Stendē briest vietējā kviešu šķirne ‘Edvins’ 2
“Rubuļos” audzē dažādas šķirnes, kas visas izsala un bija jāpārsēj, izņemot jauno šķirni ‘Edvins’, kas apsēta 150 ha platībā. Graudaudzētājs Sergejs Virts Zaņas pagastā teju 20 gadus sadarbojas ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu un šogad vislabāk pārliecinājies par Stendē selekcionētās šķirnes priekšrocībām. “Tā ir viena no šķirnēm, kas šogad sevi pierādīja ar ļoti labu ziemcietību,” atzīst Sergejs Virts. Saimniecība “Rubuļi” dibināta 1991. gadā, un tās pirmsākumos izmēģināts pilnīgi viss, kā stāsta saimnieks Sergejs Virts – “no viena grāvja līdz otram – bija govis, buļļi, graudi”. Sergejs pats ir pilsētnieks un, kā pats atzīst, laikam nav zinājis, kur “bāž degunu”. Tajā laikā visi mukuši prom no laukiem, bet Sergejs gluži otrādi – iemācījies latviešu valodu, agronomiju un sācis saimniekot.
1995. gadā iepazinies ar Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta selekcionāri Viju Strazdiņu, un šī sadarbība turpinās joprojām. Viņas padoms arī lieti noderējis, izvēršot graudkopību.
Patīk agrīnās šķirnes
Ar laiku “Rubuļu” saimnieks kļuvis par lielu agrīno ziemas kviešu šķirņu cienītāju. Kāpēc? Kurzemē laikapstākļi ir ļoti mainīgi – saule mijas ar lietu un tieši ražas novākšanas laikā lietaino dienu ir vairāk nekā saulaino. Ja ražas novākšanu sāk ap 25. jūliju, tad līdz 10. augustam vēl ir labi laikapstākļi, bet pēc tam sākas pārsvarā lietains laiks, novērojis saimnieks. Viņa saimniecība atrodas triju upju krustpunktā – tur satek Venta, Zaņa un Vadakste, iespējams, arī tas ietekmē nokrišņu daudzumu. Pērkona lietus gadās reti, bet standarta lietus un jebkurš mazākais mākonītis mēdz pakavēties – to saimnieks iegaumējis, izvēloties augkopības kultūras.
Viena no pirmajām agrīnajām šķirnēm bija ‘Fredis’, kas gan nevarēja sacensties ar augstražīgajām importa kultūrām, bet to audzēja arī z/s “Rubuļi”. Bijis jāņem vērā arī apstāklis, ka Zaņas pagastā ir daudz mežu, kur mīt meža dzīvnieki, tāpēc radās nepieciešamība pēc kultūras, kas pati sevi var pasargāt. Pēc laika tika radīta jauna šķirne ‘Edvins’, kas šogad pirmo gadu ir sertificēta, bet līdz šim tā audzēta izmēģinājuma laukos. “Rubuļos” audzē dažādas šķirnes, kas visas izsala un bija jāpārsēj, izņemot jauno šķirni ‘Edvins’, kas apsēta 150 ha platībā.
Saimnieks zina teikt, ka tieši šī šķirne izdzīvojusi arī citos novados, ne tikai Kurzemē. Pie šķirnes priekšrocībām Sergejs Virts nosauc tās labo akotu, kas pasargā no stresa situācijām – saules, salnām un, galvenais, no meža dzīvniekiem, kas ne tikai to neēd, bet pat tuvumā nerādās, ja kaut reizi ir pamēģinājuši. Runājot par ražu, “Rubuļos” ‘Edvinu’ izdodas novākt vidēji ap sešām tonnām no hektāra, bet citos reģionos raža var atšķirties, piemēram, Zemgalē tā noteikti būšot lielāka.
Kailsala radītā posta dēļ šogad saimniecībā nācies pārsēt 200 ha ziemas kviešu un 100 ha ziemas rapšu, taču ‘Edvins’ nebija to skaitā. “Protams, lauki bija dažādi, bet jāpārsēj nebija. Domāju, ka rudenī novākšu labu ražu,” prognozē Sergejs Virts. Viņš vēl nezina, vai palielinās ‘Edvina’ šķirnes platības, jo saimniecībā esot nepieciešama dažādība, lai saplānotu secīgu ražas novākšanu. Vēl saimniecībā audzē šķirnes ‘Fredis’ un ‘Skagen’. Kopumā vairāk nekā 900 ha apsēti ar ziemas rapšiem, ziemas kviešiem un arī vasaras miežiem, kas nepieciešami lopbarībai.
Vai aizvadītajā ziemā piedzīvotais kailsals ko mainīs saimniekošanā? Visticamāk, nedaudz, atbild Sergejs. Iepriekšējos gados uzsvars likts uz ziemas kviešiem un vasaras kvieši nav audzēti, bet šogad riski tikšot sadalīti starp četrām kultūrām – ziemas rapšiem, ziemas kviešiem, vasaras kviešiem un vasaras miežiem. “Šo 23 gadu laikā, kopš darbojos šajā biznesā, visi bijuši atšķirīgi – vai nu par daudz līst, vai par daudz saules, vai kailsals. Šādu kailsalu piedzīvoju pirmoreiz, un arī agronomi neko tādu neesot pieredzējuši,” spriež saimnieks.
Saimniecībā izmanto ap 30% no izaudzētajiem graudiem, vēl 25 – 30% tiek realizēti kā sēklas materiāls, bet pārējo iepērk “Latraps” vai “Baltic Agro”.
Attīsta cūkkopību
“Rubuļu” ganāmpulkā ir 2,5 tūkstoši nobarojamo cūku. Par to, kāpēc saimnieks pievērsās cūku audzēšanai, viņam ir savs skaidrojums. “Dzīvē esmu saticis tādus cilvēkus, kas izsaka savas domas, un esmu mēģinājis tās notvert. Viens no tādiem bija bijušais “Saldus labības” priekšnieks Egils Kļava, kurš teica – lauksaimniecībā nevajag sēdēt uz viena beņķa. Ja graudiem cena iet augšā, tad gaļai lejā un otrādi. Tā svira visu laiku kustas šurpu turpu, un vieglāk izdzīvot, ja ir vairākas nozares. Kad deviņdesmito gadu beigās bijām spiesti pārdot graudus par 50 latiem tonnā un pat lūgties, lai kāds tos nopērk, sākām mēģināt nodarboties ar lopkopību. Saimniecībā bija sīkie graudi, ko varēja izmantot lopkopībā, un tā tas viss aizgāja. Tagad ir savs lopbarības cehs un esam neatkarīgi no ražas,” stāsta saimnieks.
Cūkkopība un graudkopība viena otru lieliski papildinot, lai arī situācija neesot vienkārša. Proti, pēdējos gados konkurence cūkkopības nozarē ir saasinājusies, Vācijā, Holandē un Dānijā cūkaudzētāji pat saņem subsīdijas par saražoto. Nobarotās cūkas saimniecība realizē gaļas pārstrādes uzņēmumam “Nākotne”, bet turpmāk daļu pārstrādās savā uzņēmumā. Tagad gan augušas bažas par bīstamās cūku slimības – Āfrikas cūku mēra – izplatību, kas jau konstatēta arvien lielākā teritorijā.
Sergejs Virts uzskata, ka steigšus jāsamazina meža dzīvnieku skaits. Viņa saimniecība pērn stipri cietusi no to posta – 150 ha rapšu apēduši brieži. “Kad redzi, ka uz lauka ganās 80 brieži un posta tavu lauku, saproti – tas nav normāli,” spriež saimnieks. Postījumus neviens nav kompensējis, jo tas neesot paredzēts. “Rubuļu” saimnieks jau pagājušajā gadā devies uz mežniecību un rosinājis aktīvāk regulēt meža dzīvnieku skaitu, jo nodarītais posts ir liels. Mednieku klubs pērn izlietojis visas licences, bet situācija neesot uzlabojusies. Tāpēc vajagot medīt vēl vairāk.
Ražo desas
Kādreiz Sergejs Virts uzskatījis, ka ar gaļas pārstrādi nenodarbosies, bet pirms gada noticis “klikšķis” un nolēmis tomēr pievērsties šim rūpalam. Saimniecība piesaistījusi arī finansiālu atbalstu kā mājražotājs, kas ļāvis attīstīt gaļas produktu ražošanu. Patlaban “Rubuļos” ražo sešu veidu desas – kūpinātās un vārītās – un izmēģinājumā ir vēl vairākas jaunas receptes. “Mūsu mērķis nav paēdināt Latviju, bet gribam uztaisīt produktu ar odziņu. Tas nebūs lielveikala piedāvājums,” stāsta saimnieks. Saimniecība ieguvusi mājražotāja statusu, taču nedomā startēt lielveikalos, kas būs iespējams pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā. “Gribam izveidot mazās piparbodītes, piemēram, Saldū, kur būs tikai mūsu produkti,” stāsta Sergejs Virts.
Saimnieks pagaidām nav aplēsis, cik daudz līdzekļu līdz šim ieguldīts attīstībā. Miljons būs? Krietni vairāk, viņš noteic, piebilstot, ka visvairāk ieguldīts fermas rekonstrukcijā un graudu kaltes kompleksa izbūvē.
“Lauksaimniecībai ir liela perspektīva, jo cilvēki vienmēr gribēs ēst. Ja man jautātu, vai otrreiz darītu to pašu, es atbildētu – noteikti! Neviens mums nestāv aizmugurē ar naudas maisu, bet mēs esam strādājuši, pamazām attīstījušies, auguši un darīsim turpmāk,” tā “Rubuļu” saimnieks. Viņa dēls Andrejs darbojas citā biznesā, bet visas cerības par saimniekošanu laukos saistās ar mazdēlu Arturu, kurš jau iemācījies braukt ar traktoru vectēva uzraudzībā.
Veiksmes formula
Starts
* 1991. gadā Benita un Sergejs Virti sāka saimniekot ar 18 ha zemes.
Izaugsme
* sāk nodarboties 2001. gadā, kad iegādājās trīs cūkas.
* “Rubuļos” ražo sešu veidu desas.
* Pašlaik saimniecībā nodarbināti 15 strādājošie.
Vīzija
* Mērķis – sakārtot zemi un zemes analīzes un mēģināt uz tā bāzes pacelt ražību.
* Mēģināt noturēt vidējo ražību 5 – 6 t/ha, kas būtu labs rādītājs Kurzemes reģionam.
* Desas plānots piegādāt klientiem citās pilsētās.
