Briežu dārzs – drīzāk hobijs. Ciemos SIA “Viesaki” Jumurdas pagastā 1
Briežu dārzus parasti uzskata par ekskluzīvu un turīgu cilvēku nodarbi, lai gan nekur pasaulē ar dzīvnieku turēšanu vēl neviens nav kļuvis bagāts, īpaši jau apsaimniekojot ekstensīvos briežu dārzus. SIA “Viesaki” saimnieki, diplomēti mežsaimniecības speciālisti GUNTA CUNSKA un AGRIS KLIMANOVS briežkopību vērtē nevis kā netradicionālu saimniekošanu, bet gan kā hobijsaimniecību, kurā iegulda visus brīvos līdzekļus.
Žoga būve − nozīmīgs ieguldījums
Ērgļu novada Jumurdas pagasta SIA “Viesaki” briežu dārzs ierīkots bez bankas aizņēmumiem, pirms divdesmit gadiem (zemes reformas laikā) privatizējot nevienam nevajadzīgas platības. Saimnieki to pamazām veidojuši kā daļu no medību saimniecības.
Sākumā tika apjozti 48 ha ar speciālu angļu ražojuma žogu, kam iekšpusē pieslēdza elektrisko ganu. Taču jau pirmajā nedēļā kļuva skaidrs, ka šāds nožogojums neder, jo savvaļas dzīvnieki, tostarp klaiņojoši suņi, tam viegli tika cauri vai lēca pāri. Patlaban viss briežu dārzs 500 ha platībā apjozts ar 2,5 m augstu sieta žogu, ko balsta koka un betona stabi. Augšpusē vēl novilkta stieple, kas pasargā no krītošu koku bojājumiem.
Bez zināšanām neiztikt
Briežu dārza vadītāja uzsver: – Pirms ierīko briežu dārzu, jābūt pārliecinātam, vai to tiešām vajag. Tāpat rūpīgi jāiepazīstas ar visiem normatīvajiem dokumentiem – Medību likumu, Dzīvnieku aizsardzības likumu, MK izdotajiem noteikumiem par savvaļas dzīvnieku labturību. Būs vajadzīgas dažādas atļaujas un saskaņošanas. Galvenais nosacījums – pietiekams barības nodrošinājums, arī pietiekami liela teritorija ar dabisko barību – zāli, koku un krūmu lapām.
Dzīvniekiem ziemā tiek sagādāts siens un skābsiens, ēdienkartē iekļauj arī minerālvielas un sāli, jo briežu veselība un ragu kvalitāte ir atkarīga tieši no uzņemto minerālvielu daudzuma. Vēl obligāti jābūt ūdenim – vietām, kur dzīvnieki var padzerties un karstā laikā izpeldēties. Turklāt aplam domāt, ka visi dosies pie viena dīķa, – jābūt vairākiem, piemēram, šajā briežu dārzā izraktajos dīķos dzīvo zivis un savvaļas ūdensputni.
Briežu dārzā pašlaik mīt ap 150 dambriežu, 100 muflonu, vairāk nekā 300 staltbriežu. Tur labprāt apmetas arī nelūgtie ciemiņi – zaķi, lapsas, jenotsuņi. Reizēm pēc viegla medījuma ieklīst pa kādam lūsim, kam žogs nav šķērslis. Kā gan vienā norobežotā teritorijā spēj sadzīvot tik daudz dažādu sugu?
Gunta Cunska skaidro, ka jāzina, kurus dzīvniekus var likt dārzā, kurus – ne. Saimniecībā izveidota klasiskā kombinācija no staltbriežiem, dambriežiem un mufloniem – tie visi ir bara dzīvnieki. Briežu dārzos nevar turēt stirnas un aļņus, jo pirmie ir izteikti teritoriāli vienpatņi, bet otrie klejo lielās teritorijās. “Viesaku” dārzā katra suga dod priekšroku dažādām dzīvesvietām. Piemēram, staltbriežiem vairāk patīk atklātas pļavas un nelieli krūmu puduri. Dambrieži labprāt uzturas mežos, savukārt mufloni ir krūmu dzīvnieki. Dažādo sugu pārstāvji savstarpēji necīnās, vienīgi septembrī gan staltbriežiem, gan dambriežiem un vēlāk arī mufloniem sākas riesta laiks. Tad pēc nežēlīgajām riesta cīņām saimniekiem nereti jāsavāc viens otrs ragainis, kurš ņēmis cienījamu galu cīņā par savas dzimtas turpināšanu.
