Briesmas nevajag novērtēt par zemu: bakteriāla iedega ir zaudējumi Jūsu komercdārzam 2
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) visā Latvijas teritorijā sācis intensīvas bakteriālās iedegas pārbaudes saimniekaugu augšanas vietās, tai skaitā iepriekšējo gadu perēkļu buferzonās – trīs kilometru teritorijā ap vietu, kur iepriekšējos gados konstatēta bakteriālā iedega, aģentūru LETA informēja dienestā.
Pārbaudes notiek stādaudzētavās, augļu dārzos, piemājas saimniecībās un citviet.
Patlaban pastiprinātas pārbaudes notiks Kurzemē – Saldus novada Blīdenes pagastā, Ventspils novada Puzes pagastā, Dienvidkurzemes novada Nīcas un Otaņķu pagastos, Saldus novada Zvārdes un Novadnieku pagastos. Tāpat arī Latgalē – Augšdaugavas novada Demenes, Pilskalnes, Sventes un Nīcgales pagastos, Rēzeknes novada Pušas pagastā. Savukārt Pierīgā pārbaudes notiks Ogres novada Mazozolu un Birzgales pagastos. Turpretī Zemgalē – Jēkabpils novada Saukas pagastā, Bauskas novada Gailīšu pagastā, Dobeles novada Krimūnu pagastā, Jelgavas novada Elejas, Sesavas un Svētes pagastos, Bauskas novada Viesturu pagastā.
VAAD aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret VAAD inspektoriem un sniegt atbalstu iespējami inficēto augu apskatei.
Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība, kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Aizdomu gadījumos par iespējami inficētiem augiem jāinformē tuvākā VAAD reģionālā nodaļa.
2021.gadā bakteriālā iedega Latvijā konstatēta 31 vietā. Pērn VAAD inspektori veikuši 2446 pārbaudes, noņemti 525 paraugi, un organisma klātbūtne apstiprināta 7% no kopējā paraugu skaita jeb 36 paraugos.
Otro gadu pēc kārtas slimība konstatēta četros perēkļos Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā, bet vairums gadījumu ir saistīti ar iepriekš atklāto perēkļu buferzonām – Dienvidkurzemes Nīcas pagastā noteikti deviņi jauni perēkļi, Saldus novadā – trīs, Bauskas novadā – divi, Jelgavas novadā – divi un Ogres novadā – viens jauns perēklis.
Lai ierobežotu bīstamās augu slimības tālāku izplatību, buferzonā – teritorijā trīs kilometru rādiusā ap vietu, kur konstatēta bakteriālā iedega, aizliegts pārvietot bišu stropus bakteriālās iedegas saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām, kā arī augus šajās teritorijās VAAD inspektori turpmākos divus gadus pastiprināti pārbaudīs.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
