Mazasinība nenozīmē, ka maz asiņu. Kā izpaužas, kāpēc un kā ārstēt 0
Bālumu, nogurumu un elpas trūkumu piepūloties izraisa ne tikai pārslodze un izsīkums, bet arī anēmija. Tā nebūt nav tik nevainīga kaite, kā dažkārt uzskatām. Kāpēc mazasinība rodas, un kā to novērst?
Anēmijas latviskais nosaukums mazasinība ir mānīgs, jo šī diagnoze nozīmē nevis nepietiekamu daudzumu asiņu, bet gan to, ka tajās sarucis hemoglobīna līmenis. Visizplatītākā ir dzelzs deficīta anēmija, no kuras pasaulē cieš aptuveni 500 miljoni cilvēku.
Sliktāka situācija ir mazattīstītās zemēs, kur uzturā raksturīgs dzelzs deficīts un ir izplatīta zarnu parazitoze. Savukārt augsti attīstītajās valstīs galvenie anēmijas iemesli ir kuņģa un zarnu trakta asiņošana, iekaisīgas zarnu kaites, onkoloģiskas slimības, nesabalansētas diētas un arī veģetārisms.
Trūkst dzelzs
Lai ar asinsrites starpniecību nogādātu skābekli audiem un orgāniem, kā arī nodrošinātu muskuļu darbu, organismam nepieciešama dzelzs. Lielākā daļa no tās ir hemoglobīnā, kas atrodas sarkanajos asinsķermenīšos eritrocītos un mioglobīnā, bet pārējā uzkrājas galvenokārt aknās, kaulu smadzenēs un liesā.
Ja pietrūkst dzelzs un attīstījusies anēmija, smadzenes, sirds, aknas un citi orgāni katru dienu karo, kurš dabūs skābekli. Daļai slimnieku strauja asiņu zuduma dēļ, galvenokārt asiņojot kuņģa un zarnu traktam vai dzimumorgāniem, rodas akūti simptomi, kuru dēļ jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzību. Citiem anēmija attīstās pakāpeniski, un viņi mēģina ar to sadzīvot. Vidēji 10% gados vecāku cilvēku ar dzelzs deficīta anēmiju atklāj kuņģa un zarnu audzējus, kas izjauc organismā normālu vielmaiņu, taču ne vienmēr uzreiz liek par sevi manīt.
Mazasinības riska grupā ir sievietes, kuras ievēro nesabalansētas diētas, vēl jo vairāk tad, ja pastāv ginekoloģiskas problēmas, piemēram, spēcīga menstruālā asiņošana, dzemdes mioma. Īpaša uzmanība dzelzs krājumiem jāpievērš, plānojot vai jau gaidot mazuli, jo auglis attīstoties izmanto mātes dzelzs rezerves.
Paaugstināta anēmijas attīstības iespēja ir sirds, locītavu un citiem slimniekiem, kuri regulāri lieto aspirīnu, diklofenaku un citus nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Šīs zāles bojā gremošanas trakta gļotādu, tādējādi izraisot čūlas slimību un gremošanas trakta asiņošanu.
Asinsanalīzēs svarīgi ir noteikt olbaltumvielu feritīnu, kas ir dzelzs glabātava organismā. Vispirms izsīkst dzelzs uzkrājumi, taču pietiek ar daudzumu, ko uzņemam ikdienas tēriņam. Pazemināts feritīna līmenis liecina, ka dzelzs rezerves ir izsmeltas. Sākumā sūdzību var arī nebūt, taču, slimībai progresējot, āda un gļotāda kļūst sausa un bāla, pastiprināti izkrīt mati, kļūst trausli nagi. Attīstoties mazasinībai, parasti rodas vājums, nespēks, elpas trūkums pat nelielas slodzes gadījumā, sirdsklauves, miegainība, troksnis ausīs, ģīboņi un galvas reiboņi. Mēdz mainīties oža un garša, rodas tieksme ēst jēlu gaļu, ledu, krītu, cieti, pelnus, zemi.
