Brieži slimo un pārvēršas par zombijiem! Vai tas apdraud cilvēkus? 6
Arī Latvijā ik pa laikam tiek konstatēti dzīvnieki ar neparastu uzvedību. Ja tie ir pieauguši briežveidīgie, pasīvās uzraudzības ietvaros tiek pārbaudīts arī, vai dzīvnieks nesirgst ar novājēšanas slimību.
Šogad pavasarī ne tikai ASV mednieku portālos, bet arī kādos “Telegram” kanālos parādījās informācija, ka hroniskā briežu novājēšanas slimība (HBNS) ir šķērsojusi sugu barjeru un ar to saslimuši divi mednieki.
Arī Latvijā ik pa laikam tiek konstatēti dzīvnieki ar neparastu uzvedību. Ja tie ir pieauguši briežveidīgie, pasīvās uzraudzības ietvaros tiek pārbaudīts arī, vai dzīvnieks nesirgst ar novājēšanas slimību. Šis foto no arhīva, kad uz lauka Latvijā konstatēja alni ar netipisku uzvedību. Dzīvnieks pēc tam gāja bojā.
Vēl jo vairāk – izskanēja ziņa, ka divi ASV mednieki ir miruši pēc tam, kad ēduši gaļu, kas iegūta no brieža, kurš slimojis ar hronisko novājēšanas slimību. Protams, mednieku sabiedrība otrpus okeānam bija par šo informāciju reāli satraukusies. Tomēr savvaļas dzīvnieku eksperti norāda, ka šiem apgalvojumiem nav pierādījumu. Jāatgādina, ka slimība pirmo reizi tika konstatēta 1967. gadā Kolorādo štata ziemeļrietumos un Vaiomingas dienvidos. Šobrīd šī nāvējošā sērga ir skārusi 34 ASV štatus. Tā lielākoties skar briežveidīgos, cilvēku upuri līdz šim nebija konstatēti.
Ziņa bija balstīta uz pētījuma kopsavilkumu, kas 9. aprīlī tika publicēts kādā neiroloģijai veltītā žurnālā, un tādējādi ASV mednieku forumos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos izplatījās nepatiesas ziņas par cilvēku inficēšanos ar HBNS, kas izraisīja bažas un dezinformāciju. Izrādās, ka raksta autori, no kuriem trīs ir neiroloģijas doktori un viens Teksasas Sanantonio universitātes Longas Medicīnas skolas doktora grāda kandidāts, ir mēģinājuši sasaistīt atgadījumu ar diviem vīriešiem, kuri 2022. gadā nomira no sporādiskās Kreicfelda-Jakoba slimības (tā patiesi ir cilvēkiem nāvējoša), ar HBNS inficēto briežu populāciju, kurus vīrieši it kā medīja un kuru gaļu ēda.
Uzziņa. Hroniskā novājēšanas slimība ir lēni progresējoša hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni, dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana.
Arī Kreicfelda-Jakoba slimība ir prionu slimība, kas skar cilvēkus, un inficētajiem raksturīga līdzīga uzvedība kā HBNS un citu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, piemēram, govju trakumsērgas un aitu skrepi, slimību gadījumā. Pētījuma kopsavilkumā bija teikts, ka abi vīrieši nomiruši no Kreicfelda-Jakoba slimības, kas ir visizplatītākā slimības versija; tiek uzskatīts, ka tā rodas nejauši un galvenokārt skar cilvēkus, kas vecāki par 60 gadiem.
“Žēl, ka šis neskaidrais ziņojums ir izraisījis satraukumu un neizpratni,” Nacionālās briežu asociācijas komunikāciju direktors Lindsijs Tomass stāstīja presei. “Tajā nav sniegtas nekādas detaļas, pierādījumi vai fakti, tāpēc nav daudz, uz ko balstīties. Taču būtība ir tāda, ka nekas nav mainījies.
Mums joprojām nav pierādījumu par HBNS pārnesi no briežu dzimtas dzīvniekiem uz cilvēkiem. To nebija arī iepriekš, un nekas nav mainījies.
Nekas nemainās arī attiecībā uz padomiem cilvēkiem par briežu novājēšanas slimību un viņu veselību. Ja jūs medījat HBNS zonā, pārbaudiet medījuma gaļu un gaidiet rezultātus, pirms to ēdat.”
“Tas nav pētījums, un tas nav zinātnisks raksts,” ceturtdien vietnē Instagram rakstīja briežu biologs un Arizonas Medību un zivju departamenta savvaļas dzīvnieku zinātnes koordinators Džims Hefelfingers. “Tas viss ir tikai 344 vārdi, un tajā ir vienkārši pieminēti divi mednieki, kas nomira [no Kreicfelda-Jakoba slimības], un abi mednieki bija ēduši gaļu no vienas un tās pašas briežu populācijas. Nav pierādījumu, ka mednieki būtu inficējušies ar CWD.”
Izrādās, ka 72 gadus vecs vīrietis un viņa draugs, kuri iepriekš ēduši gaļu, kas iegūta ar novājēšanas slimību inficētā briežu populācijā, nesen bija miruši no Kreicfelda-Jakoba slimības. Pirmais vīrietis nomira mēnesi pēc simptomu parādīšanās. Pēcnāves ekspertīze apstiprināja, ka nāves cēlonis ir tieši Kreicfelda-Jakoba slimība. Žurnālā publicētajā kopsavilkumā arī tika norādīts uz mēģinājumu saistīt šīs abas slimības. Galvenā atziņa ir tāda – lai gan cēloņsakarības joprojām nav pierādītas, ir jāturpina pētīt potenciālos riskus, kas saistīti ar inficētu briežu gaļas lietošanu uzturā, un to ietekmi uz sabiedrības veselību.
