījumos atklāts: briežu ragiem ir ātrāks augšanas temps nekā vēža šūnām. Ragi augšanai izmanto vēža gēnus (onkogēnus), kas vairāk līdzīgi audzēju gēniem (osteosarkoma) nekā kaulu augšanas gēniem. Vienlaikus briežu organisms izveido vēža aizsargmehānismus – pretvielas, kas neļauj pārnadžiem pašiem slimot ar audzējiem.
Pēdējo gadu laboratoriskie pētījumi Ķīnā un Spānijā rāda – iedarbojoties uz prostatas vēža šūnām ar briežu mīksto ragu ekstraktu, rezultāti ir tikpat iedarbīgi kā ķīmijterapija.
Atšķirība ir tā, ka briežu ragu ekstrakts nav toksisks un iedarbojas tikai uz audzēju, veselās šūnas netraumējot.
Lai arī pašlaik Eiropā vēl nav veikti pētījumi, kas ļautu izmantot briežu produktus un šūnas medikamentu izstrādē, pētnieki uzskata, ka ragiem ir milzīgs potenciāls un perspektīvas daudzu slimību ārstēšanā.
Kopš šā gada Safari parks More sadarbībā ar Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju, a/s Biolat, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem un citām briežaudzēšanas saimniecībām sākusi triju gadu zinātnes sadarbības projektu, lai nodrošinātu bezatlikuma briežu pārstrādi.
Paredzēts izstrādāt tehnoloģiju asins pulvera ražošanai, cīpslu kolagēna peptīdu ieguvei, ko varētu izmantot kosmētikas un farmācijas rūpniecībā.
Atragojas pavasarī
Briežiem ragi sāk augt pavasarī – marta beigās, aprīļa sākumā. Līdz riesta sākumam ragi ir pilnībā izauguši, nobrieduši, tie pārkaulojas un kļūst cieti. Šajā procesā briežiem ragi niez un, berzējot pret kokiem, tie notīra ap ragu esošo ādiņu. Vienlaikus ragi iegūst specifisku krāsu no tumši brūnas līdz gandrīz baltai, kas atkarīga no tā, pret kādas sugas koku rags berzēts.
Ziemas beigās un pavasara sākumā jaunie ragi spiež laukā iepriekšējā gada ragus. Ragu pāris dzīvniekam nekrīt vienlaikus, bet ar īsu laika intervālu.
Trofeja sver līdz pat 20 kilogramu
Pirmie ragi, t.s. špīzeri, briedim izaug pusotra gada vecumā – tie parasti ir taisni kā pīķīši, bez atzarojumiem. Turpmākajos gados ragu forma veidojas līdzīga, tikai tie kļūst arvien apjomīgāki un žuburaināki. Ragu formu, garumu, masu un žuburainību ietekmē dažādi faktori: brieža izcelsme, ģenētika, vecums un barības kvalitāte briežu augšanas periodā. Savā vislabākajā fiziskajā formā briedis ir 8–10 gadu vecumā – pilnbriedā tam ir vislielākā un skaistākā galvas rota, ragu pāris sver līdz pat 20 kilogramu. Sākot no 11–12 gadu vecuma, ragu masa sarūk, tie aug mazāki.
No cietajiem (nomestajiem) dzīvnieku ragiem izgatavo gan interjera priekšmetus, gan sadzīviskas lietas. Par kilogramu ragu uzpircēji gatavi maksāt 10–20 eiro.
Nobriestot un pārkaulojoties no ragiem tiek aizvadītas tajos esošās aminoskābes un citas bioloģiski aktīvās vielas, tādējādi cietajos ragos paliek pelni, olbaltumvielas, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, nātrijs un kālijs.
Eiropā no briežu ragiem ražo suņu gardumus – graužot un asinot zobus ar minerālvielām bagātajiem ragiem, tie uzlabo arī savu veselību. Šiem suņu kārumiem ir pavisam niecīgs aromāts, kas netraucē cilvēka degunam, taču jutīgajam suņa degunam smaržo apetītelīgi.
