Briesmonis, kurš personīgi pārraudzīja 25 000 cilvēku nošaušanu: 14 fakti par ģenerāli Jekelnu 7
Pirms 70 gadiem, 1946. gada 3. februārī Uzvaras laukumā tika izpildīts publisks nāvessods SS obergrupenfīreram Frīdriham Jekelnam, kurš organizēja un vadīja Rīgas ebreju masveida slepkavošanu.
Fridrihs Augusts Jekelns (2.02.1895-3.02.1946) dzimis Hombergā, Bādenē.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts kā leitnants, vēlāk kļuva par artilērijas virsnieku, saņēma 2. šķiras Dzelzs krustu.
Pēc kara strādāja par inženieri.
1929. gada 1. oktobrī iestājās nacistu partijā, gadu vēlāk pievienojās SS un strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, jau 1932. gada vasarā kļūstot par ģenerālmajoru, bet 1936. gadā – par ģenerālleitnantu, vēl trīs gadus vēlāk viņš jau ir Vācijas rietumu policijas vadītājs un SS Rietumu divīzijas komandieris.
Jekelns bija nežēlīgs, brutāls un atriebīgs, politiskos pretiniekus vajāja līdz pat viņu nāvei.
Sākoties 2. Pasaules karam, Jekelnu iesauca Waffen-SS aktīvajā dienestā, kur dienstu sāka zemākā rangā, taču jau 1941. gadā tika pārcelts tiešā SS reihsfīrera Heinriha Himlera padotībā kā Austrumkrievijas augstākais SS un policijas vadītājs. Tieši šajā amatā Jekelns arī pārraudzīja visas masu slepkavības un partizānu nodaļu iznīcināšanu.
Tieši Jekelns izdomāja bēdīgi slaveno “sardīņu pakošanu” (Sardinenpackung) – veidu, kā efektīvi nogalināt milzīgas cilvēku masas, un tieši tā tika pielietota Rumbulas slepkavībās 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī.
Nošaušanai paredzētos – lielākoties ebrejus – sastādīja 500 līdz 1000 cilvēku lielās kolonnās un nogādāja eksekūcijas vietā. Tur viņus jau gaidīja izraktas bedres. Cilvēkus piespieda izģērbties, cauri sargu dubultkordonam aizdzina līdz bedrei un lika apgulties uz zemes vai – biežāk – tajā jau esošo mirušo mugurām. Tad katram iešāva pakausī ar automātu. Ikviens, kurš nenomira uzreiz, tika aprakts dzīves, – tieši tā ļoti nedaudziem cilvēkiem izdevās izglābties.
Ir saglabājušās ziņas, ka pat atsevišķi pieredzējušie nāves divīziju kaujinieki bijušu satriekti par Jekelna nežēlību, taču viņš pats bija klāt abas eksekūciju dienas, personīgi pārraugot 25 000 cilvēku nogalināšanu.
Par vārdos neaprakstāmo cietsirdību, ko Jekelns organizēja Rumbulā, viņu apbalvoja ar Nopelnu krustu ar zobeniem un pārvietoja vieglākā dienestā uz dienvidrietumu Vāciju.
Padomju armija sagūstīja Jekelnu netālu no Halbes 1945. gada 28. aprīlī un tiesāja Rīgā no 1946. gada 26. janvāra līdz 3. februārim.
Tiesas laikā Jekelns bijis mierīgs, garlaikots, atzinis savu vainu un uzņēmies pilnu atbildību par policijas, SS, SD un gestapo rīcību t.s. Ostlandes teritorijā.
1946. gada 3. februārī viņu notiesāja uz nāvi un kopā ar citiem notiesātajiem par kara noziegumiem pakāra Uzvaras laukumā aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē.
Jekelns zem cita vārda attēlots Džonatana Littela domumentālajā romānā “Labsirdīgie” (“Les Bienveillantes”).
