Briest breksita līgums – ES un Apvienotā Karaliste atkal sēdušās pie sarunu galda 0
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī pagājušonedēļ ES samitā viss liecināja, ka divpusējās Apvienotās Karalistes (AK) un Eiropas Savienības (ES) sarunas par tirdzniecības līgumu ir izbeigtas un gaidāms bezlīguma breksits, tomēr nupat abas puses atkal sēdušās pie sarunu galda. Neformāli jau sen klīst runas, ka līgums būs un viss notiekošais ir tikai un vienīgi teātris, lai sabiedrība akceptētu pēdējā brīža kompromisus.
Pa atvērtām durvīm neieiet
Sarunas par tirdzniecības līgumu pagājušonedēļ tika apturētas, kad ES paziņoja, ka AK pienākums ir izdarīt pirmo gājienu. Tas savukārt pagājušajā piektdienā pamudināja britu premjeru Borisu Džonsonu secināt, ka jāgatavojas bezlīguma breksitam. Briti apgalvoja, ka durvis sarunām ir atvērtas, taču tikai tad, ja saņems skaidru signālu no bloka, ka gaidāmas “godīgas sarunas, nevis tiks pieņemts, ka gājienus izdarīs tikai viena puse”.
Barnjē trešdienas rītā lika noprast, ka ES varētu piekrist kompromisiem, paziņojot Eiropas Parlamentam, ka “līgums ir iespējams”, taču brīdināja, ka laika ir pavisam maz, britu valdības pārstāvim atzīmējot, ka Barnjē teiktais tiek uzklausīts ar patiesu interesi. “Mēs meklēsim kompromisus abās pusēs, lai izdarītu visu iespējamo, un darīsim to, cik ilgi vien varēsim, līdz pat pēdējai dienai,” sacīja Barnjē par turpmāko sarunu gaitu.
“Mūsu durvis vienmēr būs atvērtas, līdz pat pēdējam brīdim. Taču, kā jau esam teikuši, mūsu nostāja ir stingra. Esam gatavi runāt par visām tēmām, lai sakārtotu juridiskos formulējumus. Esam šeit, lai runātu par līgumu, kas ir starptautisks juridisks dokuments, tas ir juridisks instruments.” ES sarunvedējs arī uzstāja, ka joprojām tic iespējai panākt vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu, pie tam tuvāko nedēļu laikā.
Strīdīgie līguma punkti ir zvejniecības tiesības, Barnjē atzīmējot, ka nepieciešama pieeja ūdeņiem abām pusēm, nepieciešamas arī godīgas nozvejas kvotas. Problēma ir arī dažādas regulas un tas, kā līguma izpilde tiks kontrolēta.
Otrdienas vakarā diskusijās ar britu biznesa līderiem Džonsons brīdināja par nepieciešamību gatavoties bezlīguma breksitam. Daži no virtuālās tikšanās dalībniekiem apgalvoja, ka sajūta bijusi gluži kā ķeksīša pasākumā, nevis nopietnā sarunā par gaidāmo nākotni, valdības ministram Maiklam Govam vairākkārtīgi atgādinot, ka pārejas perioda beigas izskatīsies teju kā pārvākšanās no vienas mājvietas uz otru – sākumā nedaudz neērtību, kamēr izdosies piemēroties dzīvei lielākā un ērtākā mājā.
Kas tālāk?
Sarunu sākotnējā fāze plānota Londonā klātienē no 22. līdz 25. oktobrim, pēc tam turpinot gan Londonā, gan Briselē, vajadzības gadījumā arī telekonferences veidā, ievērojot piesardzības pasākumus saistībā ar Covid-19.
BBC gan raksta, ka nekas īsti sarunās nav mainījies, jo joprojām pastāv būtiskas atšķirības vairākās jomās un ir iespējams arī bezlīguma breksits. Taču ES pauž gatavību strādāt “cauru dienu un nakti” līdz pat pēdējam brīdim, lai tikai sasniegtu rezultātu.
ES līderi pagājušās nedēļas samitā publiski centās nodemonstrēt, ka karalistes izstāšanās no ES nav izdevīga un ES savas intereses aizstāvēs, tomēr BBC ziņo, ka privātās sarunās tiek atzīta gatavība kompromisiem, ja vien tirdzniecības un drošības jautājumos pastāv iespēja vienoties.
Ko domā briti
Tā kā līdz galīgās izstāšanās brīdim palicis tikai nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, tad normālā situācijā notiktu neskaitāmas demonstrācijas gan pie parlamenta, gan citur Londonā, protestējot gan pret, gan par breksitu.
Taču šobrīd publikas uzmanība pievērsta strīdiem par to, vai Covid-19 ierobežojumi ir saprātīgi, vai nepieciešams ieviest stingrus ārkārtējā stāvokļa nosacījumus visā valstī vai tikai valsts ziemeļos un vai valdības zinātniekiem ir taisnība vai arī viņi sagroza datus.
Šoks, ko radītu bezlīguma izstāšanās, šķiet tāds sīkums salīdzinājumā ar vispārējo haosu valstī, daļai protestējot pret ekonomikas iznīcināšanu Covid-19 vārdā, daļai uzbrūkot pirmajiem par to, ka uz spēles ir liktas cilvēku dzīvības. Zinātnieku viedokļi dalās, vienam otru apvainojot neobjektivitātē un šarlatānismā, un papildus tam visam plaukst un zeļ dažādas sazvērestības teorijas.
Valsts ir sadalījusies nevis pēc politiskās piederības un attieksmes pret breksitu, bet pēc atbalsta pandēmijas ierobežojumiem. “Ilgojos pēc laika, kad breksits bija vienīgā problēma!” tiešajā ēterā joko kāds radiodīdžejs, un atliek viņam piekrist.
Viedokļi
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā 21. oktobrī: “ES pauž gandarījumu par ciešām attiecībām ar Apvienoto Karalisti, bet ne par scenāriju, kurā Apvienotā Karaliste vēlas piekļuvi vienotajam tirgum un tajā pašā laikā atšķiras no ES standartiem un noteikumiem. Nevar dabūt apēstu kūku.”
Maikls Govs, Apvienotās Karalistes kabineta loceklis britu parlamentā 19. oktobrī: “Laikā, kad es esmu bijis pie svarīgu ziņu pienešanas, vēstīts, ka no ES puses ir notikusi konstruktīva virzība, un es atzinīgi vērtēju to, ka acīmredzot mums ir jāstrādā, balstoties uz ierosināto [sarunu] intensificēšanu. Un man labāk patīk raudzīties nākotnē ar optimismu nekā skatīties pagātnē dusmās. Ja ir bijusi kustība, un šķiet, ka tā šodien ir bijusi, tad neviens to neslavētu vairāk par mani.”
Dačans Čološs (“Atjaunotā Eiropa”, Rumānija): “ES un AK attiecību nākotne sasniegusi kritisko punktu. Aicinu AK pārtraukt izmantot novilcināšanas taktiku. ES vēlas un tai ir vajadzīgas spēcīgas partnerattiecības ar Apvienoto Karalisti, bet, lai tas notiktu, Apvienotajai Karalistei ir jābūt nopietnam partnerim. Mēs neratificēsim nekādas tirdzniecības vienošanās, kamēr nav pilnībā ievērots izstāšanās nolīgums, jo īpaši protokols par Ziemeļīriju.”
