Ūdeņraža ieleja Rīgas ostā, zivju žāvēšana vakuumā un citi sasniegumi biznesā šonedēļ 10
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
… tehnoloģijas. Ūdeņraža ieleja Rīgas ostā
Rīgas brīvosta saņēmusi ES “Horizon” programmas akceptu pārrobežu ūdeņraža ielejas projekta īstenošanai Baltijas jūras valstu reģionā. Šāds akcepts paredz arī finansējuma piešķīrumu izpētes aktivitātēm.
Baltijas jūras ūdeņraža ielejas projekta (“BalticSeaH2”) mērķis ir radīt pirmo un reģionā lielāko starpvalstu pārrobežu ūdeņraža ieleju, kas attīstīs cirkulāro ūdeņraža ekonomiku reģionā, tādējādi veicinot ātrāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas ieguvi un izmantošanu Eiropā. Ūdeņraža ielejas veidotāji par saviem galvenajiem izaicinājumiem min rūpes par vides aizsardzību, visas Eiropas enerģētisko drošību un neatkarību, ekonomikas stimulēšanu, infrastruktūras un inovāciju attīstīšanu un ieviešanu. Projekta kopējais īstenošanas laiks ir 60 mēneši, un tā kopbudžets pārsniedz 30 miljonus eiro.
Projektā līdzdarbosies 44 partneri no Baltijas valstīm, tostarp pilsētu pašvaldības, inovāciju, tehnoloģiju un ražošanas uzņēmumi, zinātniskie institūti un citi nozaru eksperti. Latviju “BalticSeaH2” projektā pārstāvēs Rīgas brīvosta un Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris. “Rīgas osta ir valsts lielākais transporta mezgls. Tās rīcībā ir ūdensceļi, tiem piegulošās teritorijas, zināšanas un unikāla infrastruktūra. Līdztekus kravu pārvadājumiem šobrīd aktīvi virzāmies uz pakalpojumu attīstīšanu, kas var dot pievienoto vērtību un palīdzēt stiprināt ostas klientu konkurētspēju pasaulē. Esam izvirzījuši mērķi kļūt par mājvietu dažādu jauno un videi draudzīgo tehnoloģiju apvienošanā, dodot platformu drosmīgām inovācijām un nākotni veidojošām pārmaiņām. Dalība reģiona lielākajā ūdeņraža ielejā ir mūsu iespēja aktīvi piedalīties dažādu tehnoloģiju jauninājumu pirmizstrādē un pionierēšanā, jau šodien būt reģiona inovāciju zināšanu kodolā, kā arī iesaistīties ne tikai kopējas reģiona ūdeņraža stratēģijas un redzējuma izstrādē, bet arī demonstrēt un pilotēt reālus un ekonomiski pamatotus risinājumus,” šajā sakarā saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Starp pirmajiem “BalticSeaH2” veicamajiem uzdevumiem izvirzīti dažādu ūdeņraža tehnoloģiju risinājumu izmēģinājumi, ražošanas pētniecība un ieguves potenciāla pētniecība, tehnoloģiju un to pielietojumu prototipēšana, bāzes infrastruktūras izveide un sistemātiskas starpsektoru sadarbības veicināšana, kas ļautu iegūtos rezultātus atkārtot arī citviet Eiropā.
Rīgas brīvosta šī projekta ietvaros uzņēmusies atbildību nodrošināt nepieciešamās izpētes ūdeņraža tehnoloģiju savienojamībai ar jūrniecību – ar kuģu degvielu uzpildi, kuģošanu, ūdeņraža uzglabāšanu, pārdali, pārvedi un izplatīšanu starp šiem posmiem. Projekta ietvaros Rīgas ostā plānota arī ūdeņraža hibrīda kuģa pārbūve un pilotēšana. Rīgas brīvosta jau šobrīd ir aktīvs Latvijas Ūdeņraža asociācijas biedrs un šīs tehnoloģijas virzītājs.
… tehnoloģijas. Jūras akadēmijā zivis žāvē vakuumā
Izveidojot inovatīvu liofilizācijas iekārtas prototipu un tehnoloģiju zvejniecības un akvakultūras produktu sublimācijai, Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas (RTU LJA) zinātnieki meklē iespējas Latvijā attīstīties jaunam pārtikas produktu ražošanas virzienam.
Liofilizācijas, sauktas arī par sublimāciju, procesā produkti tiek žāvēti vakuumā un lielā aukstumā. “Skolā esam mācījušies par ledus sublimāciju – tas iztvaiko, nepaspējot izkust,” skaidro RTU LJA vadošais pētnieks Jānis Baroniņš. Liofilizatorā produkts tiek saldēts, tad tam tiek pievadīts siltums, un produktā esošais ūdens vakuuma vidē iztvaiko.
Tirgū ir pieejamas liofilizētas ogas, augļi, dārzeņi, tomēr šādi sagatavoti zivju vai gaļas produkti patērētājiem nav pazīstami, liecina pētnieku veiktā aptauja. Tas skaidrojams ar to, ka zivīm un gaļai ir augsta sublimācijas pretestība, tādēļ process ir ilgāks un prasa lielāku enerģijas patēriņu. No dzīvnieku izcelsmes produktiem šajā procesā izdalās tauki, baktērijas, kas uzkrājas un piesārņo konstrukcijas daļas, tās ir grūti tīrāmas, tādēļ liofilizatora ekspluatācija kļūst neizdevīga. Tādēļ pārtikas rūpniecībā joprojām izmanto tradicionālas konservēšanas metodes, lai gan sublimācijai ir daudz priekšrocību. Sublimējot produktus, tie saglabā faktiski nemainīgu izskatu, uzturvielas, garšas un smaržas īpašības un vienlaikus kļūst ļoti viegli, tādēļ ir ērtāk un lētāk pārvadājami. Iepakotus vakuumā vai aizsargatmosfērā, tos var ilgstoši uzglabāt istabas temperatūrā. Šādi sagatavoti produkti viegli uzņem ūdeni, tādēļ ir īpaši piemēroti tūristu, jūrnieku un karavīru maltīšu pagatavošanai.
RTU LJA zinātnieki projektā “Inovatīvas zivju apstrādes sublimācijas tehnoloģijas izstrāde universāla sabalansēta uztura izveidošanai ar augstu uzturvērtību un ilgstošu uzglabāšanas laiku” pilnveidojuši liofilizatora funkcionalitāti, dizainu un veiktspēju, šajā procesā izstrādājot inovatīvu prototipu. Tas ir lietotājiem ērtāks un ekonomiskāks par komerciālajiem risinājumiem, turklāt izveidots tā, lai maksimāli novērstu dīkstāvi. Izveidota zivju sublimācijas un testēšanas laboratorija, kur tiek veikti eksperimenti ne tikai ar zivju, bet arī citu jūras velšu, gaļas un pat olu liofilizāciju. “Tehnoloģija demonstrē potenciālu ražot augstas kvalitātes, bioloģiski drošus un videi draudzīgus produktus. Šādi sagatavotā produktā baktērijas, vīrusi un citi patogēni iet bojā mitruma nepietiekamības dēļ,” stāsta J. Baroniņš.
Turpinot pētījumus, zinātnieki vēlas sublimāciju padarīt vēl efektīvāku un ātrāku, risinājumā integrējot citus enerģijas pievadīšanas paņēmienus, kā arī pēc iespējas lietderīgāk izmantot kompresoru radīto siltumu sublimācijas procesa paātrināšanai. Vēl viens perspektīvs nākotnes pētījumu virziens būtu liofilizācijas ieviešana uz lielajiem zvejas kuģiem. Šobrīd nozvejotās zivis tiek uzglabātas saldētā veidā. Izmantojot sublimāciju, kuģa tilpnē esošo nozvejas masu varētu samazināt līdz pat 60%.
…skaitlis. 21,5
– tik procentus liela ir bijusi vidējā gada inflācija, salīdzinot šī gada janvāri ar pērno.
Dati: CSP
… Modernizācija. “Pērles A.A.J.” ieguldīs 1,5 miljonus dzīvnieku labturībā
Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” ieguldīs pusotru miljonu eiro, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.
Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas veidos aptuveni 1,28 miljonus eiro, savukārt krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.
“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, tādējādi apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.
“Pērles A.A.J.” ir piensaimniecība, kas dibināta 1992. gadā, un tajā jau divās paaudzēs saimnieko Pastaru ģimene. Saimniecība atrodas Valmieras novada Ķoņu pagastā. “Pērlēs” uzturas aptuveni 350 govis, kas ir viens no ražīgākajiem ganāmpulkiem Latvijā ar vidējo izslaukumu 13,9 tonnu apmērā.
… Modernizācija. Maiznīca modernizēs ražošanu
Maiznīca “Liepkalni” iepirks vairākas jaunas iekārtas, kas uzlabos ražošanas procesus un ļaus saražot vairāk maizes un konditorejas izstrādājumu.
Pēc informācijas Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, “Liepkalni” izsludinājuši sešus iepirkumus un piecos jau izvēlēti uzvarētāji. Kopumā maiznīca savā attīstībā plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro. “Liepkalni” iegādāsies gan jaunu aukstuma kameru izejvielu noliktavai, gan lentveida mašīnas atgrieztās taras mazgāšanai un skalošanai un šoka saldētavas kameru. Par 612 tūkstošiem eiro iecerēts iegādāties rudzu miltu mīklas dalīšanas, formēšanas un raudzēšanas līniju, bet beztaras miltu pieņemšanas, uzglabāšanas, padeves un svēršanas līnijas izmaksas ir 242 tūkstoši eiro. Plānota arī spirālveida transportiera iegāde gatavās produkcijas atdzesēšanai. Projektos iecerēts izmantot ES līdzfinansējumu.
