Briest kārtējās pārmaiņas augstskolās – cik augstskolu būs Latvijā? 46
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saskaņā ar valdības lēmumu līdz 1. septembrim vajadzētu būt skaidram, cik turpmāk valsts augstskolu būs Latvijā: vai tiks veidota Latgales Universitāte, bet Kurzemē vairs pastāvīgas universitātes nebūs. Savukārt līdz šā gada beigām valdībai vajadzētu izlemt, vai kādai no zinātņu universitātēm tiks pievienota Banku augstskola un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija.
Augstskolu pārstāvji gan norāda, ka pieņemt lēmumu jau līdz 1. septembrim būtu sasteigti, nepieciešams ilgāks laiks, lai izsvērtu apvienošanu ieguvumus un zaudējumus, turklāt izstrādāt stratēģisko redzējumu par augstskolu nākotni jāļauj padomēm, kuras tikai nesen ķērušās pie darba.
Tikmēr valdība jau lēmusi par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) iekļaušanu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) sastāvā. Kaut jūrniecības nozarē bijušas bažas par šo lēmumu, pati akadēmija to atbalstījusi. Tiek gan solīts, ka RTU sastāvā tā saglabāšot gana lielu autonomiju, tostarp kā atsevišķa RTU struktūrvienība akadēmija varēšot paturēt savu nosaukumu.
Svarīgākais – kādi sasniegumi zinātnē
To, kādai būt augstskolu nākotnei, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) galvenokārt grasās balstīt uz zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu.
Jau pieminētajai LJA tas bija viszemākais: tikai viens punkts, kas nozīmē vāju zinātnes līmeni. Savukārt citas augstskolas, kuras varētu skart reorganizācija, kā zinātniskās institūcijas vērtējumā saņēma divus punktus, kas gan patiesībā nav nesekmīgs vērtējums, jo pašas IZM skaidrojumā nozīmē apmierinošu izglītības līmeni. Taču IZM lēmusi vairs nepiešķirt zinātnes bāzes finansējumu tām institūcijām, kas novērtētas ar vienu vai diviem punktiem.
Kā “Latvijas Avīzei” norāda Liepājas Universitātes (LiepU) rektore Dace Markus, dati, uz kuru pamata veikts starptautiskais zinātniskais novērtējums, gan esot novecojuši – tie ievākti jau 2013. gadā. Savukārt tagad LiepU pilnā mēra atbilstot lietišķo zinātņu universitātes statusam.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs atzina, ka konsolidācija tiek veikta arī tāpēc, ka tā jau sākotnēji bijusi augstākās izglītības jomas reformu viens no mērķiem.
Vai būt Kurzemes Universitātei?
Attiecībā uz LiepU D. Stepanovs pauž: tā neatbilst lietišķo zinātņu universitātes kritērijiem, tāpēc būtu jākonsolidē ar kādu no zinātņu universitātēm. Proti, tā kļūtu par kādu no Rīgā esošo universitāšu filiālēm.
Kaut IZM pārstāvis apgalvoja, ka LiepU arī pati piekrītot šādam risinājumam, patiesībā universitātē tapis cits plāns, ko tā piedāvā kā alternatīvu IZM iecerēm. Proti, LiepU vēlētos, lai tiktu dibināta Kurzemes Universitāte, kurā iekļautos gan Ventspils Augstskola, gan daudzās Liepājā darbojošās Rīgas universitāšu filiāles. Jāpiebilst, ka filiālēs nenotiek vispār nekāda pētniecība un arī studiju kvalitāte neesot tik augsta kā galvaspilsētā.
LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs uzsver – arī Kurzemei ir vajadzīga sava spēcīga universitāte, kas sadarbotos ar visām trim zinātņu universitātēm. A. Grafs skaidro, ka Liepājas Universitātei ir ļoti daudzveidīgas studiju programmas. Ja augstskolu pievienotu Latvijas Universitātei, RTU vai Rīgas Stradiņa universitātei, pilnvērtīgi attīstītos tikai tās studiju programmas, kas saskan ar attiecīgās zinātņu universitātes stratēģiskajiem virzieniem, bet citas paliktu novārtā. Tikmēr neatkarīga Kurzemes Universitāte spētu darboties visos virzienos, kas nepieciešami reģionālajam darba tirgum.
A. Grafs gan atzīst, ka LiepU darbība jāuzlabo: jāvienkāršo administratīvā struktūra, jāuzlabo iekšējie procesi augstskolā. Padomes skatījumā Kurzemes Universitāte jāveido pamazām: četru gadu laikā.
Jāpiebilst, ka Latgalē gan IZM vēlētos apvienot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA), kam arī zinātniskais vērtējums bija vien divi punkti, ar Daugavpils Universitāti. Līdz ar to Latgalei paliktu sava universitāte, kamēr Kurzemei ne. Kā norāda D. Stepanovs: Latgalē esot sevišķi nepieciešama stipra universitāte nacionālo vērtību attīstībai.
Tiesa, arī par to, kādas tieši pārmaiņas nepieciešamas Kurzemes augstskolās, IZM vēl esot gatava diskutēt.
Ventspilī negrib apvienoties
Apgrūtināt Kurzemes Universitātes veidošanu var Ventspils Augstskola (VA), kas stingri iestājas par to, ka vēlas palikt pati par sevi un turpināt attīstīties kā patstāvīga augstskola, tāpat kā tas ir ļauts Vidzemes Augstskolai, kura starptautiskajā zinātniskajā novērtējumā saņēma trīs punktus. Ventspils Augstskolai tikmēr daļa struktūrvienību saņēma arī divus punktus. Tomēr kopvērtējumā piešķirti trīs punkti.
A. Grafs teic, ka ļoti labi saprot VA vēlmi attīstīties autonomi, tomēr būtu jāpieņem ilgtspējīgi lēmumi. 17. augustā LiepU pārstāvji grasās runāt ar izglītības ministri, lai pārliecinātu, ka no valsts izglītības politikas viedokļa izveidot Kurzemes Universitāti būtu pareizs lēmums.
Kamēr LiepU uzskata, ka daļa studiju programmu Liepājā un Ventspilī ir līdzīgas un tur “var būt sinerģija”, Ventspils Augstskola pastāv uz to, ka viņu studiju programmas ir ļoti atšķirīgas.
VA rektors Kārlis Krēsliņš uzsver: pirms veikt kādas reorganizācijas, būtu rūpīgi jāizvērtē ieguvumi un riski. Viņš uzskata, ka VA zīmols ir augstā vērtē starptautiski, piemēram, radioastronomijas jomā, un to nedrīkstētu zaudēt.
Gan pašās augstskolās, gan IZM atzīst: lai dibinātu tāda veida Kurzemes Universitāti, kādu gribētu LiepU, būtu arī jāmaina likumi, jo šāda veida augstskola, kas sadarbotos ar trim zinātņu universitātēm, tajos nav paredzēta.
Padomēm nav teikšanas
Atgriežoties pie situācijas Latgalē, jāteic, ka ne DU, ne arī RTA nebūt neraujas apvienoties. Abu augstskolu rektores – Irēna Kokina un Iveta Mietule – uzskata, ka jāļauj sākt pilnvērtīgi darboties augstskolās nodibinātajām padomēm. Tām jāsaprot, kā augstskolām labāk stratēģiski attīstīties, un valdībai, pieņemot lēmumus, šis redzējums jāņem vērā.
Līdzīgi spriež Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas attīstības un zinātņu prorektors Jānis Žīdens.
IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs tikmēr norāda: padomju dibināšanai ar iespējamo konsolidāciju nav nekāda sakara. Par augstskolu likteni lemj dibinātājs – šajā gadījumā valsts, nevis padomes.
Augstākās izglītības padome (AIP) jau atbalstījusi LJA pievienošanu RTU, taču padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis norāda: augstskolu konsolidācijas termiņiem jābūt ilgākiem un procesam jābūt caurspīdīgam.
Cer uz papildfinansējumu
Par citu augstskolu apvienošanas plāniem AIP vēl nav lemts, kaut A. Teikmanis jau tagad atzīst, ka “ir jābūt atvērtiem dažādiem risinājumiem”. AIP vadītājs arī norāda: apvienošanas procesā augstskolām jāpiešķir papildfinansējums, citādi tas nebūs veiksmīgs.
Šobrīd izskanējis, ka konsolidāciju vismaz daļēji varētu finansēt no Eiropas Savienības atveseļošanās fonda, bet nekādu konkrētu lēmumu par to vēl nav.
Par augstskolu nākotni padome sākšot spriest augusta vidū.
Domājams, ka par vēlu tas nebūs, jo pat pašā IZM neoficiāli atzīst: augstskolu konsolidācija nenotiks tik ātri, kā sākotnēji iecerēts, un līdz 1. septembrim nekādu lēmumu nebūs.
J. Žīdens tikmēr teic, ka viņa pārstāvētā augstskola gan jūtot gana lielu “priekšvēlēšanu spiedienu” no IZM piekrist kādām pārmaiņām. Pati augstskola gan tikām jau noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas Stradiņa universitāti, taču vēlas sadarbību turpināt kā patstāvīga augstskola, nevis integrēties minētajā universitātē.
