Briest reformas kino pārvaldībā 10
Vēlme pēc pamatīgām reformām kino pārvaldībā vienā pusē un neapmierinātība ar politiķu lēmumu atbalstīt kinoprojektu “Dvēseļu putenis” ‒ otrā pusē pēdējās nedēļas laikā pamatīgi sašķēluši kino nozares profesionāļus.
Vēl pagājušās nedēļas izskaņā virkne pazīstamu režisoru un producentu – Jānis Streičs, Ivars Seleckis, Arvīds Krievs, Dzintra Geka, Aigars Grauba, Roze Stiebra, Māris Putniņš, Andrejs Ēķis, Vilnis Kalnaellis, Jānis Vingris ‒ nāca klajā ar paziņojumu, kurā atklāti pauda neuzticību Ilzes Gailītes-Holmbergas jau gandrīz desmit gadus vadītajam Nacionālajam kino centram (NKC) un Filmu padomei (FP) Ginta Grūbes vadībā, kā arī izteica prasību pēc nekavējošas nacionālā pasūtījuma programmas izveides filmu nozarē, paredzot nozīmīgu finansējumu valsts simtgadei veltītajām filmām. Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, vēstuli atbalsta arī režisors Varis Brasla. NKC tiek pārmesta nespēja izvest nozari no krīzes un neefektīva jau tā nepietiekamā finansējuma administrēšana, bet abām nozares pārstāvniecībām kopā – sabiedrības maldināšana par kinoļaužu it kā vispārējo noliedzošo viedokli par neseno Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu piešķirt finansējumu filmprojektam “Dvēseļu putenis” (studija “F.O.R.M.A”).
“Kopš Latvija atguva neatkarību, nav bijusi programma vai konkurss filmām, kas celtu pašapziņu, stāstītu par vēsturi emocionāli un patiesi. Tādas stratēģijas nav bijis ne kultūrai, ne kino nozarei. Ir slikti un labi politiski lēmumi, bet atbalsts “Dvēseļu putenim” saskan ar sabiedrības atbalstu,” uzsver režisore Dzintra Geka. Viņa norāda, ka kinoveidotāji pēdējā laikā aizvien biežāk saskaras ar situācijām, kad nav naudas tieši vēsturiskām filmām.
Tostarp vakar daudzskaitlīga virkne citu kino profesionāļu nāca klajā ar petīciju, kurā vēršas “pret korupciju veicinošu valsts kino finansējuma piešķiršanu vienam privātuzņēmumam”. To jau parakstījuši režisori Pēteris Krilovs, Gatis Šmits, Jānis Nords, Viesturs Kairišs, Dāvis Sīmanis, Laila Pakalniņa, Jurģis Krāsons (protestējot pret “nelikumīgo” kino finansēšanas metodi, viņš tikko pametis Latvijas Kinematogrāfistu savienību) un citi. Pēc petīcijas piekritēju domām, “kino jomā ir vajadzīgi uzlabojumi, taču pašreiz notiekošais nekādā gadījumā nav atbalsts ceļam uz potenciālām pārmaiņām” bet gan “degradējošs solis pretējā virzienā”.
Arī Ginta Grūbes vadītā Filmu padome 29. oktobra ārkārtas sēdē nolēma protestēt pret līdzekļu piešķiršanu vienai filmai, pieprasot tos demokrātiski ieskaitīt kopējā nozares “krājkasītē”. Sanāksmes laikā tika piesaukta gan Eiropas Komisija, kurai būšot jālemj par šādu valsts atbalstu vienam komersantam, gan arī Konkurences padome, kuras pārstāve bilda, ka arī KP tur būtu savs vārds sakāms. No otras puses, žēl, ka izpalika Filmu likuma attiecīgo normu juridisks skaidrojums. Iespējams, tāpēc, ka šis likums nenosaka, ka NKC būtu vienīgā institūcija publiskā finansējuma piešķiršanai kino jomā.
Esot klāt, “LA” pārliecinājās arī par to, ka reformistiskie noskaņojumi nozares profesionāļu aprindās ir gana spēcīgi. Pret Ginta Grūbes pausto viedokli uzstājās FP locekļi Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis un režisore, VKKF Kino nozares ekspertu padomes priekšsēdētāja Roze Stiebra, aicinot bez jebkādiem iebildumiem atbalstīt Saeimas lēmumu. Par esošās sistēmas “rāmju” paplašināšanu iestājās Latvijas Kinematogrāfistu savienības (LKS) vadītāja Ieva Romanova, uzsverot, ka daudzi visai sabiedrībai vajadzīgi projekti NKC konkursos līdz šim nav izgājuši cauri reiz uzspiestās punktu sistēmas dēļ. Arī LKS ir vērsusies pie Saeimas ar vēstuli, aicinot mainīt līdzšinējo filmu nozares atbalsta kārtību. Kinoprofesionāļu vidū populārs ir nozares stratēģijā un “Radošajā Latvijā” ierakstītais mērķis pārveidot šobrīd vairāk birokrātiskas institūcijas veidolā esošo NKC bez reālām iespējām aizstāvēt nozares intereses par Filmu institūtu ar atšķirīgu juridisku statusu un daudz lielākām pilnvarām.
Kā “LA” informēja Latvijas Producentu asociācijas prezidents Vilnis Kalnaellis, vēstules autori izteikuši vēlmi tuvākajā laikā tikties ar kultūras ministri Daci Melbārdi, lai pieprasītu sākt nekavējoties rīkoties, lai NKC pārveidotu par Filmu institūtu.
